Veselam
Ārstēšana

Kā samazināt sirds slimību risku cukura diabēta pacientiem 0

Foto-Shutterstock

Autore Iveta Bajāre pēc prof. Andreja Ērgļa, doc. Kārļa Trušinska, dr. Sandas Jēgeres, dr. Evijas Knokas sagatavotiem materiāliem.

Otrā tipa cukura diabēts ir saistīts ar 2 līdz 4 reizes augstāku sirds un asinsvadu slimību risku un, kā pierāda statistikas dati, vairāk nekā puse cilvēku ar otrā tipa cukura diabētu mirst tieši sirds un asinsvadu slimību dēļ. Ko darīt? Efektīvi ārstēt pamatslimību un maksimāli samazināt cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību riskus!

Cukura diabēts ir hroniska vielmaiņas slimība, kam raksturīgs paaugstināts cukura (glikozes) līmenis asinīs un ar to saistītie veselības traucējumi. Normāls glikozes līmenis asinīs ir no 3,5 līdz 5,5 mmol/l. Diabēta gadījumā glikozes līmenis asinīs ir ievērojami paaugstināts. Glikoze ir organisma enerģijas avots – šūnas to izmanto enerģijas iegūšanai. Lai šūnas iegūtu enerģiju, glikozei no asinīm jānokļūst šūnā. Šim procesam nepieciešams insulīns. Insulīns ir hormons, kuru ražo aizkuņģa dziedzera β (beta) šūnas. Bez insulīna glikoze paliek asinīs.

Izšķir divas cukura diabēta klīniskās formas. 1. tipa cukura diabēta (1.TCD) gadījumā raksturīgs absolūts insulīna trūkums, kad aizkuņģa dziedzeris insulīnu neražo. Ar 1.TCD biežāk saslimst bērnībā vai pusaudža gados, lai gan var saslimt arī vēlāk. Savukārt 2. tipa cukura diabētam (2.TCD) ir raksturīga insulīna rezistence un insulīna sekrēcijas traucējumi aizkuņģa dziedzerī, kā rezultātā asinīs palielinās cukura līmenis. Šis ir biežāk sastopamais cukura diabēta veids (90 – 95% gadījumu).

2.TCD attīstībā liela nozīme ir iedzimtībai, tomēr šī slimība biežāk attīstās cilvēkiem ar mazkustīgu dzīvesveidu, paaugstinātu ķermeņa svaru, paaugstinātu asinsspiedienu un holesterīna līmeni asinīs un smēķētājiem. Minēto riska faktoru un paaugstināta cukura līmeņa asinīs kombinācija veicina aterosklerozes attīstību, tādējādi izraisot asinsvadu “aizkaļķošanos” un sašaurinājumu jeb stenožu attīstību (sk. attēlu nr.1).

Attēls nr.1. Izmaiņas asinsvados koronārās sirds slimības gadījumā

vesela-nevesela-sirds

Šādi sašaurinājumi var rasties jebkuros ķermeņa asinsvados, taču bieži tie attīstās sirds vainagartērijās jeb koronārajās artērijās, kas apgādā ar asinīm sirdi, ļaujot tai veikt nepieciešamo darbu. To sauc par koronāro sirds slimību. Tās rezultātā veidojas nepietiekama skābekļa apgāde sirds muskulim, kas var izraisīt slodzes stenokardiju (sāpes krūtīs slodzes laikā), miokarda infarktu, kad bojātais asinsvads pilnībā nosprostojas un izraisa sirds muskuļaudu atmiršanu jeb nekrozi, vai pat pēkšņu nāvi.
Cilvēkiem ar cukura diabētu ir aptuveni 6 līdz 8 reizes lielāks sirds mazspējas attīstības risks nekā vidēji populācijā. Biežākie iemesli sirds mazspējas attīstībai cukura diabēta pacientiem ir koronāra sirds slimība, īpaši pārciests miokarda infarkts, un diabētiska kardiomiopātija, kas attīstās apmēram 12% cilvēku ar cukura diabētu.
Ilgstoši neārstēts otrā tipa cukura diabēts var veicināt arī redzes problēmas, neiroloģiskas saslimšanas, nieru mazspēju. Diabēta komplikācijas 3 līdz 5 reizes palielina vispārējo saslimstību, rada pieaugošu darba spēju zudumu un pazemina dzīves kvalitāti.

