Veselam
Ārstēšana

“Beidzot atgriežos dzīvē”! Ilutas stāsts par sadzīvošanu ar migrēnu0


Iluta atzīst – sadzīvojot ar migrēnu, izšķiroši svarīgi ir atrast savu ārstu, kurš var palīdzēt pacientam viņa unikālajā situācijā justies iespējami labi.
Iluta atzīst – sadzīvojot ar migrēnu, izšķiroši svarīgi ir atrast savu ārstu, kurš var palīdzēt pacientam viņa unikālajā situācijā justies iespējami labi.
Foto no personiskā arhīva.

Dažādu pārbaudījumu, ārstu kabinetu labirintu un ciešanu pilnais stāsts sākās pirms 11 gadiem. Tolaik Talsu iedzīvotāja Iluta Mitlere-Štaņivarceva, pēc profesijas grāmatvede, veica grāmatvedības pakalpojumus četriem uzņēmumiem un darbojās arī auditorfirmā, negaidīti strauji piemeklējušas spēcīgas galvassāpes, uz vairākām nedēļām viņu piekaļot pie slimnīcas gultas. Ne šajā gadījumā, ne arī turpmākos gadus Ilutai netika noteikta nekāda diagnoze, Iluta pārsvarā gadījumu tika sūtīta mājās turpināt “atpūsties”, lai gan kļuva arvien sliktāk un sliktāk.

Tablešu sauja, kas palīdz izdzīvot

“Dzēru vienu no populārākajām Latvijā pieejamajām pretsāpju tabletēm, nekas cits sāpes neatviegloja. Tad neirologs paceltā balsī nosauca mani par simulanti un atteicās turpināt it kā ārstēšanu. Nekad nebiju slimojusi un neiedomājos, ka ārsti mēdz būt nekompetenti savā nozarē. Centos turpināt dzīvi, bet sāpes no neciešamām kļuva par nepārejošām. Sākās arī vemšana vairākas reizes nedēļā,” atceras 40 gadnieces Iluta. Viņa izmisumā meklējusi citu neirologu, kuru apmeklējusi aptuveni gadu, līdz arī tas esot pateicis, ka vairs pie viņa nav vērts nākt – viss jau esot izmēģināts. Diagnozes joprojām nebija, Iluta turpināja mocīties un dzert pretsāpju medikamentu jau aptuveni 10-12 tabletes diennaktī, kas pasargājis no vemšanas, taču ne vienmēr. ‘’Jutos jau kā mazliet narkomāns, kas ieņem savu dienišķo devu, lai vienkārši izdzīvotu.’’

Sāpes un bezcerība

Iluta atrada nākamo neirologu – pagāja vēl pāris gadu, bet rezultāts nesekoja. Bija aizvadīti vairāki gadi totālā bezcerībā. Tā kā nekādas diagnozes nebija, Ilutai tika noteikta 2.grupas invaliditāte, un viņa vairs nestrādāja, jo arī nebija spējīga to darīt.

“Pazuda visi draugi, pat radi un jebkāds kontakts ar ārpasauli. Bija tikai nemitīgas sāpes un bezcerība. Dienas pagāja četrās sienās, cerot vienīgi uz brīnumu. Nevienam tā dzīvot nenovēlu,” atklāj Iluta. Tad vīrs, bez kura atbalsta Ilutai būtu bijis daudz grūtāk pārvarēt šo dzīves posmu, viņu vedis vēl pie vairākiem ārstiem – bet atkal bez jebkāda rezultāta. Ar secinājumu no ārstu puses, ka ‘’tā vienkārši esot jādzīvo, ja vispār gribot dzīvot’’. Bija jau paskrējuši gadi pieci, seši.

Labākās “zāles” – mazuļa pieteikšanās

Kā brīnumu šajā murgā Iluta atceras mazuļa pieteikšanos. Lai arī tam nav rasts tiešs izskaidrojums, bērna gaidību laikā sāpes atkāpušās – vismaz tās bijušas tik ciešamas, ka varēja iztikt ar pāris tabletēm dienā.

Iluta ļoti bažījusies par to, kādu ietekmi viņas galvassāpes un medikamentu lietošana varētu atstāt uz gaidāmo mazuli. “Tas patiešām bija brīnums – kamēr biju gaidībās un kamēr meitiņu baroju ar krūti, līdz viņai palika gadiņš, jutos puslīdz normāli, kā parasts cilvēks, kas spēj priecāties par dzīvi, nekoncentrējoties vienīgi uz savām sāpēm un fiziskajām ciešanām.”

