Veselam
Dzīvesveids

Ieraudzīt vērtību vīgriezē. Siguldiešu pieredze, dzīvojot harmonijā ar dabu 0


Sabīne Stāle un Andris Meļķis
Sabīne Stāle un Andris Meļķis
Foto – Matīss Markovskis

“Mums abiem vienmēr gribējies izrauties no stereotipiem un dot citiem kaut ko vērtīgu, veselīgu. Mums svarīga ir dzīve harmonijā ar dabu,” – tā saka siguldieši Sabīne Stāle un Andris Meļķis. Viņu roku gatavotas ir gan Latvijas akmeņu rotas, gan ogas un šokolāde ar ārstniecisko augu aizdaru.

Sabīnes un Andra privātmājā atrodas visbrīnišķīgākais televizors pasaulē – lielais virtuves logs. Caur to var rāmi vērot dabas norises. Kā ziemas vakarā atbrien stirnas un apmetas uz naktsmieru plašajā dārzā, kā lidinās putni. Sniegotajā janvāra dienā, kad viesojamies Siguldā, barotava ir pilna zīlīšu, mielojas arī pa kādam sīlim, dzenim un krustknābim. Putni tiek dāsni baroti, lai vasarā tiktu galā ar kukaiņiem dārzā.

Dari labu, un saņemsi atpakaļ – šo principu te ciena. Ja ir ābolu gads, saimnieki ar prieku dalās ražas bagātībā – ielas malā izliek kasti ar āboliem un uzraksta: “Lūdzu, cienājieties!”

 

Vispirms bija akmens

Sabīni un Andri jūnija sākumā var satikt Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū. Biju sajūsmā, pirmoreiz ieraugot viņu gatavotās rotas no Vidzemes jūrmalā atrastiem akmentiņiem. Perfekti nopulēti un harmoniski likti kopā, virknējot pēc lieluma, toņa un dabas dotā zīmējuma.

“Akmeņus lasu, šķiroju, pētu – šādas rotas gatavojot, tā ir ikdiena. Reiz paskatījos ar spēcīgu lupu un ieraudzīju daudz vairāk. Vienā akmentiņā redzams tāds kā mežs, citā – dzīvnieka siluets, vēl kādā vīd seja vai eņģeļa tēls. Pusi vasaras staigāju, kamēr atradu akmenī stāstu. Savdabīgie akmeņi ieinteresēja arī savu dizainu. Krāsas un ģeometriskās formas tomēr prasījās pēc kaut kā vairāk, ne tikai savirknēšanu kaklarotā. Ko darīt? Akmeni iemūžināt makrofotogrāfijā,” stāsta Sabīne.

Vispirms akmens jānopulē, lai atvērtu krāsas. Indijā apmeklējuši rūpnīcu, kur no dārgakmeņiem gatavo rotaslietas. Koridorā stāvējuši maisi ar raupjiem akmeņiem, kas izkalti no klintīm. Smaragdi un rubīni slēpušies lielajos ieža gabalos, ko pēc tam apstrādā.

Ikviens zina, ka brīnumskaists ir nupat no jūras izskalots akmens, bet, atnesot mājās, no krāsainības vairs nekā.

Fotografējot atlasītos akmeņus, Sabīne tos apgaismoja ar spēcīgu gaismu, un radās it kā dziļš attēls. Aplūkojot prāvās fotogrāfijas, nevar pat iedomāties, ka tur redzamas sīku akmentiņu virsmas.

Izstādē katru fotogrāfiju papildināja mazs stāsts, kas rosināja arī skatītāju ielūkoties savā iekšējā pasaulē. Tie radās pāris vakarus pirms izstādes atklāšanas. “Sēdēju pie virtuves galda un pārlūkoju kontaktkopijas. Piepeši nāca teksti! It kā kāds tos diktētu, spēju tik pierakstīt. Agrāk tā bija ar dzejoļiem. Parasti šādas atklāsmes rodas vēlu vakarā, kad aprimusi kņada, viss kluss, ēters ir tīrs. Jūtu, kā veras vaļā šī saikne.”

 

Pētīt garšu paleti

Pirms pāris gadiem Sabīnes un Andra gatavotajām akmens krellēm pievienojās – ak, pārsteigums! – konfektes. Vidū dzērvene, apkārt čauliņa. Taču nevis tikai no pūdercukura kā zināmajam našķim, bet papildināta ar augu pulveriem.

Doma par vietējo augu izmantošanu atvesta no Indijas. Andris šajā zemē viesojies 13 reižu, guvis ne vienu vien iedvesmu un mācību. Arī Sabīne, apceļojot Indiju deviņas reizes, piedzīvojusi vērtīgas atklāsmes. Ideja piešķīlās viegli, kā Andris raksturo, – nāca no augšas. “Indija ir slavena ar garšvielām, bet tās taču gatavo no augu ziediņiem, lapām, saknītēm. Latvijā arī aug daudz vērtīga, ne velti daudzi vāc zāļu tējas. Piepeši kā blieziens pa smadzenēm – to vajag izmantot! Pagatavojām deviņas bumbiņas dažādos apvalciņos. Likām lietā arī kanēli un citas vielas, vēlāk palikām pie vietējiem augiem. Sākām ar kumelītēm, piparmētrām un liepziediem, pēc tam eksperimentējām ar ļoti daudziem augiem. Izrādījās, der pat priežu pumpuru pulveris,” stāsta Andris.