Kā sev palīdzēt?

Pirmkārt, atpazīt sirds un asinsvadu slimību un cukura diabēta riska faktorus un, ja nepieciešams, veikt dzīvesveida izmaiņas un lietot atbilstošus medikamentus. Lielākā daļa cukura diabēta un sirds un asinsvadu slimību riska faktoru ir ietekmējami – tātad tos ir iespējams samazināt vai arī no tiem var atbrīvoties pavisam.

1. Smēķēt – kategoriski aizliegts! Pagājušajā gadsimtā aptuveni 100 miljoni cilvēku miruši ar tabakas lietošanu saistīto slimību rezultātā. Smēķēšana paātrina sirdsdarbību, paaugstina asinsspiedienu, bojā artēriju sieniņas. Latvijā ik gadu tiek veiktas apmēram 1500 kāju amputācijas smēķētājiem. Pārtraucot smēķēšanu, gada laikā sirds un asinsvadu slimību un insulta risks samazinās divas reizes. Risks turpina samazināties, ilgākā laika periodā sasniedzot tik zemu sirds un
asinsvadu slimību un insulta riska līmeni kā cilvēkiem, kuri nekad nav smēķējuši.

2. Kontrolēt cukura līmeni asinīs! Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku, glikētā hemoglobīna (HbA1c) līmenim cilvēkiem ar cukura diabētu ir jābūt <7,0%. Gadījumā, ja cilvēkam 2.TCD konstatēts nesen un nav sirds un asinsvadu slimību, ārsts var noteikt stingrāku HbA1c mērķi: ≤6,5%. Mūsdienās glikēmijas kontrolei ir pieejams plašs medikamentu klāsts, tomēr ne visi medikamenti ir droši pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām. Par piemērotāko terapiju jautājiet ārstam.

3. Kontrolēt holesterīna līmeni asinīs! Cilvēkiem ar cukura diabētu un ļoti augstu sirds un asinsvadu slimību risku zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) jeb “sliktā holesterīna” līmenim ir jābūt <1,8 mmol/l vai arī tas ir jāsamazina par 50% no sākotnējā ZBLH līmeņa, ja tas ir 1,8 – 3,5 mmol/l. Cilvēkiem ar cukura diabētu un augstu sirds un asinsvadu slimību risku ZBLH mērķis ir <2,6 mmol/l vai tā samazināšana par 50%, ja sākotnējais ZBLH ir 2,6 – 5,1 mmol/l. Sirds un asinsvadu slimību riska pakāpi katram cilvēkam ārsts nosaka individuāli. Holesterīna līmeņa samazināšanai ir pieejama efektīva lipīdus pazeminoša terapija jeb statīnu lietošana, kas vienlaikus samazina sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Par efektīvāko terapiju un devām lemj ārsts.

4. Kontrolēt asinsspiedienu! Vesela cilvēka asinsspiedienam ir jābūt <120/80 mm/Hg. Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimību risku cilvēkiem ar cukura diabētu, asinsspiedienam ir jābūt <140/85 mm/Hg. Asinsspiedienu var viegli un ātri izmērīt mājās, aptiekā vai pie ģimenes ārsta. Lai mazinātu asinsspiedienu, ir jāatmet smēķēšana, jāsamazina sāls patēriņš uzturā, jāpalielina fiziskās aktivitātes, jāsamazina svars. Asinsspiediena samazināšanai var būt nepieciešami medikamenti vai kombinēta antihipertensīva terapija. Par piemērotāko var lemt tikai ārsts.

