Veselam
Ārstēšana

Izsmeļoši: kā slimības diagnosticē un ārstē dermatologs 0

Foto – Shutterstock

Dermatologs ir speciālists plaša spektra ādas, matu, nagu un gļotādu slimību diagnostikā,
ārstēšanā un profilaksē. Kopš seniem laikiem dermatologs nodarbojas ar t. s. seksuāli transmisīvo slimību diagnostiku, terapiju un profilaksi. Līdz ar to šo specialitāti sauc arī par  dermatoveneroloģiju.

Konsultē RAIMONDS KARLS, “Veselības centra 4” Dermatoloģijas klīnikas dermatovenerologs; Latvijas Dermoskopijas biedrības un biedrības “Dermatologi pret ādas vēzi” valdes priekšsēdētājs, daudzu grāmatu autors un līdzautors.

Nereti dermatoloģiskās slimības to pamanāmības dēļ vienlaikus ir kosmētisks defekts, tāpēc dermatoloģijai ir apakšnozares un lielākā no tām ir estētiskā dermatoloģija. Tieši estētisko problēmu (kuperoze, grumbiņas, liekais apmatojums, pigmentācija utt.) risināšana saistīta ar botulīna toksīna, fileru injekcijām, kā arī dažādu modernu tehnoloģiju (lāzeri, radiofrekvence,
intensīvi pulsējošas gaismas iekārtas u. c.) izmantošanu. Iegūstot dermatologa sertifikātu, nereti ārsti specializējas tieši kosmetoloģijā. Arī kosmetoloģija uzskatāma par dermatoloģijas apakšnozari.

Diagnostikas metodes, ko izmanto dermatologs

Optiskā dermatoskopija – svarīgākā metode ādas jaunveidojumu precīzai diagnostikai. Speciālā
apgaismojumā un 10–20 reižu palielinājumā kļūst redzamas tādas ādas izmaiņas, kas nav saskatāmas ar neapbruņotu aci. Ar dermatoskopijas metodi iespējams izmeklēt gan pieaugušos,
gan bērnus.

Biopsija – invazīva metode, kuru lieto, kad precīzi nav skaidra ādas veidojuma iedaba vai kāds cits ādas process. Biopsijas vietā tiek veikta atsāpi-noša injekcija un paņemts audu paraugs. Paraudziņu nosūta uz speciālu laboratoriju, kur ārsts šūnu līmenī to izmeklē un precīzi nosaka diagnozi.

Ādas ultrasonoskopija – izmeklēšanas princips neatšķiras no cita veida ultrasonoskopijas. Taču šīs iekārtas darbības pamatā ir augstākas frekvences ultraskaņas viļņi, kas dod iespēju precīzāk novērtēt ādas stāvokli. Lai to paveiktu, vajadzīgas speciālas augstas frekvences zondes, kādu nav parastajiem ultrasonoskopiem. Ādas ultrasonoskopija ir ļoti nozīmīga, lai izmeklētu dažādus ādas un zemādas veidojumus gan uz sejas, gan ķermeņa, lai noteiktu jaunveidojumu izmēru un izvietojumu ādas vidējā slānī – dermā. Ar šo iekārtu iespējams diagnosticēt dažādas ādas slimības, kā arī sekot līdzi terapijas efektivitātei.

Ultrasonoskopija veicama pāris minūšu laikā un nerada veselībai kaitīgu starojumu.

Konfokālā lāzera mikroskopija – tehnoloģiski aizvieto ādas biopsiju. Atšķirībā no tās, noskenējot ādas slāni pa slānim, konfokālais lāzera mikroskops, lāzera staram atstarojoties no šūnas virsmas, ļauj novērtēt ādu šūnu līmenī (šūnu formu, lielumu, kodolu). Metode pacientam ir saudzējoša – nav vajadzīga anestezējoša injekcija un nepaliek vizuāli redzams defekts – rēta. Pašlaik pasaulē viens no precīzākajiem iekaisuma ādas slimību, ādas jaunveidojumu vai audzēju, piemēram, bazaliomu, melanomu u. c., diagnostikas veidiem. Iegūtie fotoattēli vizuāli līdzinās datortomogrāfijai, tikai šūnu līmenī.

Ko dara dermatologs

Vizītes laikā ārsts ievāc plašu informāciju par pacientu, jo, kā zināms, ādu sauc par organisma iekšējās vides spoguli. Dermatologs jāinformē par alerģiskām slimībām, iekšķīgām slimībām,
kas var izpausties uz gļotādas, ādas, nagiem un matiem. Dodoties pie ārsta, svarīgi ņemt līdzi iepriekš veiktos izmeklējumus (ja tādi ir un nav vecāki par pusgadu!), kas saistīti ar pacienta sūdzību, kā arī pastāstīt par iepriekšējo ārstēšanas taktiku, lietotajiem medikamentiem, jo
atsevišķos gadījumos, piemēram, ārstējot sēnīšinfekciju, tā var kļūt rezistenta pret iepriekš iekšķīgi lietotiem medikamentiem.

