Veselam
Netradicionāli

Bez insulīna? Ko cukura diabēta ārstēšanā var un nevar panākt ar ājurvēdu0

Foto-Shutterstock

Autore: Agija Kalve, speciāli Veselam.lv
Cukura diabēts ir hroniska slimība, kuras rezultātā aizkuņģa dziedzeris neražo pietiekamu daudzumu insulīna vai organisms nav spējīgs efektīvi izmantot pieejamo, jau producēto insulīnu. Tādēļ asinīs parādās hiperglikēmija – paaugstināts glikozes līmenis, kas laika gaitā bojā orgānu sistēmas, sevišķi nervus un asinsvadus.

Saprotams, ka pacientu interesēs ir ierobežot lietoto medikamentu skaitu un intensitāti, taču ir arī alternatīvas ārstēšanās etodes, piemēram, ājurvēda. Vai tā var piedāvāt pilnīgu atteikšanos no insulīna, kas tik ļoti nepieciešams 1. tipa cukura diabēta ārstēšanā?

Skaidro Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas centra vadītājs ārsts Valdis Pīrāgs, kurš līdzās tradicionālajai medicīnai iedziļinājies arī ājurvēdas medicīnā; indiešu ārsts Madans Gulati un Latvijas Universitātes doktorante Sintija Sauša.

Ar cukura diabētu slimojošo skaits strauji pieaug

Pasaules Veselības organizācijas pieejamos avotos tiek lēsts, ka pasaulē ar cukura diabētu sirgst 422 miljoni pieaugušo, turklāt pusotrs miljons šo slimnieku gada laikā mirst.

Kā vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), uzskaitē esošo cukura diabēta pacientu skaits Latvijā pārsniedzis 80 000 un īpaši strauji audzis pēdējo gadu laikā.

Terapija un to ietekmējoši faktori

Latvijas Universitātes medicīnas profesors, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas centra vadītājs ārsts Valdis Pīrāgs stāsta, ka, izvēloties atbilstošāko terapijas plānu, sākotnēji jādiferencē dažādi cukura diabēta veidi un tā rašanās iemesli. Viņš uzsver, ka „1. tipa cukura diabēts ir vienmēr obligāti jāārstē ar insulīnu un jāskaita ogļhidrātu saturs katrā ēdienreizē, kamēr 2. tipa cukura diabētu sākotnēji var ārstēt ar diētu, svara samazināšanu, fiziskām aktivitātēm, vēlāk ar orālajiem vai injicējamiem antidiabētiskajiem medikamentiem (tabletēm vai inkretīnu hormoniem) un insulīnu.”

Ārsts atgādina, ka gan 1. tipa, gan 2. tipa cukura diabēta gadījumā ir vajadzīga pacientu izglītošana viņiem saprotamā, izpildāmā veidā.

Latvijas Universitātes profesors stāsta, ka 2. tipa cukura diabētu iespējams uz laiku reizēm pat izārstēt, ilgstoši panākot normālu cukura līmeni asinīs, arī nelietojot medikamentus. Tas ir iespējams gadījumā, ja tiek veiktas bariatriskās operācijas, kuru rezultātā ķirurģiski kuņģi atslēdz no gremošanas procesiem. Turklāt ārsts apgalvo, ka par šīs metodes efektivitāti pieejami vairāki pārliecinoši zinātniski pētījumi.

„Ājurvēda, līdzīgi bariatriskajai ķirurģijai, var krasi izmainīt gremošanas sistēmas darbību un izmainīt zarnu mikrobiomu, bet par šo tēmu vēl notiek pētījumi,” atzīst ārsts.

Vai var iztikt bez insulīna?

Indiešu ārsts Madans Gulati, kura zināšanu uzkrājuma papildināšana ājūrvēdā sniedzas jau 40 gadu garumā, no savas pieredzes komentē, ka “beidzot lietot pienu un piena produktus, tiek izārstēti agrīni diabēta gadījumi, bet hroniskos 1. tipa cukura diabēta gadījumos tiek būtiski samazināta insulīna deva.”

Kādos gadījumos izvēlēties ājurvēdu?

Ārsts informē, ka „ājurvēda varētu palīdzēt cilvēkiem, kas nespēj pielāgot savu dzīvesveidu konvencionālās terapijas prasībām. Tomēr jāņem vērā, ka 1. tipa diabēta gadījumā nekādā gadījumā nedrīkst pārtraukt insulīna injekcijas un cukura paškontroli.”

Profesors Pīrāgs norāda, ka ājurvēdas panākumi 2. tipa cukura diabēta gadījumā ir atkarīgi no slimības stadijas: „Ja diabēts ir nesen sācies, ar ājurvēdisko zāļu preparātu un fizikālo procedūru palīdzību bieži ir iespējams uzlabot cukura līmeni asinīs, asinsspiedienu un mikrocirkulāciju. Turpretī vēlīnos gadījumos, sevišķi, ja ir vēlīnās nieru un acu komplikācijas, priekšplānā jāliek ārstēšana ar modernās medicīnas medikamentiem. Savukārt diabēta pēdas gadījumā, kas ir kombinēta asinsvadu, nervu un imunitātes traucējumu sekas, ir novērojama ātrāka inficēto trofisko čūlu dzīšana, ja konvencionālo ārstēšanu papildina ar ājurvēdas preparātu ārīgo lietošanu.”

Izvēle starp tradicionālo medicīnu un ājurvēdu

Ārsts apgalvo, ka ājurvēdas darbība galvenokārt attiecināma uz „organisma dabiskās regulācijas atjaunošanu un dabisko atveseļošanās mehānismu stimulēšanu. Modernajā medicīnā lietotie ķīmiski sintezētie zāļu preparāti izmaina slimību patoģenēzes mehānismus, tos nomācot vai arī cenšas aizstāt defektīvos audus un šūnas.”

LU doktorante Sintija Sauša papildina, ka “jaunākie zinātniskie pētījumi liecina, ka arī no augu preparātiem iegūtie ājurvēdas medikamenti ir spējīgi izmainīt daudzu slimību patoģenēzes mehānismus, bet tas notiek atšķirīgā veidā.”

Ārsts Valdis Pīrāgs turpina: „Manā uztverē ājurvēda lieliski papildina moderno medicīnu, sevišķi slimību prevencijas un veselības saglabāšanas jomā, tādēļ to un arī jogu, un Ķīnas tradicionālo medicīnu (akupunktūru) reizēm sauc arī par komplementāro (papildinošo) medicīnu.” Zem integratīvās medicīnas termina savukārt slēpjas abu medicīnas novirzienu vienlaicīga izmantošana vienam pacientam.

„Cukura diabēts ar ājurvēdas palīdzību ir stabilizējams, bet ne pilnībā izārstējams,” ārsts secina.

Jāsaprot, ka katrs gadījums ir individuāls un dažos no tiem tradicionālās medicīnas iesaiste varētu būt pat ārkārtīgi minimāla, tāpēc ājurvēdas pielietošana, uzticoties zinošiem un pieredzējušiem speciālistiem, varētu būt vēlama. Tomēr beigu beigās jāsecina, ka vispirms jāuzticas ārstiem un viņu argumentiem, un tad var sākt izvērtēt – varbūt jūsu gadījumā ājurvēda var palīdzēt.

 

Avoti:
http://www.who.int/diabetes/en/
http://www.who.int/mediacentre/factsheets/fs312/en/
https://www.spkc.gov.lv/lv/statistika-un-petijumi/statistika/veselibas-aprupes-statistika1/get/nid/1

LA.lv