Veselam
Bērni

Celies uz pirkstgaliem, staigā basām kājām un smadzenes būs labāk apasiņotas! 0

Foto – Shutterstock

Pēdas ir anatomiski sarežģīts mehānisms, kas paredzēts mūsu ķermeņa balstam un pārvietošanai. Ejot basām kājām, iespējams norūdīt visu organismu un iemācīties vieglāk pielāgoties mainīgām un sarežģītām dzīves situācijām.

 

Visa ķermeņa karte

“Pēda sastāv no divdesmit sešiem maziem kauliņiem, ļoti daudziem muskuļiem, saitēm un divām velvēm – garenvelves un šķērs­velves, kas gādā par to, lai būtu ērti skriet un staigāt,” stāsta rehabilitācijas un fizikālās medicīnas ārste Sintija Strautiņa-Strēle. “Lai pēdas optimāli veiktu savu funkciju, svarīgs ir ķermeņa masas radītā spiediena sadalījums. Daba par to ir parūpējusies, taču mēs paši ar nepiemērotiem apaviem, mazkustīgu dzīvesveidu un neveselīgu uzturu radām pēdu velvju izlīdzināšanos, kas samazina pēdu amortizācijas spējas.”

Pēdu āda ir ļoti jutīga, jo uz tās virsmas ir ap 70 000 nervu receptoru, kas uztver informāciju par apkārtējo vidi – temperatūru, spiedienu, pieskārienu. Nervu impulsu veidā tā nonāk centrālajā nervu sistēmā, un notiek atbilstoša jeb reflektora atbildes reakcija uz kairinātāju.

Pēdās atrodamas arī visas ķermeņa refleksogēnās zonas. Ķermeņa labo pusi “pārstāv” labā, bet kreiso – kreisā pēda. Iedarbojoties uz noteiktām pēdu zonām, iespējams iedarboties uz visu ķermeni kopumā, mazināt spriedzi un veicināt paša organisma atveseļošanos. Refleksogēnās zonas var uzskatīt par mūsu organisma veselības karti.

“Par pēdu saistību ar visu organismu nav grūti pārliecināties: iegremdējot pēdas siltā ūdenī, atslābinās viss ķermenis. Tāpēc ir tik veselīgi uz pēdām iedarboties ar dažādiem kairinātajiem. Staigājot pa siltām smiltīm, grants celiņu, mīkstu zālīti vai akmeņiem, bradājot pa ūdeni, var radīt dažādu impulsu buķeti, kas ietekmēs visu organismu kopumā, tādējādi stiprinot adaptācijas spējas mainīgiem dzīves apstākļiem. Vasara tam ir vispiemērotākais laiks,” saka ārste.

Šim mērķim lieti noderēs baskāju takas, kad staigājot ar pēdu nervu receptoriem var uztvert un izbaudīt visdažādākos segumus – oļus, egļu un priežu čiekurus, sūnas, mālu, keramzīta gabaliņus, niedres, šķeldu, celmu un dzirnakmeņu raupjo virsmu.

“Baskāju takas ir ļoti labas, nav pašam jāmeklē, jāveido, kāds jau to ir paveicis, atliek tikai staigāt. Pārbaudījums, jaunas sajūtas, treniņš. Tā ir saikne ar zemi, iespēja sajust ar pēdām. Ja kājas visu laiku ir apautas, šī iespēja samazinās,” domā fizioterapeite Ieva Zeltīte.

Simt reižu pacelties pirkstgalos

“Mazkustīgā dzīvesveida dēļ pēdu muskulatūra kļūst vāja, asinsrite – sliktāka, pēdas deformējas. Mainās arī atbalsta punkti, jo pēdas vairs netur tik lielu slodzi. Ja atbalsta punkti pēdās ir nepareizi, cieš pārējais ķermenis,” uzsver I. Zeltīte. Arī apavi uzspiež pēdām savu zīmogu, jo tajos pēdas var kustēties tikai stingri noteiktā veidā. Turklāt, jo ciešāki apavi, jo mazāka kustību iespēja.

Skaidrs, ka pēdas muskuļi un saites jātrenē. Bet kā?

“Staigāšana ar basām kājām ir ļoti labs treniņš arī tad, ja novelk kurpes un mazliet pastaigā pa dzīvokli vai biroju. Piemēram, es pati mājās visu gadu staigāju tikai basām kājām,” atklāj fizioterapeite. “Protams, vislabākās ir pastaigas brīvā dabā. Lieliski pēdas stiprina staigāšana pa grimstošām smiltīm, pa nelīdzenām virsmām, dažādiem segumiem. Tas stimulē muskuļu darbību, īpaši attīsta pēdas sīkos muskulīšus. Turklāt basu pēdu iespējams izkustināt visos virzienos, jo bez saliekšanas un iztaisnošanas iespējamas arī citas kustības. Nelīdzenas virsmas to nodrošina.

Ļoti labs vingrojums ir celšanās uz pirkstgaliem. Tā nostiprina gan pēdu, gan ikru muskulatūru, kam ir svarīga nozīme, lai asinis vieglāk tiktu uz augšu – uz galvas smadzenēm. Pēc fizioterapeites teiktā, būtu ideāli, ja basām kājām to varētu izdarīt 100 reižu no vietas. Taču cik daudzi no mums to varētu? Tāpēc pirmajā reizē pietiktu kaut vai ar 10 reizēm, ar katru nākamo dienu liekot klāt pa reizītei.

Muskuļu spazmas šā vingrojuma laikā liecina par sliktu asinsriti. Tas nozīmē, ka vajag vairāk staigāt, lēni skriet. Kāju pēdas trenēt ir ļoti svarīgi, lai labi darbotos smadzenes,” saka I. Zeltīte.

 

LA.lv
RO
Regīna Olševska
Veselam
Pēc iespējas vairāk kustēties! Pārliecināta 101 gadu vecā Alise Lauva
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Neķeries pie darba saīgušu prātu. 104 gadus vecās Lidijas Katrīnas Sīmanes atziņas
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
126 cilvēki šogad svin simto dzimšanas dienu. Kārļa Dumbrāja gara mūža noslēpumi
3 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
5 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
7 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
3 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
6 stundas