Veselam
Ārstēšana

Delikāta lieta – orgānu noslīdējums. Profilakse, ārstēšana, pazīmes 0

Foto – Shutterstock

Mūžsena veselības liksta

Smagumu celšana, kārtīgs fizisks darbs, palielināts ķermeņa svars, grūtniecība, dzemdības – tie ir tikai daži iemesli, kas sievietēm var radīt starpenes balsta funkciju zudumu, tādējādi ar laiku veicinot mazā iegurņa orgānu noslīdējumu un reizumis pat izkrišanu.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Ginekoloģijas klīnikas vadītāja Nellija Lietuviete stāsta, ka mazā iegurņa orgānu noslīdējums ir multi-disciplināra tēma. Ar pacientēm, kurām ir šāda problēma, sastopas gan ginekologi, gan urologi, gan proktologi.

“Tā ir mūžsena problēma, taču pēdējos gadu desmitos pie tās pastiprināti strādāts, bijis daudz pētījumu. Runājot par mazā iegurņa orgānu noslīdējumu, Latvijā gan par to joprojām nav statistikas, bet vidējie dati pasaulē rāda, ka risks tikt operētai ir katrai desmitajai sievietei. Pēdējā laikā līdz ar dzīvildzes palielināšanos sievietēm šis jautājums kļūst arvien aktuālāks,” uzsver speciāliste.

Viens no riska faktoriem, kāpēc attīstās šī patoloģija, ir tas, ka sievietei palielinās intraabdominālais jeb iekšējais spiediens vēdera dobumā. To var provocēt smags fizisks darbs, adipozitāte jeb palielināts ķermeņa svars, plaušu saslimšanas (piemēram, klepus), aizcietējumi, traumatiskas dzemdības, starpenes un iegurņa orgānu operācijas. Bieži vien tas saistīts ar saistaudu iedzimtu nepietiekamību. Vēl to var veicināt estrogēnu jeb sievišķīgo hormonu trūkums. Viens no iemesliem ir arī smēķēšana, kas padara saistaudus vājākus.

Muskuļu vājums un citi iemesli

“Mazā iegurņa orgānu noslīdējumu iemeslu nav mazums,” uzsver Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Uroloģijas klīnikas, kā arī Medicīnas sabiedrības ARS uroloģe Inese Celmiņa. “Galvenais ir starpenes balsta funkcijas zudums, proti, sievietes starpenes dziļie muskuļi kļūst vāji. Tieši uz tiem balstās visi iekšējie orgāni, arī tie, kas izvietoti mazajā iegurnī. Tēlaini sakot, ja grīda nav stingra, viss lēnām sāk slīdēt uz leju.”

Viens no būtiskākajiem iemesliem ir dzemdības. “Jebkuras dzemdības, jebkura grūtniecība ir ļoti liels slogs iegurņa pamatnei,” skaidro daktere Nellija Lietuviete. “Bērniņa gaidīšanas laikā sieviete parasti pieņemas svarā par vairāk nekā desmit kilogramiem, un šis smagums visu laiku spiež uz iegurni.” Līdz ar to var uzskatīt, ka gaidības ir gan jauks periods topošās māmiņas dzīvē, gan liels slogs viņas organismam, arī iegurņa pamatnei. Savukārt bērniņa dzimšanas brīdī, auglim virzoties caur dzemdību ceļiem, tie paplašinās atbilstoši mazuļa lielumam. Tālab liela nozīme ir sievietes iegurņa pamatnes kvalitātei jau līdz dzemdībām, gaidību laikā būt fiziski aktīvai, nevis ļauties mazkustīgam dzīvesveidam. Ne velti grūtniecēm ieteicams apmeklēt speciāli viņām domātu vingrošanu, kā arī nodarbības baseinā.

Nellijas Lietuvietes teikto papildina uroloģe Inese Celmiņa, uzsverot, ka pēc katrām dzemdībām risks arvien vairāk pieaug, it īpaši, ja dzemdības bijušas traumatiskas, piemēram, ar maksts, starpenes plīsumu, ar epiziotomiju jeb starpenes iegriezumu to laikā, ja izmantotas stangas vai vakuuma ierīces, respektīvi, ja jebkādā veidā bojāta starpene.

“Nesen uz vizīti pie manis atnāca gados jauna paciente, kurai bijusi pilnīgi normāla grūtniecība, bet pārāk strauji noritējušas dzemdības,” piemēru no savas prakses min daktere Inese Celmiņa. “Tieši straujās dzemdībās nereti mēdz būt starpenes plīsumi. Tagad jaunajai māmiņai ir gan taisnās zarnas, gan dzimumorgānu noslīdējums, kā arī urīna un fēču nesaturēšana.”

