Veselam
Ārstēšana

Dubultojies to cilvēku skaits, kuri vizīti pie ģimenes ārsta gaidījuši ilgāk par nedēļu0


Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – Shutterstock

Dubultojies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri norādījuši, ka pēdējā gada laikā vizīti pie ģimenes ārsta gaidījuši ilgāk nekā nedēļu, liecina Veselības ministrijas (VM) izstrādātais informatīvais ziņojums par primārās veselības aprūpes attīstības plāna 2014.-2016.gadam izpildi.

Plānā pausts, ka 2010.gadā pacientu, kuri uz vizīti pie ģimenes ārsta gaidījuši ilgāk nekā nedēļu, bija 12,3%, tomēr 2016.gadā šīs īpatsvars dubultojies, sasniedzot 24%, kaut arī tika plānots šī rādītāja samazinājums, kā arī par spīti normatīvajiem aktiem, kas nepieļauj šādas situācijas rašanos. Pastāv normatīvo aktu regulējums, kas nosaka, ka ģimenes ārstam kopīgi ar māsu vai ārsta palīgu, nodrošinot pacientiem veselības aprūpes pakalpojumus ģimenes ārsta prakses vietā vai darbavietā un pacientu dzīvesvietās, pakalpojumu jānodrošina piecu darbdienu laikā, nepieciešamības gadījumā paildzinot darba laiku.

Vienlaikus palielinājies pēdējā gada laikā ģimenes ārstu apmeklējušo iedzīvotāju īpatsvars, proti, 2012.gadā šo ārstu gada laikā apmeklēja 69,9% iedzīvotāju, bet 2016.gadā – jau 76,6%.

Savukārt pēdējā gada laikā zobārstu un higiēnistu apmeklējušo bērnu vecumā līdz 18 gadiem īpatsvars būtiski samazinājies. Ja 2012.gadā 54% bērnu nebija gada laikā vērsušies pie zobārsta un higiēnista, tad 2016.gadā šis īpatsvars samazinājās līdz 45%, kaut arī VM bija plānojusi šo rādītāju uzlabot līdz 60%.

Primārās veselības aprūpes attīstības plānā vērtēti arī vairāki rādītāji, kas saistīti ar pakalpojumu kvalitāti un drošību. Vairāki rādītāji šajā segmentā uzlabojušies, piemēram, 2012.gadā pie ģimenes ārsta reģistrēto profilaktiski izmeklēto pilngadīgo pacientu īpatsvars bija 17,4%, bet 2016.gadā īpatsvars pieauga līdz 25,8%. Tāpat pieaudzis īpatsvars iedzīvotāju, kuri ir apmierināti ar sava ģimenes ārsta darbu. Ja 2012.gadā ar sava ārsta darbu apmierināti bija 72%, tad 2016.gadā šādu nostāju pauduši jau 82% pacientu.

Vienlaikus samazinājies imunizācijas līmenis pret difteriju un stingumkrampjiem pieaugušajiem – 2012.gadā imunizācijas līmenis bija 59,6%, bet 2016.gadā – vairs tikai 55,1%. Samazinājies arī vidējais ģimenes ārsta praksē apkalpoto pacientu skaits vienā darba dienā – ja 2012.gadā praksē vidēji tika apkalpoti 18,6 pacienti, tad 2016.gadā – 17,7%.

Ministrija norāda, ka primārās veselības aprūpes attīstības plānā paredzēto pasākumu izpildi ietekmējuši vairāki faktori – gan finansējums, gan nozares profesionāļu iesaiste, gan arī aktualitātes veselības nozarē kopumā.

Saistītie raksti

Pēc VM paustā, lai stiprinātu primāro veselības aprūpi kā pieejamāko, efektīvāko un visaptverošāko veselības aprūpes līmeni un palielinātu tās lomu profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā, kā arī uzlabotu aprūpes kvalitāti, nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums.

Ministrija identificējusi trīs galvenos virzienus, kuros jāturpina rūpīgi strādāt – pieejamības uzlabošanā, pakalpojumu kvalitātes un drošības uzlabošanā, kā arī pacientu informēšanas nodrošināšanā un līdzestības – apzinīgas ārstu norādījumu ievērošanas un nozīmēto zāļu pareizas lietošanas – uzlabošanā.

LA.lv