Veselam
Ārstēšana

Homeopāti aicina izvērtēt, vai potēties pret ērču encefalītu. Bet ko darīt slimniekiem? 0

Zināms, ka vairums tradicionālo ārstu atbalsta potēšanos pret ērču encefalītu un ārstus, kuri saviem pacientiem ļauj pilnu brīvības izvēli potēties vai nepotēties, vai uzsver pošu komplikācijas, nosoda – viņi neesot redzējuši, kādi ir slimības mocītie.

Ārsti homeopāti nereti ir starp tiem, kuri vairāk runā par vakcinācijas riskiem un aicina izvērtēt abas iespējas – potēšanās un nepotēšanās – vai pat iesaka nepotēties pret dažādām slimībām. Skaidrs, ka arī viņu pacienti var saslimt ar ērču encefalītu. Ko tad homeopāti piedāvā saviem pacientiem, ja tomēr kāds ir saslimis? Un ko par vakcinēšanos tieši pret ērču encefalītu spriež mūsu uzrunātie homeopāti Inguna Vecvagare, Santa Liepa un Edgars Mednis?

Uzziņai – šogad līdz jūnija beigām konstatēti 17 ērču encefalīta gadījumi.

Homeopātiem jābūt tikai ārstiem

Vispirms atgādināsim, ka Latvijā homeopāti nav nekādi “kaktu speciālisti ar kursiņu izglītību.” Homeopātija tiek raksturota kā terapeitiska ārstniecības metode. Jebkura saslimšana, kuru klasiskajā medicīnā ārstē ar noteiktu medikamentu, pakļaujas arī homeopātiskai ārstēšanai. “Vienalga, vai tas ir ērču encefalīts, pneimonija, urīnceļu iekaisums u.c. saslimšanas, kuru ārstēšanai nepieciešama terapeitiska palīdzība, var ārstēt arī homeopātiski,” skaidro homeopāte un Latvijas Homeopātu asociācijas prezidente Inguna Vecvagare.

Pasaulē homeopātijā var praktizēties gan cilvēks ar ārsta diplomu, gan arī bez tā. Savukārt Latvijā par homeopātu var strādāt tikai speciālists ar augstāko medicīnisko izglītību, tas ir – ārsts. “Ērču encefalīts sākotnēji ir akūta saslimšana, kurai ir pietiekami ilgs inkubācijas periods, un cilvēks var slikti justies, nesaprotot, kas īsti ar viņu notiek. Šis ir viens no gadījumiem, kad es kā Latvijas Homeopātu asociācijas prezidente uzstāju, ka homeopātiem ir jābūt tikai ārstiem,” pauž I.Vecvagare.

Homeopātam diagnoze jānoskaidro tāpat kā jebkuram citam ārstam. Atnākot pie homeopāta, pacientam tiek uzdoti vairāki jautājumi, sākot ar to, kāda ir viņa pašsajūta, par ko viņš sūdzas – kādas sāpes izjūt, kāds ir viņa dzīvesveids, ēšanas paradumi, iepriekšējās saslimšanas u.c. Vizīte pie homeopāta neilgst vien 15 minūtes, tā var ilgt stundu un ilgāk. Homeopātijas praksē katram pacientam tiek veltīta individuāla ārstniecības pieeja.

Viena saslimšana, bet katram savs preparāts
I. Vecvagare stāsta, ka homeopātisko preparātu atbilstību cilvēkam nešķiro ne pieaugušajos, ne bērnos. Vienīgais noteicošais faktors – simptomātika. “Vienalga, vai tas ir jaundzimušais, kuram ir tikai pāris stundas, vai pieaudzis cilvēks. Galvenais, lai ir profesionāls ārsts, kurš spēj nolasīt un savākt informāciju, tālāk nozīmējot nepieciešamo ārstēšanu.”

Homeopātiskajā ārstniecībā preparāti tiek izvēlēti nevis pēc diagnozes, šajā gadījumā – ērču encefalīta, bet pēc simptomiem, kādi radušies konkrētajam cilvēkam. Ģimenes ārste un homeopāte Santa Liepa skaidro: pirmkārt, jākonstatē, kāda ir slimības stadija – vai tā ir ērču encefalīta sākuma stadija, aktīvs norises vai beigu periods, kādas ir pacienta blakusslimības, kādas zāles tiek lietotas. “Tikai tad, kad noskaidroti visi šie jautājumi, varam pateikt, vai noteiktajā saslimšanas gadījumā varēs palīdzēt tikai ar homeopātiju, jo dažkārt papildus jāizmanto arī vēl klasiskās medicīnas medikamenti.”

“Encefalītam ir konkrēti simptomi, piemēram, galvassāpes, slikta dūša u.c. Bet katram pacientam galvassāpes būs dažādas. Atkarībā no tā, kāds ir simptomu kopums, atrod individuālo preparātu. Tādēļ, ja tiek piemeklētas homeopātiskas zāles, tās katram cilvēkam būs citādākas,” stāsta S. Liepa.

Arī I. Vecvagare atzīst, ka jebkuras saslimšanas gadījumā noteicošās būs pacienta sūdzības un simptomu kopums, kuru noskaidrojot tiks atrasts piemērots preparāts pacienta ārstēšanai. “Ja tiek atrasts pareizais preparāts, saslimšanā vērojams uzlabojums pāris stundu laikā. Novērojot pacientu, redzam, ka viņa stāvokļa uzlabošanās notiek ātri. Mums ir iedotas noteiktas stundas, kurās, dodot preparātu, varam lemt, vai mēs varam to atļauties, vai organisms “atbild” šim preparātam. Svarīga ir ārsta taktika un profesionalitāte, prasme izvērtēt, kā notiks ārstēšana.”