Kaut gan lielāks iegurņa orgānu noslīdēšanas risks ir sievietēm pēc menopauzes, kā arī dzemdējušām sievietēm, tomēr šī problēma pavisam negaidīti var ienākt jebkura vecuma sievietes ikdienā.

Kā cimdiņš izveras uz āru

Inese Celmiņa stāsta, ka visbiežāk sievietes saskaras ar maksts, dzemdes kakla vai pat visas dzemdes noslīdējumu – šie orgāni kā cimdiņš izveras uz kreiso pusi un izlien no dabiskās atrašanās vietas. “Sieviete atnāk pie ārsta, jo īsti nesaprot, kas ar viņu notiek. Sūdzības parasti ir par spiedošu sajūtu, it kā bumbuli starpenē. Šādi jūt noslīdējušu dzemdi. Veicot apskati, ārsts nereti redz, ka orgāns ir pilnīgi izslīdējis – tas vairs nav vienkārši noslīdējums, bet gan izkrišana jeb prolapss. Šādos gadījumos daudz kas bijis atkarīgs no iedzimtības,” skaidro uroloģe.

Jāņem vērā, ka sākuma stadijā sievietei var nebūt nekādu sūdzību, bet ginekoloģiskajā apskatē ārsts konstatē – sācies maksts noslīdējums. Līdzīgi var izkrist arī taisnā zarna.

Iegurņa orgānu noslīdēšana rada dažādus nepatīkamus simptomus, sākot no neliela diskomforta un beidzot ar stipri izteiktām sāpēm.

Viena no pirmajām pazīmēm var būt urinācijas traucējumi. Tad rodas sajūta, ka urīna strūkla kļūst vājāka, urīnpūslis neiztukšojas līdz galam, lai uzsāktu urināciju, tik ļoti jāsasprindzinās, ka reizēm sievietei pat ar rokām jāsaspiež vēders.

Operāciju pielāgo individuāli

Pēc uroloģes Ineses Celmiņas vārdiem, ja sievietei ir sūdzības – velkoša sajūta vēdera lejasdaļā, traucē it kā bumbuļi vai citas nelāgas izpausmes –, jākonsultējas ar ginekologu. Ārsts apskatīsies, vai iegurņa pamatnē ir kāda vaina. Tāpat ar ārstu jāizrunā, ko sieviete drīkst un ko nedrīkst darīt.

“Latvijā prolapsi un noslīdējumi ir ginekologu kompetencē,” paskaidro daktere. “Pasaulē ir uroginekologi – speciālisti, kuri reizē ir ginekologi un urologi, bet pie mums šie ārsti darbojas katrs savā lauciņā.”

Nellija Lietuviete piebilst: “Pašlaik visā pasaulē meklē iespējas, kā palīdzēt sievietēm mazā iegurņa orgānu noslīdējuma gadījumā. Daudzās valstīs šo problēmu risināšanā aktīvi iesaistās speciālistu grupa – ne tikai ginekologi, bet arī urologi, fizioterapeiti. Profilakse jāsāk ar ļoti vienkāršām lietām, piemēram, jaunām sievietēm jārūpējas par muskulatūras trenēšanu, regulāru seksuālo dzīvi.”

Ārstēšanas metodes ir dažādas. Smagākos gadījumos neatliek nekas cits kā operācija. Pastāv aptuveni divsimt operāciju veidu, līdz ar to katrai sievietei, ņemot vērā saslimšanu un viņas vecumu, to pielāgo individuāli, lai nenodarītu ļaunumu vispārējai veselībai.

Taču neviena operācija nedod simtprocentīgu rezultātu. Teiksim, ja pacientam tiek izoperēts apendicīts jeb iekaisis aklās zarnas piedēklis, sekas var būt nebūtiskas, bet iegurņa orgānu noslīdējuma gadījumā par to galvot nevar.

Operācijas pārsvarā ir laparoskopiskas, bet tās var veikt arī caur maksti. Visu noslīdējumu ķirurģiskās ārstēšanas pamatā galvenokārt ir mazā iegurņa orgānu fiksācija. Piemēram, lai novērstu muskuļu vājo darbību, operācijas laikā iegurņa pamatne var tikt nostiprināta ar polipropilēna sietiņu. Ja sievietei ir arī urīna nesaturēšana, vienlaikus veic korekcijas šīs kaites sakarā. Sievietēm gados, kuras nav tik veselas (bijis, piemēram, insults, infarkts, ielikti stenti, vārstuļu protēzes vai ir nopietna sirdskaite), lieto dažādus gumijas riņķus.

