Veselam
Ārstēšana

Hormonu līdzsvars – vitalitātei, normālam svaram un garastāvoklim, labam miegam un seksam 0

Foto – Shutterstock

Man ir hormonu disbalanss – šādas sūdzības ārstiem nākas uzklausīt arvien biežāk. Šķiet, hormonālais līdzsvars vai tā trūkums kļuvis par modes tematu. Beidzot atrasti īstie vaininieki – hormoni! Tieši tie mūs padara īgnus, aptaukojušos, neapmierinātus ar dzīvi, seksuāli mazaktīvus, vecus un neglītus. Tāpēc mums tik viegli un patīkami pieņemt ideju, ka glābiņš ir kāda moderna hormonālā diēta vai – un tas ir vēl ērtāk – tablete. Visos šajos priekšstatos ir daļa taisnības: hormoni nudien “diriģē” cilvēka dzīvi no sākuma (un pat vēl agrāk!) līdz beigām, taču hormonālā jeb endokrīnā sistēma ir daļa no organisma un darbojas dziļā un gudrā saskaņā ar citiem orgāniem un to sistēmām. Ir arī tādi hormonālie traucējumi, kad patiešām vienīgais glābiņš ir tabletes vai cita veida medikamenti. Tomēr vairākumā gadījumu hormonu disbalanss ir nepareiza dzīvesveida sekas. Zāles būs rūgtas un bez mirklīgas iedarbības – pacietīgs darbs ar sevi.

Hormonus organismā ražo endokrīnā sistēma:
– hipofīze;
– vairogdziedzeris;
– virsnieru dziedzeri;
– aizkuņģa dziedzeris;
– olnīcas (sievietēm), sēklinieki (vīriešiem).

* Hormoni rodas arī sirdī, nierēs, kuņģī un zarnās.

* Atklāts, ka hormonus ražo arī tauku šūnas.

* Hormoni ir ķīmiskas vielas, kas izdalās organisma iekšienē un ar asinsriti nonāk orgānos.

* Hormoni vai to trūkums ir kā komanda orgāniem darboties ātrāk vai lēnāk.

* Endokrīnie dziedzeri šādi komunicē ne tikai ar citiem orgāniem, bet arī savā starpā, nodrošinot atgriezenisko saiti – tādu kā kontroli pār to, vai ķermenis funkcionē normāli.

* Hormoni kontrolē ļoti daudzus procesus, sākot no enerģijas uzņemšanas vienā atsevišķā šūnā un beidzot ar visa ķermeņa augšanu un attīstību.

* Hormonu daudzums organismā mūža garumā nav nemainīgs arī pilnīgi veseliem cilvēkiem, piemēram, pusaudžu vecumā cilvēks piedzīvo dzimumhormonu eksploziju, bet pēc tam to veidošanās pakāpeniski sarūk.

* Hormonālās sistēmas traucējumi rodas, ja noteikta veida hormonu ir vairāk vai mazāk, nekā nepieciešams.

* Hormonālās sistēmas traucējumi var izpausties kā nopietnas slimības: diabēts, vairogdziedzera kaites, Kušinga sindroms, policistisko olnīcu sindroms u.c.

* Hormonālais disbalanss tieši vai netieši var būt atbildīgs arī par daudzām šķietami ikdienišķām sūdzībām, piemēram, nogurumu, galvassāpēm, nomāktu garastāvokli, libido pazemināšanos, svara pieaugumu u.c. simptomiem.

* Endokrinologi ir ārsti, kuri pārzina hormonālo sistēmu.

Viskaitīgākais – stress

Hormonālo disbalansu cilvēks var izraisīt arī pats ar apzinātu vai neapzinātu darbību. Piemēram, drastiskas diētas krasi samazina sievišķo hormonu līmeni, tāpēc meitenēm un sievietēm tiek traucēts menstruālais cikls vai mēnešreizes beidzas. Ķermenis it kā saņem signālu, ka iestājušies grūti laiki – nav īstais brīdis bērnam. Savukārt sporta ārsti mēdz runāt par atlētu atkarību no serotonīna un endorfīna – laimes hormoniem, kas vairāk izdalās fizisko aktivitāšu laikā: cenšoties “noķert kaifu”, piemēram, skrienot, sportists arvien vairāk paaugstina slodzi, līdz iestājas izdegšana un smaga pārslodze. Tomēr tādu cilvēku, kuri sporto par daudz, ir ievērojami mazāk nekā tādu, kuri to dara par maz, piebilst ārste.

Biežākais hormonālā līdzsvara traucētājs ir stress. “Tā dēvētie stresa hormoni, no kuriem zināmākais ir kortizols, ir ļoti spēcīgi – to ietekmi jūt gan viss ķermenis kopumā, gan pārējie hormoni. Ja cilvēks atrodas pastāvīgā, nekontrolētā spriedzē vai pārāk ņem pie sirds visu, kas ap un ar viņu notiek, stresa hormoni izdalās pastiprināti,” stāsta endokrinoloģe Renāte Helda. Kas tad notiek? “Sākas bezmiegs, nervozitāte, paaugstinās asinsspiediens. Nāk klāt svars – zīmīgi, ka tieši vēdera rajonā, veidojoties ābola formas ķermeņa aprisēm. Var paaugstināties cukura līmenis. Sevišķi to jūt cilvēki, kuriem ar cukura līmeni jau ir problēmas: ja ir diabēts un sākas stress, vajag vairāk insulīna, lai stāvokli stabilizētu.” Pats par sevi vienīgi stress diabētu neizraisa, taču tas var būt veicinošs faktors, ja ir predispozīcija.

