Veselam
Netradicionāli

Ja nepazīsti, nemēģini nogaršot! Biežāk sastopamie indīgie augi 0


Eiropas segliņš
Eiropas segliņš
Foto – Shutterstock

Vasarā ir brīnišķīgi būt pie dabas. Tā vien gribas laiski gulēt pļavā un pakošļāt kādu smilgu, sēņojot pa ceļam mutē iemest ogu. Daudzi ir aizrāvušies ar ārstniecības augu vākšanu un savvaļas virtuvi, meklējot neparastākas garšas. Ejot pļavā un mežā, neviens neņem līdzi augu noteicēju, bet der atcerēties, ka Latvijā ir aptuveni 100 indīgu augu.

Viena lieta ir redzēt augus fotogrāfijā vai zīmējumā, cita – pamanīt dabā. Tāpēc LU Botāniskajā dārzā kopš 2005. gada ir Latvijas 38 indīgo augu ekspozīcija, bet visā dārza teritorijā to ir apmēram 65. Kopš šā gada jūlija var pieteikties ekskursijai, lai iepazītu indīgos augus.

– Mēs nesakām, ka tie ir sliktie augi, mēs vienkārši mudinām būt zinošiem un orientēties dabas pasaulē. Latvijā visvairāk indīgo augu ir gundegu, nakteņu un čemurziežu dzimtā, – stāsta Botāniskā dārza izglītības un ārējo sakaru koordinatore Agnese Reķe. – Kaitīgās vielas var atrasties dažādās augu daļās – lapās, sakneņos, augļos, sēklās, mizās. Augs, kas ir indīgs cilvēkam, var nebūt indīgs dzīvniekam, un otrādi. Augs no ienaidnieka nevar aizbēgt, tāpēc dažām puķēm ir ērkšķi, citiem augiem – nepatīkama garša vai indes, kas pasargā no ienaidniekiem.

Ja augs ir indīgs, tas nenozīmē, ka to nevar audzēt arī dārzā, bet jābūt uzmanīgam. Jo īpaši no saskarsmes jāuzmana zinātkāri bērni un mājdzīvnieki. Ir augi, kas tiek pieskaitīti pie indīgajiem, bet tie ir populāri tautas medicīnā. Ar pašārstēšanos aizrauties nedrīkst, jo pārdozēts un nepareizi izmantots augs var kaitēt veselībai un pat izraisīt nāvi.

Savvaļā un dārzā augošos indīgos augus krasi nodalīt nav iespējams, jo daļa no savvaļas tiek pārnesti uz dārzu, bet citi iekaro dārzu apkārtni.

 

 

 

 

Galerijas nosaukums


1. Visindīgākais Latvijas augs ir indīgais velnarutks, kas pieder pie čemurziežu dzimtas. Visi indīgie augi satur fitotoksīnus, kas ir ļoti dažādi – alkaloīdi, sirds glikozīdi, saponīni un vēl citi. Velnarutks satur cikutok­sīnu, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu. Visaugstākā indīgās vielas koncentrācija ir auga saknenī. Cilvēkam letāls var izrādīties viens kumoss saknes. Indīgie augi ir skaisti un vilinoši – gribas noplūkt, pagaršot. Ne vienmēr indīgais ir tik negaršīgs, ka gribētos to uzreiz izspļaut. Velnarutka saknenis ir saldens un smaržo pēc pētersīļa. Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki, meklējot kaut ko jaunu uzturam, šo sakneni notur par itin ēdamu un saindējas.

Sastopams pie ūdeņiem un purvainās vietās, mazliet atgādina suņuburkšķi. Indīgas ir visas auga daļas, taču, noplūcot velnarutka ziedus, nekas ļauns nenotiek, jo augstākā toksīnu koncentrācija ir saknenī. Saindēšanās pazīmes: vemšana, siekalošanās, kolikas, reibonis, bezsamaņa, krampji. Nāve var iestāties stundas laikā.

2. Maijpuķītes jeb kreimenes aug gan savvaļā, gan dārzos. Daudzgadīgais liliju dzimtas lakstaugs zied skaistiem un smaržīgiem ziediem pavasarī. Vasaras beigās nogatavojas sarkanas ogas, kas satur konvallarīnu – vielu, kura nelabvēlīgi ietekmē sirds un asinsvadu sistēmu. Tautas medicīnā maijpuķītes lieto sirdsslimību ārstēšanai, bet robeža starp zālēm un indi ir ļoti šaura, un pašārstēties ar maijpuķītēm nav vēlams.

3. Parastā īve ir viens no četriem Latvijas vietējiem skuju kokiem. Indīgas ir visas daļas, izņemot sēklsedzi. Bet ar pašām ogām saindējas bērni, jo tā vien gribas iebāzt mutē sarkano ogu. Daudz toksiskākas ir skujas. Jāuzmanās, lai tās nenonāktu mutē un tālāk gremošanas traktā.

Saindēšanās ar īvi rada sirdsdarbības traucējumus, krampjus muskuļos un elpošanas grūtības, nieru bojājumus. Bīstams augs mājlopiem, tāpēc, piemēram, Lietuvā to masveidā iznīcināja. Sensenos laikos no īves darinātos kausos lēja dzērienu, ko pasniedza ienaidniekam. Īve sastopama Rietumkurzemē un tiek arī stādīta dārzos.

