Veselam
Dzīvesveids

E vielu birums: vai ikdienā pārsniedzam normas? 0

Foto – Shutterstock

Kāpēc pārtikas produktos ir tik daudz E vielu? Vai nevar ražot bez tām? IMANTS ZANTS RĪGĀ

 

Vispirms jāatgādina, ka ar burtu E produkta marķējumā apzīmē pārtikas piedevu, kas tulkojumā no angļu valodas (edible) nozīmē – ēdams, savukārt atļauts nozīmē – pārbaudīts un atzīts par nekaitīgu, jo pirms pārtikas piedevu nonākšanas Eiropas Savienības tirgū katra tiek rūpīgi izvērtēta, lai neapdraudētu patērētāju veselību.

Eiropas Savienības regulā Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām ir minētas gan E vielas, kas izmantojamas bez noteikta ierobežojuma (ievērojot quantum satis principu – nelietot vairāk, kā nepieciešams, lai sasniegtu vēlamo rezultātu), gan piedevas, ko drīkst pievienot noteiktām produktu grupām konkrētā daudzumā.

 

Vai tiešām nevar iztikt?

Visu var saražot bez pārtikas piedevām, un gana daudz ražotāju to arī dara, bet var rasties vairākas problēmas, ja sastāvā nav E vielu.

1. Produktu uzglabāšanas termiņš – bez konservantiem tas samazinās 2–3 reizes, vai arī nepieciešama ilgāka termiskā apstrāde.

2. Sastāvdaļu kvalitāte. Nevar, piemēram, ūdeni sajaukt ar tomātu pastu un cerēt, ka produkts uzglabājot neatsulosies, jo īpaši, ja ūdens ir pārsvarā. Cepot maizi no sliktas kvalitātes miltiem, mīklai noteikti jāpievieno uzlabotāji, un tad arī tehnoloģiskais process ir vieglāks.

3. Patērētāju arvien pieaugošās prasības. Piemēram, jebkurš jogurts atsulojas, bet daudzi aizmirst, ka pudele vai paciņa pirms lietošanas jāsakrata. Tāpēc nepieciešami biezinātāji un stabilizētāji – modificētā ciete, želatīns, pektīns, guāra un ksantāna sveķi. Ar pusfabrikātiem ir vēl sarežģītāk. Veikalā nopērkamie gatavie salāti bez E vielām ātri atsulotos, tiem būtu īss derīguma termiņš un nepievilcīgs izskats. Tāpēc tiek pievienoti konservanti, antioksidanti, stabilizētāji.

– To, kādi produkti tiek ražoti, lielā mērā nosaka arī patērētājs, kurš ir pieradis, ka, piemēram, atvērta tomātu mērce ilgstoši stāv un nepelē. Dzīves ritms liek ēdienu pagatavot ātri, viegli, un šim nolūkam tiek izmantotas arī gatavas mērces, – skaidro Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

 

Vai ikdienā nepārsniedzam normas?

Kāpēc, atklājot, ka dažas E vielas nav veselībai draudzīgas, tās nevis izņem no tirgus, bet tikai nosaka maksimāli pieļaujamo daudzumu, ko, ēdot dažādus produktus, cilvēks var viegli pārsniegt?

Kā atzīst Ilze Meistere, visas sarakstā iekļautās pārtikas piedevas ir novērtējusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde un atzinusi par nekaitīgām. – Novērtēšana un pārvērtēšana notiek nepārtraukti. Pamatojoties uz zinātniskiem datiem, tiek noteikts līmenis, līdz kuram piedevas lietošana ir nekaitīga, proti, pieļaujamā diennakts deva un pārtikas produkti, kam tās var pievienot

Pārtikas piedevas drošumu vērtē, pamatojoties uz toksikoloģisko informāciju, kas iegūta pētījumos ar dzīvniekiem un brīvprātīgajiem. Kad noteikts maksimāli pieļaujamais daudzums, kas cilvēka organismā nerada toksisku efektu, to samazina ar drošības faktoru (no 100 līdz 1000), jo ir pieņēmums, ka cilvēki ir vismaz desmit reižu jutīgāki par dzīvniekiem, ar kuriem parasti veic toksikoloģiskos testus. Zinātnieki uzskata, ka pārtikas piedevām tiek dota ievērojama drošības rezerve attiecībā uz pieļaujamo daudzumu, ko uzņemam ikdienā visas dzīves garumā, un tas neradot kaitējumu veselībai. Oponenti iebilst, ka pētījumi ir veikti samērā īsu laiku un nevar zināt, kā visa plašā pārtikas ķīmija ietekmēs nākamās paaudzes, kā iedarbosies uz organismu ilgtermiņā.

Daudzi mediķi ir noraizējušies. Piemēram, ja bērni ikdienā patērē cepumus, konfektes un dzērienus, kuru sastāvā ir daudz E vielu, tas viss summējas un pārsniedz pieļaujamās normas, tāpēc ikdienā vajadzētu sekot līdzi, kādus produktus lietojam, un iepazīties ar sastāvu, kas lielākoties rakstīts mikroskopiski maziem burtiņiem. Lai gan zinātnieki uzskata, ka pieļaujamā norma izstrādāta, ņemot vērā no visiem uztura avotiem uzņemto kopējo dienas devu, to aprēķināt nav iespējams, nezinot konkrēta cilvēka uztura paradumus.

 

Jāmeklē rūpīgāk

Nav tā, ka visi pārtikas produkti ir pārpilni ar E vielām. Latvijas lielveikalos izpētot biežāk pirktākos produktus – maizi, jogurtu, cepumus, smērējamos sierus, tomātu mērci, sausās brokastis, kvasu un citus dzērienus –, var atrast alternatīvas ar minimālu E vielu saturu, kā arī salīdzinoši nekaitīgām vielām, piemēram, citronskābi, etiķskābi.

 

UZZIŅA 

• Katru gadu PVD inspektori, pārbaudot uzņēmumus, vērtē pārtikas produktu marķējumā sniegto informāciju un piedevu lietošanu.

• Šā gada pirmajā pusgadā 265 gadījumos tika konstatētas neatbilstības pārtikas piedevu un aromatizētāju norādēs dažādiem pārtikas produktiem, piemēram, piedevas lietotas produkcijā, kurā tās nav atļauts izmantot, ir neprecīzi piedevu lietošanas aprēķini, netiek norādīts pārtikas piedevu kategorijas nosaukums, atsevišķām krāsvielām nav sniegta papildu informācija, ka tās var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu aktivitāti un uzmanību.

• Ik gadu PVD inspektori ņem dažādu produktu paraugus laboratoriskajiem izmeklējumiem, lai noskaidrotu produkta sastāva, tostarp pievienoto E vielu, atbilstību marķējumā norādītājam. Piemēram, 2015. gadā no pārbaudītajiem 339 paraugiem neatbilstoši bija četri. Šogad izmeklēti 113 paraugi, neatbilstības nav konstatētas.

LA.lv