Hormonālo sistēmu ietekmē arī apkārtējā vide un ķīmiskās vielas, kas plaši tiek lietotas gan sadzīvē, gan rūpniecībā.

Viltus policisti un indīgais kaķis

Hormoni organismā rodas pavisam nelielā daudzumā, un pietiek ar mazumiņu šo vielu, lai citiem orgāniem tiktu dots kāds uzdevums, paskaidro biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” eksperte, vides inženierzinātņu doktore Jana Simanovska. Ķīmiskās vielas, kas ietekmē hormonālo jeb endokrīno sistēmu, dēvē par hormonālo sistēmu ārdošajām jeb traucētājvielām. To iedarbība var būt divējāda: vienas atgādina īstos hormonus, tāpēc orgānam šķiet, ka tas ir saņēmis pavēli, kaut gan patiesībā tā bijusi svešās vielas dota viltus komanda. To var salīdzināt ar situāciju, kad šoferis samazina braukšanas ātrumu, jo dzeltenu stabu ceļmalā notur par ceļu policistu.

Otra veida traucētājvielas vai nu pastiprina, vai pavājina īsto hormonu darbību. Iznākums var būt organisma funkciju dažādi traucējumi – bērnu augšanā, dzimumattīstībā, psihiskajā attīstībā, šūnu augšanā (var rasties ļaundabīgi audzēji), var veidoties liekais svars, diabēts vai sākties cita veida problēmas.

Pēc aptuvenām aplēsēm, Eiropas iedzīvotāju endokrīnajai sistēmai vislielāko kaitējumu nodara pesticīdi (lielākoties tiem, kuri dzīvo apstrādāto lauku tuvumā, kā arī tiem, kuri ar šīm vielām nonāk saskarē darba dēļ, mazākā mērā – lauksaimniecības galaproduktu patērētājiem). Kaitē arī ftalāti un bisfenols A plastmasā, liesmu slāpētāji un citas vielas. Ķīmijas nodarītais kaitējums izmērāms arī kā veselības aprūpes sistēmas tēriņi, ārstējot ķīmisko vielu izraisītās slimības. Šajā ziņā visdārgāk izmaksā neiropsiholoģiskās saslimšanas, tostarp uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (apmēram 132 miljardi eiro gadā), aptaukošanās un diabēts (15 miljardi), priekšlaicīga mirstība (6 miljardi) un reproduktīvās veselības problēmas vīriešiem (4 miljardi).

“Traucētājvielas ir mums visapkārt,” saka Jana Simanovska. “Kaut vai šajā telpā – tapetēs, iekarinātajos griestos, paklājā, mēbelēs. Kad uzzinām par kādas vielas kaitīgumu, tā jau atrodas ļoti daudz kur. Tāpēc taču neliksim cilvēkiem iznest no mājām visas mēbeles.” Ir viedoklis, ka pie indēm pierod, ja tās uzņem diendienā un nelielās devās, bet speciāliste tam īsti nepiekrīt. “Ir zināms, ka alkohols lielās devās ir kaitīgs. Bērni to nedrīkst lietot vispār, pieaugušie – noteiktā daudzumā un ņemot vērā svaru, vecumu, dzimumu un citus parametrus. Tātad mēs zinām, ka ir vielas, kas noteiktās devās ir kaitīgas. Kāpēc tad domāt, ka pie piesārņotājvielām iespējams pierast un tās nekādu ļaunumu nenodara?”

Viens no ieteikumiem, kā savu organismu pasargāt no piesārņotājvielām – pēc iespējas mazāk lietot jebkādas indes sadzīvē: iztikt bez raundapa, nīdējot nezāles (tiesa, raundaps neiedarbojas uz endokrīno sistēmu, bet ir kaitīgs citādi), nelietot fipronilu saturošus līdzekļus cīņā ar zemesvēžiem (nesen putnu vērotāji pamanīja, ka ar fipronilu saindētie zemesvēži izlīda no aliņām, kļuva par vieglu laupījumu putniem, kuri arī saindējās un nomira). Kā zināms, pašlaik vairākās Eiropas valstīs riisnās fipronila skandāls: tika konstatēts, ka ar to piesārņotas vistu olas, līdz ar to – arī vesela virkne pārtikas produktu, kuru pagatavošanā tās izmantotas.

Fipronilu izmanto arī mājas mīluļu pretblusu siksniņās un līdzekļos, ko iepilina dzīvnieka skaustā. “Fipronils nonāk dzīvnieka asinsritē. Kad blusas sūc šāda kaķa vai suņa asinis, tās saindējas un iet bojā. Būtībā mēs padarām savu mājdzīvnieku indīgu!” brīdina Jana Simanovska. “Fipronils ietekmē endokrīno sistēmu. Ņemot rokās un paijājot kaķīti vai sunīti, arī dzīvnieka saimnieku un viņu bērnu organismā nonāk šī viela. Par šādiem riskiem cilvēki netiek brīdināti! Ja es nebūtu ķīmiķe un nepētītu šos jautājumus, arī es par to neko nezinātu.” Vēl jāpadomā, vai risks kaitēt savai veselībai ir attaisnojams, ar indēm nīdējot prusakus, blaktis, utis vai žurkas. “Ir situācijas, kad alternatīvu nav, bet nereti tādas ir. Jāsaprot arī, vai mūsu prasības pēc tīrības un sterilitātes reizēm nav pārāk sakāpinātas.”

 

Vairāk par hormonu līdzsvara un disbalansa tematu lasiet žurnāla “36,6 °C” septembra numurā vai tā elektroniskajā versijā!

logo-36

LA.lv