Veselam
Ārstēšana

Arī delikātie muskuļi jātrenē0


Iegurņa muskuļu treniņš nereti palīdz vairāk nekā operācija.
Iegurņa muskuļu treniņš nereti palīdz vairāk nekā operācija.
Foto: A Stockstudio/SHUTTERSTOCK

Starpene ir mīksto audu sakopojums, kuru savā vietā notur muskuļi un cīpslas. Dzīves laikā tai jāiztur liela slodze, balstot taisno zarnu, urīnceļus un iekšējos dzimumorgānus. Ja iegurņa pamatnes muskuļi vairs neveic savas funkcijas, starpene noslīd un rodas virkne veselības problēmu, sākot ar aizcietējumiem vai patvaļīgu vēdera izeju un beidzot ar taisnās zarnas izslīdēšanu. Netieši par to liecina urīna nesaturēšana, kura rodas klepojot, smejoties vai ceļot smagumus.

 

Bieži dzemdību sekas

Hronisku aizcietējumu iemesls visbiežāk meklējams mazkustīgā dzīvesveidā un neveselīgā uzturā, kurā ir pārāk maz šķiedrvielu. Taču mēdz būt arī tā, ka cilvēks cieš no obstruktīvās defekācijas sindroma, kuram raksturīga ilgstoši – vairāk par sešiem mēnešiem – apgrūtināta vēdera izeja. Visbiežāk iemesls ir dzemdību traumas, iepriekš veiktas operācijas iegurņa iekšpusē vai pamatnē, profesionāla sportista gaitas.

“Dzemdības mēdz būt traumatiskas, rodas plīsumi, bieži anālās atveres priekšpusē. Starpenes audu iestiepums var rasties arī grūtniecības laikā, kad paaugstinās spiediens vēderā dobumā, kura dēļ var veidoties starpenes noslīdējums. Pakāpeniski audi iestiepjas gluži kā batuts un visi apkārtējie orgāni tiek izstaipīti. Taisnā zarna sāk līdzināties sakrunkotai krekla piedurknei. Ar laiku tās augšējā daļa ieslīd zemākajā, tā savukārt anālajā kanālā, kura diametrs var sašaurināties pat līdz dažiem milimetriem, tādēļ defekācija var notikt tikai ar lielu piepūli, spiešanos. Pacientam tualetē nākas pavadīt ļoti ilgu laiku, taisnās zarnas gļotāda tiek traumēta, asiņo,” stāsta plašā profila klīnikas “AIWA Clinic” ķirurgs proktologs Kaspars Snipe. Reizēm daļa zarnas var pat izslīdēt laukā un nepieciešama operācija, kuras laikā vai nu tiek noņemta daļa sakrunkotās gļotādas, izņemts “liekais” zarnas posms vai veikta zarnas fiksācija.

Pirms operācijas nepieciešams veikt virkni izmeklējumu: fibrokolonoskopiju – resnās zarnas apskati no iekšpuses, defekogrāfiju, kas ļauj ieraudzīt starpenes noslīdējumu vai šķērsli zarnās, kā arī anorektālo manometriju, izmērot muskuļu spēku un spiedienu anālajā kanālā. Lai noteiktu anatomiskus starpenes bojājumus un noslīdējuma pakāpi, mīkstos audus izmeklē ar ultraskaņas metodi. Ar tās palīdzību var atklāt arī anālā kanāla slēdzējmuskulatūras bojājumus, kas ir svarīgi, lai noskaidrotu fēču nesaturēšanas iemeslus.

 

Iedarbina pareizos muskuļus

No starpenes noslīdējuma biežāk cieš sievietes pēc 40 gadu vecuma. Par to var liecināt ne tikai vēdera izejas vai urinācijas traucējumi, bet arī diskomforts, velkošas sāpes ilgstošas sēdēšanas laikā, kuru parasti cenšas mazināt ar pozas maiņu, izkustēšanos vai līdzsvara spilvenu uz sēdekļa. Ja radies noslīdējums, viss ķermeņa svars vairs negulst uz sēžas pauguriem, kā to paredzējusi daba, bet gan uz mīkstajiem starpenes audiem, kuri tiek sāpīgi saspiesti. Mēdz būt gadījumi, kad tā izliekusies pat vairākus centimetrus. Par iegurņa pamatnes muskuļu vājumu un starpenes noslīdējumu liecina arī tas, ka parasti skaidri iezīmētā rieva starp sēžas pauguriem praktiski ir izzudusi.

Kaspars Snipe ir pārliecināts, ka lielu daļu no starpenes noslīdējuma izraisītajiem proktoloģiskajiem, uroloģiskajiem un ginekoloģiskajiem traucējumiem varētu novērst saudzējoši – ar iegurņa pamatnes muskulatūras stiprināšanu. Lēš, ka, veicot fizioterapeita ieteiktos vingrojumus un ­biofeedback jeb atgriezeniskās saites terapiju, uzlabojumu var panākt 80% gadījumu. Klīnikas fizioterapeite Evija Frolova ikdienā izmanto lietišķo kinezioloģiju ar vingrinājumiem gan mazā iegurņa muskuļiem, gan saitēm un fascijām, kas piemeklēti katram pacientam individuāli. Zinot, kuri muskuļi nedarbojas, kā nākas, pacients apgūtos vingrinājumus turpina praktizēt arī mājās. Viņa neiesaka internetā pieejamos vingrinājumus iegurņa muskuļu stiprināšanai, jo tie nav universāli – vienam tie tiešām var palīdzēt, bet citam veselības problēmas saasināt vēl vairāk.

Savukārt atgriezeniskās saites metode ļauj ne tikai precīzi noteikt iegurņa pamatnes muskuļu stāvokli – kurš no tiem ir vājš, bet kurš tieši otrādi – pār­slogots, un piemeklēt atbilstošu “treniņa” programmu. Vaginālā vai rektālā zonde ļauj reģistrēt muskuļu raidītos elektromiogrāfijas signālus, kuri parādās uz iekārtas displeja. Apmācības laikā fizioterapeits ierāda pacientam, kā kontrolēt un koordinēt savu muskuļu darbību.

“Tā ir muskuļu elektro­stimulācija, kuru var izmantot pacienti gan ar urīna un fēču nesaturēšanu, gan pēc dzemdībām. Biežāk tā nepieciešama sievietēm, bet manu pacientu vidū ir arī vīrieši pēc 40–50 gadu vecuma,” stāsta fizioterapeite.

Jārēķinās, ka nav panākams viena mēneša laikā – tas prasīs daudz ilgāku darbu, toties šie vingrinājumi ir efektīvi.

 

Kad izmanto atgriezeniskās saites terapiju

* stresa vai slodzes un jaukta tipa urīna nesaturēšana;

* pāraktīvs urīnpūslis;

* iegurņa sāpju sindroms;

* mazā iegurņa orgānu noslīdējumi;

* seksuāli traucējumi;

* obstruktīvais defekācijas sindroms;

* vīriešiem pirms vai pēc prostatektomijas operācijām;

* sievietēm pēc traumatiskām dzemdībām.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.