Garšu saderības principos viņi ņem vērā arī ājurvēdas zināšanas. Indijā garšu niansētība ēdienā ir ļoti izkopta, garšvielas tiek tā līdzsvarotas, lai ēdājs justu pilnīgu sātu. Latviešiem, piemēram, netīk rūgta garša, bet indieši zina, ka tā attīra organismu, piešķir vieglumu gan garam, gan miesai.

Galerijas nosaukums

Visu izšķir krāsa?

Visu apaļo konču viducī ir dzērvene, atšķiras vien čauliņas tonis. Nereti vaicā, kāpēc viņi izmanto lielogu, nevis parastās purva dzērvenes. Izmēģinājuši, protams, taču tās ir mīkstākas, konfekte nav tik izturīga.

Sabīne komentē: “Dzeltenīgais apvalciņš veidots no smiltsērkšķu un cidoniju pulvera, tumšajām izmantojam mellenes ar kadiķogām, rozīgajām – dzērveņu pulveri, kam pievienots nedaudz pīlādžogu maluma. Zaļganās ir piparmētru, gaišās – vīgriežu, zilās – rudzupuķu ziedlapiņas. Ja pieliek vairāk piparmētru pulvera, apvalciņš ir košāks, taču sliktāk turas apkārt ogai. Esam dažādi izmēģinājuši – maluši, kombinējuši neskaitāmus augus, mainījuši proporcijas. Jāpanāk īstā buķete ar pēcgaršu.”

Interesanti ir viņu vērojumi, kā pircēji izvēlas konfektes. Ja kundzei ir dzeltena šallīte vai jaka, viņa noteikti paņems kastīti ar dzeltenīgām bumbiņām. Ja apģērbā dominē zaļā krāsa, ķersies pie zaļajām ar piparmētru pulveri.

“Tā strādā zemapziņa. Daudzi izvēlas bumbiņas sārtā tonī. Sarkanā krāsa ir saistīta ar pirmo čakru – vēlmi dzīvot, izdzīvot, tieksmi pēc aktīvas rīcības. Vēl sarkano izvēlas, ja ir pazemināts enerģētiskais līmenis,” spriež Andris.

 

Darbdiena putenī

Izkaltētie augi glabājas lielos bunduļos, un samaļ tikai tobrīd nepieciešamo daudzumu. Dzērvenes samitrina sīrupā, tad apviļā pūdercukurā un augu pulverī. Sabīne rāda aparātu, kas vizuāli līdzinās mazam betona maisītājam, – tajā oga tiek it kā ieritināta pulverveida maisījumā. Pūdercukuru arī maļ paši, jo gatavajam mēdz būt klāt kartupeļu ciete vai pretsalipes viela. Procesa laikā ceļas smalkumu mākonis, elpceļi jāsargā ar masku. Andris smej, ka, pēc darbdienas mazgājoties, laizās vien, jo visu seju sedz salda kārtiņa.

Daži pārmet, ka viņu konfektēs ir pārāk daudz cukura. “Bet tas taču našķis, nav jāēd katru dienu. Turklāt cukurs ir tikai enerģija, cilvēka benzīns smadzenēm,” piebilst Andris.

Veselīguma robežas

“Es reizēm domāju, kāpēc veikalā ir tik daudz pārtikas, kas kaitē veselībai. Manā bērnībā smalkmaizītes kļuva cietas jau nākamajā dienā, siers ātri bojājās, bet visa pietika. Kāpēc tagad tā nevar?” retoriski vaicā Sabīne.

Kopš viņi iesaistījušies produktu gatavošanā, par to nākas daudz domāt. Kāpēc māte nopērk bērnam nevis ogu sukādes, bet cukurvati, kas iekrāsota zilā krāsā? Kā E vielas ietekmē garšas receptorus, smadzenes un visu organismu?

“Mēs abi vēlamies dzīvot, ņemot vērā kosmisko atskaites punktu. Uzskatām, ka pārtikas bizness nedrīkst būt naudas dēļ. Labāk lai ražošanas apjoms ir mazāks, derīguma termiņš īsāks, bet nevienu neindējam, nepārkāpjam veselīguma robežas un nebojājam savu karmu,” strikti saka Andris.

Arī paši cenšas mieloties tikai ar tīru mantu. Nereti veikalā pavada krietnu laiku, kamēr Sabīne cītīgi izpēta ikviena agrāk nepirkta produkta etiķeti.