5. Fiziskas aktivitātes – vismaz 30 minūtes dienā! Enerģiskas pastaigas un fiziski vingrinājumi nozīmīgi samazina ne tikai svaru, bet arī sirds un asinsvadu slimību attīstības risku. Ir svarīgi aktīvi kustēties, ātri iet vai skriet lēnā tempā (tā, lai var sarunāties ar blakus skrienošo) vismaz 30 minūtes dienā!

6. Uzturēt veselīgu svaru! Liekais svars un aptaukošanās ir nozīmīgs sirds un asinsvadu slimību, kā arī cukura diabēta riska faktors. Aprēķināt ķermeņa masas indeksu var, izmantojot formulu: ĶMI = svars (kg) / augums (m)2. Ja indekss ir 18,5 – 24,99, cilvēkam ir normāla ķermeņa masa. Ja 25 – 29,99, cilvēkam ir lieka ķermeņa masa. Ja virs 30 – cilvēkam ir aptaukošanās, kas nopietni apdraud sirds un asinsvadu veselību un pat dzīvību!

7. Ēst mazāk un gudrāk! Uzturā vairāk jālieto dārzeņus, augļus, treknas jūras zivis, pilngraudu produktus, liesu gaļu, piena produktus ar pazeminātu(!) tauku saturu. Jāizvairās no treknas gaļas, pilnpiena un trekniem piena produktiem, kūkām, smalkmaizītēm un produktiem ar palielinātu cukura daudzumu. Jāsamazina sāls patēriņš! Labāk ēst mazāk nekā par daudz! 6 – 8 glāzes šķidruma dienā! Ja lieto alkoholu, tad – kvalitatīvu un nelielos daudzumos!

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Izmeklējumi un ārstēšana

Tā kā 2.TCD gadījumā nav absolūta insulīna deficīta, cilvēkam ilgu laiku var nebūt sūdzību. Lai laikus pamanītu izmaiņas organismā, vismaz reizi gadā (ja ārsts nav noteicis citādi) ir jānodod asinsanalīzes. Regulāri ir jāmēra asinsspiediens, jāveic slodzes tests un ehokardiogrāfija – cik bieži, nosaka ārsts.

Nav vienas ārstēšanas receptes visiem cilvēkiem ar cukura diabētu un sirds un asinsvadu slimībām vai to riska faktoriem. Tāpēc ir ļoti būtiska cieša sadarbība ne tikai starp ārstu un pacientu, bet arī starp dažādiem speciālistiem – ģimenes ārstu, endokrinologu, kardiologu. Svarīgi ir individuāli izvērtēt katra cilvēka riskus, noteikt mērķus un atrast piemērotāko pieeju ārstēšanai.

Izvēloties medikamentus, ārsts ņem vērā gan to, cik efektīvi medikaments kontrolē attiecīgo faktoru un vai medikamenta efektivitāte ir klīniski pierādīta, kā arī to, vai medikaments samazina miokarda infarkta, insulta vai kardiovaskulāras nāves risku.

Esiet modri – ieklausieties, ko saka ārsts, jautājiet, ja nav skaidri terapijas mērķi vai metodes, esiet apzinīgi, mainiet dzīvesveida paradumus un lietojiet medikamentus, kā noteicis ārsts. Sūdzību gadījumā vērsieties pie ārsta un kopā lemiet par terapijas maiņu. Lai izdodas!

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

Fakti:
• Pasaulē 2.TCD ir vairāk nekā 360 miljoniem cilvēku
• Latvijā 2.TCD ir vairāk nekā 85 tūkstošiem cilvēku
• 90 – 95% cilvēku ar cukura diabētu Latvijā ir 2.TCD
• 2.TCD ik gadu tiek atklāts vairāk nekā 5000 cilvēku Latvijā
• Vismaz 50% cilvēku, kuriem ir cukura diabēts, par to nezina

LA.lv