Viņa nedaudz ironizē, ka varbūt vajadzējis bērnu turpināt barot daudz ilgāk, ja jau ārsti tāpat neko nevarēja atklāt un palīdzēt.

Pēc tam, kā saka pati migrēnas paciente, – turpinājās ierastais murgs. Sāpes nemazināja nekas. Medikamenti tikai noņēma pašu “asumiņu”, lai nav jāvemj. Vairākkārt tika saukta arī neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde jeb “ātrie”, arī šie speciālisti neko nevarēja darīt pacientes labā. Pēc kādas no nokļūšanas reizēm Gaiļezerā ieteica pamēģināt līdz šim Ilutas nelielotu, nemēģinātu medikamentu (sumatriptānu). Arī šo dzīves epizodi Iluta sauc par brīnumu, jo, lietojot šo medikamentu, varēja nodzīvot veselas četras stundas no vietas ar minimālām sāpēm.

Viņa atceras, ka toreiz no prieka raudājusi, jo, salīdzinot ar visu pārējo, tas licies tik milzīgs un negaidīts panākums viņas veselības uzlabošanā, lai gan tāpat problēmu nerisināja, tikai nedaudz to mazināja.

Laimīgā satikšanās

Tikai šopavasar, pavisam nejauši, meklējot kārtējo informāciju par galvassāpēm, Iluta atradusi Dr. Lindas Zvaunes rakstu par migrēnu. ‘’Tas šķita tik loģisks un saprotams pēc visa piedzīvotā – nu gluži par mani! Nekavējoties uzmeklēju dakteri. Nekad nebiju piedzīvojusi tik vērtīgu konsultāciju, kas man izskaidroja visu, ar ko gadiem cīnījos. Un galvenais – 11 gadu laikā pirmo reizi dzirdēju, ka man palīdzēs,’’ pieredzētajā dalās Iluta.

Pateicoties dakteres Zvaunes uzsāktajai terapijai, galvassāpes šobrīd ir par 70% retākas un vieglākas. Bez sāpēm var paiet arī divas dienas. Migrēnu pavisam izārstēt nevarot. Ir labāki periodi, ir sliktāki, tādēļ izšķiroši svarīgi ir atrast savu ārstu, kurš var palīdzēt pacientam viņa unikālajā situācijā justies iespējami labi. Kā saka Iluta – ja vien viņa ar savu skaudro stāstu kādam var palīdzēt, tad neizskaidrojamu galvassāpju gadījumā ieteikt uzmeklēt tieši šo dakteri.

Pateicoties veselības un pašsajūtas uzlabojumam, Iluta arvien biežāk atļaujas aizdomāties par to, ka, iespējams, kaut kad arī varētu atgriezties darbā, par ko klusībā sirds dziļumos ir cerējusi vienmēr. Bet tagad droši saka: ‘’Es atgriežos dzīvē!’’

Dr. Zvaunes komentārs:

Pacientes Ilutas stāsts nav neparasts, jo migrēna Latvijā netiek pietiekami atpazīta, diagnosticēta, un tās pacienti nesaņem iespējamo atbilstošāko terapiju. Viens no iemesliem, kāpēc tā netiek diagnosticēta un atpazīta – aptuveni puse pacientu nedodas pie ārstiem, ilgstoši nodarbojas ar pašārstēšanos, lieto bezrecepšu pretsāpju medikamentus. Tāpat nākas saskarties ar kļūdaini noteiktām migrēnas diagnozēm.

Ilutas stāstā iezīmējas problēma – migrēna kombinējas ar medikamentu atkarīgajām galvassāpēm.

Pārāk bieži lietojot pretsāpju medikamentus, arī bezrecepšu medikamentus, vai arī speciālos migrēnas medikamentus, tā sauktos triptānus, var veidoties medikamentu pieradums.

Tas izpaužas ar jauna veida galvassāpēm, kas ir biežas, hroniskas. Būtu jāievēro divu dienu likums, proti, pretsāpju medikamentus nedrīkst lielot biežāk kā divas reizes nedēļā.

Migrēnu nav iespējams izārstēt pilnībā, taču var diezgan veiksmīgi kontrolēt. Ir dažāda veida medikamenti akūtām migrēnas lēkmēm, tāpat arī profilaktiskie medikamenti, kas var ierobežot migrēnas aktivitāti, novēršot to pāreju hroniskā formā.

Vairāk par pieredzi ar migrēnu lasiet šeit

LA.lv