 

Vietējās vērtības

Sabīne un Andris ceļ uz pjedestāla dažus vietējos augus. Piemēram, ērkšķogas, kuru sukādēm ir izcila garša un aromāts. Turklāt ogas ir veselīgas, jo palīdz organismam tikt vaļā no piesārņojuma. Tieši tāpēc pērn dārzā vairākās rindās iestādījuši ērkšķogu krūmus.

Par brīnumainu augu dēvē vīgriezi. Gan veselīguma, gan pēcgaršas dēļ – gluži kā būtu baudījis ķiršus. Vīgriezes viņi lasa Gaujas krastos, kur ir tīra vide un avoti.

“Ziedošu vīgriežu pļava tā smaržo! Taču, ja telpā žūst daudz vīgriežu, aromāts ir ļoti koncentrēts un īpatnējs. Līdzīgi ir, produktu gatavojot – ja vīgriezes pildījumu veido uz labu laimi, konfekte ir rūgta, nebaudāma. Mēģinām tik ilgi, kamēr iegūstam to smalkumu,” skaidro Andris.

Vīgriezi sākuši pievienot arī pīlādžu cukuram. Ar to var aizdarīt ķīseli, jogurtu vai putru. Vēl top vītinātas dzērvenes ar vīgriezi, kas ir ceļotāju našķis – ik pa brīdim paķer un uzēd. Uz iepakojuma ievēroju uzrakstu “Nesatur eļļu”. Izrādās, daži ražotāji sukādēm pievieno eļļu, lai tās spīdētu un labāk glabātos, tāpēc svarīgi parādīt, ka šajā produktā nav nekā lieka.

Vīgriežu pildījums ir arī Sabīnes un Andra jaunākajā lolojumā – šokolādes konfektēs.

“Man ir ļoti laba garšu atmiņa. Mazotnē mamma deva kapeikas, lai nopērku bulciņu, bet es sakrāju un pirku septiņas konfektes Serenāde. Tagad šokolādei vairs nav senās garšas. Izrādās, gandrīz visām pievienoti palmu tauki, vēl kāds garšas pastiprinātājs, uzlabotājs, soja un tamlīdzīgi… Pirms pāris mēnešiem televīzijā redzēju lielisku dokumentālo filmu Šokolāde – jaunais melnais zelts. Rādīja, kā veikalā nopirktu batoniņu aiznes šokolādes meistaram, lai palūko, vai ir gana labs. Viņš to pārgriež, pasmaržo un saka: es to neēdīšu, baidos. Nolēmām pamēģināt, vai paši varam radīt labu šokolādi,” stāsta Andris.

 

Melnais zelts no Siguldas

Arī šokolādei viņi liek klāt pievienoto vērtību – augu pildījumu, gan vīgriezes un viršu ziedus, gan kadiķogas un pīlādžus.

Prasmes apguvuši Igaunijā pie augsta līmeņa šokolādes meistara. Kakao masu pērk Beļģijā. Lielu daļu darba paveic ar rokām, jo tikai tā varot saprast šokolādes būtību. Tā ir niķīga, jādarbojas kā ar mazu bērnu, lai dabūtu skaistu spīdumu. Reiz Andrim nekādi nav izdevies panākt vajadzīgo kvalitāti. Izrādījies, ka galds, uz kura viņš strādāja, atradās pretī logam. Lai gan telpā bija pietiekami silti, produktu ietekmēja aukstums no loga.

Šokolādes konfektes, ko rotā viršu ziediņi un citi augu valsts smalkumi, iepakotas kastītē ar laimīgu kaķa sejiņu. Gan šo, gan citu produktu dizainu izstrādājusi Sabīne. Pirmo izglītību žurnālistikā viņa papildinājusi ar otru, pabeidzot Latvijas Mākslas akadēmijas dizaina nodaļu.

“Kaķis ir izvēlīgs, nekad neēdīs kaut ko draņķīgu. To mums iemācīja pašmāju kaķis. Tāpēc šokolādes konfektēm devām nosaukumu Izvēlīgajiem. Aicinām cilvēkus būt izvēlīgiem ēšanā, likt galdā tikai tīru produktu,” piebilst Sabīne.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Spēka dzēriens

Vīgrieze ir ļoti vērtīga, bet vēl līdz galam nav novērtēta. Labvēlīgi ietekmē vielmaiņu, stresa situācijā palīdz novērst nemieru, paplašina sirds asinsvadus, mazina saaukstēšanās simptomus. Dzērienu, kas stiprina veselību, var pagatavot ikviens.

Apmēram divas tējkarotes dzērveņu saspaida, pievieno pavisam nedaudz cukura. Kaltētas vīgriežu ziedkopas samaļ. Krūzē ber apmēram ceturtdaļu tējkarotes vīgriezes pulverīša, uzlej karstu ūdeni un atstāj, lai ievelkas. Iegūto tēju uzlej sasmalcinātajām dzērvenēm. Bauda ar prieku. Vīgrieze piešķir dzērienam veselīgumu un it kā ķiršu garšu, dzērvene papildina ar C vitamīna spēku.

 

logo-36

LA.lv