S. Liepa piebilst, ka tikai ar homeopātijas palīdzību slimības komplikācijas iespējams izārstēt vien noteiktai cilvēku grupai: “Veseliem cilvēkiem, kuriem nav blakusslimību, kuri nav lietojuši medikamentus, kuriem ir skaidri slimības simptomi. Rezultāts atkarīgs no dažādiem faktoriem.”
Vai vakcinēties?
Alerģiju pret kādu no ērču encefalīta vakcīnas vielām iespējams noskaidrot tikai pēc vakcinēšanās. Kad esam izmēģinājuši vakcināciju, var rasties simptomi, kuri liecina, ka nav ieteicams turpināt vakcinēšanos. “Daudziem cilvēkiem, vismaz 15 % no populācijas, pēc vakcinācijas antivielas nerodas vispār, otrkārt, tā ir izvēles lieta – kā un kad to darīt. Nereti cilvēki atsakās vakcinēties, jo uzskata, ka tas ir liels kaitējums viņu veselībai. Ļoti daudzās valstīs cilvēki netiek vakcinēti pret ērcēm. Tā noteikti ir aizsardzība, bet, vai tas ir pilnīgs risinājums – domāju, nē,” apgalvo I. Vecvagare.

Pediatrs un homeopāts Edgars Mednis vakcinēšanos neatbalsta, jo visām vakcīnām, tāpat kā jebkurām ķīmiskajām zālēm, ir blakusparādības. Katrai vakcīnai ir anotācija, kurā aprakstītas iespējamās blakusparādības. “Ērču encefalīta vakcīnai “TicoVac” aprakstītas ļoti daudzas smadzeņu reakcijas, ko tā var izsaukt. Manuprāt, ja mēs runājam par ērču encefalītu un “TicoVac”, šīs divas lietas varētu būt diezgan līdzvērtīgas. Tikai, izvēloties “TicoVac”, mēs paši ejam pretim nepatikšanām, bet ar ērcēm – kā paveiksies.”

E. Mednis stāsta, ka viņa ārsta praksē nācies saskarties ar situācijām, kad nepieciešams palīdzēt bērniem, kuriem radušās nopietnas sekas pēc ērču encefalīta vakcīnas. “Sekas pēc vakcinēšanās visbiežāk ir bēdīgas. Atkārtoti, ar piecu gadu starpību pēc pirmās vizītes, pie manis atvests bērns ar nopietnu smadzeņu bojājumu, ko, iespējams, izraisījusi vakcīna. Mamma cīnās, lai viņam palīdzētu. Bērniņam tagad ir asoņi gadi, bet stāvoklis bēdīgs, un prognozes diemžēl nav labas.”

S. Liepa piebilst, ka nevajadzētu atsevišķi nodalīt jautājumu tikai par ērču encefalīta vakcīnām. Jautājums – vakcinēties vai nevakcinēties – jāskata kā kopums, neizšķirot, vai tā ir vakcīna pret ērču encefalītu, vai citu slimību. “Komplikācijas ir tiem cilvēkiem, kuri jūtīgi pret kādu no vielām, kas ir vakcīnā. Šiem cilvēkiem var rasties vieglas, vidējas, vai smagas komplikācijas. Saviem pacientiem parasti sniedzu pilnu informāciju par to, kas varētu notikt, ja vakcinēsies, nevis ka tā notiktu būs, jo to mēs neviens nezinām. Izvēle ir katra rokās, vakcinēties vai nē!”

To, kādēļ vienam cilvēkam ērces dzīves laika piesūcas vairākkārt, bet citam ne reizi, nosaka katra dzīvesveids, ērču apdzīvotības blīvums, kā arī cilvēka individuālā smarža, kas katram ir specifiska, uzsver I. Vecvagare. Tās ir daudzu faktoru kopums, bet svarīgākā ir mūsu individualitāte.

E. Mednis labsirdīgi nosaka, ka, pirmkārt, no ērcēm nevajadzētu baidīties. “Ērce ir tāds pats kukainītis kā visi pārējie, un tas, ka tā mēdz iekost un pārnēsā infekciju, ir zināms, bet mums ir sava imunitāte, kas bieži vien mūs aizsargā.”

I. Vecvagare iesaka, ja cilvēkam ir aizdomas par ērču encefalītu, nav vēlams nodarboties ar minējumiem, pašārstēšanos vai doties uz aptieku, prasot līdzekli, kas varētu palīdzēt, bet gan uzmeklēt speciālistu, kas veiks izmeklēšanu un nozīmēs nepieciešamo ārstēšanu.

Pieredzes stāsti, slimojot ar ērču encefalītu

Šeit jūs variet lasīt pieredzes stāstus, slimojot ar ērču encefalītu.

Stāsts, kurā sieviete ārstējās, izmantojot arī homeopātiju

Pazīstamās kosmētiķes Baibas Jevdokimovas dzīves pavērsiens: Tikai vienas ērces dēļ… 

Caur ērcēm uz zvaigznēm. Žurnāla “36,6°C” kolēģes Guntas Tabores personiskais ārstēšanās stāsts

 

 

LA.lv