Ja orgānu noslīdējuma dēļ paciente vairs nevar aiziet uz tualeti mazajās darīšanās, noteikti jāoperē. Situācijās, kad sievietei izkritusi dzemde, lielākajā daļā gadījumu tā jāizņem pavisam. Tas nav izņēmuma gadījums, sevišķi sievietēm, kuras nav seksuāli aktīvas.

“Pēc operācijas problēma var atkārtoties, it īpaši, ja netiek novērsti iegurņa orgānu noslīdēšanas iemesli. Ja sieviete pirmo pusgadu pēc ārstēšanas nesīs ūdens spaiņus vai citus smagumus, viņai jārēķinās ar sekām. Smaguma celšanas un nešanas ierobežojums ir ļoti svarīgs, taču sievietes bieži to pārkāpj. Vajadzētu iet trīs reizes uz veikalu un nest divus kilogramus, nevis sešus vienā reizē.”

Fiziski aktīva, bet ar prātu

Ārste Nellija Lietuviete iesaka, kā nākotnē izvairīties no mazā iegurņa orgānu noslīdēšanas: “Vecākiem jāmāca savas meitas attīstīt sevi fiziski – lai vairāk paskrien, pastrādā, mazāk dirn pie datoriem. Lai sieviete nebaidās no fizioloģiskām dzemdībām, jo pēc ķeizargrieziena mēdz būt daudz sarežģījumu citādā veidā. Ķeizargrieziens neaizsargā pret urīna nesaturēšanu un starpenes patoloģijām. Savukārt topošajām māmiņām ap vēderu ieteicams likt bandāžas jeb grūtnieču jostas, lai augļa radītais spiediens uz iegurni būtu mazāks. Var apmeklēt ūdensaerobiku, speciālu vingrošanu grūtniecēm. Katrai sievietei, sākoties grūtniecībai, jāiet uz aprūpes centru, kur zinoši speciālisti ieteiks piemērotas aktivitātes.”

Pēc dakteres teiktā, sievietei jābūt fiziski aktīvai, tomēr nav ieteicams, teiksim, 40 gadu vecumā sākt cilāt svara bumbas, apmeklēt trenažieru zāli un veikt intensīvus, smagus vingrojumus, ja viņa iepriekš tamlīdzīgi nav sportojusi. Ja sieviete visu mūžu skrien vai brauc ar velosipēdu, lai droši to dara, jo pie šīs slodzes viņa pieradusi. Taču jāuzmanās ar vingrojumiem, kas palielina vēdera iekšējo spiedienu, piemēram, ar stieņu cilāšanu. “Savukārt, ja dāma pusmūžā grib izmēģināt maratonu, labāk lai uzreiz skrien Stradiņu virzienā – nebūs jāsauc ātrā palīdzība. Es vienmēr mācu pacientēm – nedariet nepareizi, sadaliet slodzi. Nestiepiet divus spaiņus, ravējiet nevis tupus, bet rāpus.”

Nelliju Lietuvieti neizbrīna orgānu noslīdēšanas gadījumu skaits, jo sievietei, kura tikko dzemdējusi, nereti nav neviena, kas palīdzētu izcilāt mazo. Tad jaunā māmiņa ratus ar mazuli stiepj uz augšējo stāvu, jo nav lifta. “Bērna audzināšanā un aprūpē jāiesaistās visiem ģimenes locekļiem, jāsadala pienākumi,” ārste sniedz padomu. “Citādi nabaga māte dzīvo ar tādu piepūli, ka nevar gaidīt, lai ar viņas veselību viss būtu kārtībā.”

Lielākajā daļā gadījumu mazā iegurņa orgānu noslīdēšanu iespējams ārstēt, turklāt visai veiksmīgi. Konkrētā situācija tiek izvērtēta, un ārsts pieņem lēmumu, kā rīkoties. Turklāt sievietēm nav jābaidās nākt pie ārsta, jo, ja kaite ātrāk tiek atklāta, tā ir vieglāk risināma un rezultāti ir labāki.

 

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2


Pazīmes, ka varbūt ir orgānu noslīdējums

Par mazā iegurņa orgānu noslīdēšanu var liecināt:

■ spiediena, smaguma sajūta vēdera lejasdaļā;

■ sajūta par svešķermeni makstī;

■ sāpes makstī;

■ velkošas sāpes krustos;

■ sajūta, it kā no pašas kaut kas izkrīt;

■ grūtības urinēt;

■ urīna un fēču nesaturēšana;

■ diskomforts dzimumdzīves laikā.

 

 

 

logo-36

LA.lv