Ārsts, iespējams, liks veikt papildanalīzes, ieteiks konsultēties ar citu specialitāšu ārstiem (ginekologu, endokrinologu, dietologu, flebologu u. c.), kas palīdzēs novērst pamatslimības.
Tiks apskatīta arī problemātiskā vieta. Atkarībā no problēmas ārsts var izmantot dažādas palīgmetodes: dermatoskopiju (palielinājums un intensīva gaisma), vūda gaismu (speciāla luminiscējoša gaisma), kas padara redzamus ar neapbruņotu aci nesaskatāmus bojājumus. Iespējamas arī citas mūsdienu diagnostikas tehnoloģijas, piemēram, ādas ultrasonoskopija
un konfokāla lāzera mikroskopija, kas pieejamas labi aprīkotās klīnikās un tiek izmantotas vizītes
laikā, lai precizētu diagnozi.

Kā ārstē dermatologs. Raimonda Karla atziņas

Terapijas metodes dermatoloģijā ir ārkārtīgi plašas. Daudzus gadus dermatoloģija tika uzskatīta par
konservatīvu zinātni, kur ārstēšanā izmantoja senas metodes: krēmus, pūderus, kompreses. Mūsdienās arī tās nav atstātas novārtā un pamatā tiek lietotas lokālai ārstēšanai, taču
farmācijas sasniegumi ļauj daudzām dermatoloģiskām slimībām (psoriāze, atopiskais dermatīts utt.) izmantot arī iekšķīgos medikamentus. Savukārt, attīstoties tehnoloģijām, iespējams lietot fizikālās iedarbības metodes, piemēram, ar šķidro slāpekli (kriodestrukcija) ārstēt vīrusu kārpas.

Ja radušās daudzas estētiskas problēmas un slimības, kas agrāk tika uzskatītas par nenovēršamām,
visplašākās risinājumu iespējas tagad sniedz lāzertehnoloģijas. Piemēram, ar tām iespējams likvidēt jaunveidojumus, novērst ādas novecošanās pazīmes, asins kapilāru tīklojumu uz sejas un kājām, mazināt lieko apmatojumu utt. Īpaši jāatzīmē unikālā iespēja ar jaunāko lāzertehnoloģiju atbrīvoties no nagu sēnītes. Šai lāzerterapijai nav īpašu ierobežojumu, to var lietot visiem sēnītes veidiem. Tā ir laba alternatīva pacientiem, kuri nepanes pretsēnīšu medikamentus vai kuriem ir alerģija pret šiem preparātiem, problēmas ar aknām un nierēm vai kuņģa un zarnu trakta slimības.

Lāzerterapiju vēlams arī izvēlēties, ja nav iespējama pretsēnīšu sistēmiska terapija, lai nerastos mijiedarbība ar citiem medikamentiem, ja ir rētainas naga audu izmaiņas, kuru dēļ zālēm grūti piekļūt sēnītes skartajām zonām, kā arī citas neefektīvas terapijas gadījumā. Kā izvēles metodi to lieto bērniem.

Arī svīšana tagad ir novēršama, jo tās mazināšanai lieto efektīvu radiofrekvences metodi, kas mazina sviedru dziedzeru darbību. Galvenais – uzticieties ārstam un vizītes laikā nebaidieties jautāt!

KAS JĀZINA PAR IZMEKLĒJUMU GAITU
1. Speciāla sagatavošanās nevienam no dermatoloģiskajiem izmeklējumiem nav vajadzīga. Taču, ja ir kāju nagu bojājums, pirms vizītes nevajadzētu apmeklēt pedikīra meistaru vai podologu, kā arī lakot bojātos nagus. Tas apgrūtinās izvērtēšanu.

2. Ārsts var palūgt izģērbties pilnībā, lai izvērtētu vispārējo ādas stāvokli un meklētu citas iespējamās slimību pazīmes, kurām ir ārkārtīgi liela nozīme, nosakot diagnozi. Tas nav saistīts ar pārlieku ziņkāri, bet nepieciešams, lai sniegtu iespējami kvalitatīvāku palīdzību.

3. Lai precizētu neskaidru diagnozi vai noteiktu sēnīšu veidu, nereti jāpaņem ādas virsmas paraugi (nokasījumi) vai dziļākie slāņi (biopsija).

4. Visu vizītes laikā veikto diagnostisko izmeklējumu rezultātus (izņemot tos, ko sūta uz laboratoriju) iespējams saņemt uzreiz pēc izmeklēšanas 10–20 minūšu laikā.

 

Raksts no grāmatas “Sveiks, dakter! Kas jāzina, ejot pie ārsta”. Sastādītāja Ilze Apine

 

LA.lv
KK
Kārlis Krūmiņš
Veselam
Vai tiešām sirmu matu izraušana veicina to augšanu? Uzzini!
22 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Palielināta apetīte un nogurums var būt cukura diabēta pazīmes bērniem
23 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Slimnīcā uzstādīts mātes piena analizators – solis tuvāk Latvijā pirmās mātes piena bankas izveidei
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

DK
Dace Kokareviča
Latvijā
Latvijas proklamētāju stiprās dzimtas
51 minūtes
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
No jaunā gada maksāsim ne tikai par gāzi 3
5 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
No kuras vietas vērot 18. novembra salūtu? Atbild “Saules mūža” veidotāji
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Par mata tiesu no lielas nelaimes! Mediķi brīdina gājējus
1 stunda
LA
LA.lv
Latvijā
Varēs apskatīt ASV raķešu sistēmu “Patriot”. Kā noritēs grandiozā militārā parāde?
1 stunda