4. Beladonna tiek saukta par vilkogu, velnaogu. Tā ir kultivēta suga, ko sāka audzēt dārzos, bet kā dārzbēgle ir sastopama arī apdzīvotu vietu tuvumā. Augs pieder pie nakteņu dzimtas. Tajā ir alkaloīdi. Visvairāk indīgās vielas satur saknes un lapas, bet visbīstamākās ir ogas. Saldenā garša nebūt neliecina, ka tās ir dzīvībai bīstamas, taču bērniem pietiks ar divām ogām, lai sekas būtu nepro­gnozējamas. Pieaugušajiem jāapēd kādas desmit ogas, lai parādītos saindēšanās pazīmes, bet sliktākajā versijā – letāls iznākums.

Kopš senseniem laikiem beladonna zināma kā indēšanas līdzeklis, piemēram, Makbeta karavīri iebrūkošos dāņu karavīrus saindēja ar vīnu, kas pagatavots no beladonnas saldajām ogām.

5. Parastā zalktene izceļas ar izteik­smīgiem rozā ziediem, un to bieži vien audzē dārzos. Timēliju dzimtas krūms, ko mēdz saukt arī par meža ceriņu, aug noēnotos lapu koku mežos. Visas auga daļas ir indīgas, bet visbīstamākais ir spilgti sarkanais auglis (kaulenis), kas nogatavojas vasaras otrajā pusē, un miza, kas satur toksīnus. Apēdot zalktenes augli, kas atgādina ogu, var rasties nopietnas problēmas: gļotādas pietūkums, apdegumi, nelabums, krampji. Cilvēkiem ar jutīgāku ādu apsārtums var rasties, tikai nolaužot zariņu vien. Bērniem veselībai bīstamas var izrādīties divas, pieaugušajiem – desmit ogas.

6. Sosnovska latvānis ir vienīgā Latvijā oficiāli atzītā invazīvā suga, ko ieveda kā lopbarības augu pagājušā gadsimta 50. gados un kas sāka strauji izplatīties dabā. Latvānis aug ceļmalās, pamestās lauksaimniecības zemēs, izstiepjas pat trīs metrus garš. Latvijā, starp citu, ir trīs latvāņu sugas, un tiem visiem ir dedzinošā sula. Sibīrijas latvānim tā nav tik spēcīga, lai kaitētu cilvēkam, bet augi ir līdzīgi, tāpēc nevajadzētu aiztikt nevienu latvāni. Sosnovska latvāņa sula satur fotodinamiski aktīvas vielas, kas iedarbojas saules ultravioleto staru ietekmē un izraisa ādas bojājumus, kuri atgādina apdegumus. Ādas iekaisumu papildina vispārējs nespēks, nelabums, galvas reiboņi. Ja latvāņa sula tomēr trāpa, nekavējoties jāmazgā āda ar ūdeni un ziepēm, jāmēģina paslēpties no saules stariem.

7. Parastais velnābols zied skaistiem ziediem un pieder pie nakteņu dzimtas. Var atrast ceļmalās, nezālienēs, izgāztuvju tuvumā. Visas auga daļas satur daudz psihoaktīvo alkaloīdu, kas izraisa halucinācijas. Vislielākā koncentrācija ir ziedos, augļos un sēklās. Agrāk to lietoja kā pretsāpju un nomierinošu līdzekli, kā arī šamaņu rituālos, taču parastais velnābols ir viens no bīstamākajiem augiem, ko psihoaktīvo vielu dēļ neiesaka izmantot tautas medicīnā. Visbiežākais saindēšanās iemesls ir pārdozēšana, meklējot dabā ekstrēmas izjūtas.

8. Četrlapu čūskoga pēc fitotoksīnu koncentrācijas teorētiski nav viens no indīgākajiem augiem, taču saindēšanās notiek samērā bieži, jo auga ogas ļoti atgādina lielas mellenes. Lai nekļūdītos, svarīgi apskatīt lapas, kas nav līdzīgas melleņu lapām. Četrlapu čūskogas aug daudzviet mežos, jo īpaši tur, kur ir noēnoti lapu koki, un krūmājos.

Saindēšanās ar šo augu (lapām, ogām) ietekmē centrālo nervu sistēmu, sākas vēdersāpes, vemšana, sirdsdarbības traucējumi.

9. Eiropas segliņš aug gan mežos, gan upju ieleju tuvumā, arī apstādījumos un dārzos. Rudenī tas skaisti iekrāsojas. Augs satur sirds glikozīdus, alkaloīdus, un visas tā daļas ir indīgas, bet jo īpaši bīstami ir sarkanie augļi. Par laimi, tie ir ļoti rūgti un visdrīzāk tiks uzreiz izspļauti. Ja apēd, sākas vēdersāpes, caureja, krampji, vemšana. Saindēšanās pazīmes var parādīties pēc 18 stundām, kas apgrūtina noteikt slimības cēloni. Saindēties var amatnieki, kuri apstrādā koksni, gatavojot spēļu kauliņus, drēbju pakaramos un arī augstas kvalitātes zīmuļus.

10. Zilā kurpīte pieder pie gundegu dzimtas. Savvaļā nav sastopama, bet audzē dārzos, jo augs izskatās krāšņs un efektīgs. Detektīvromānos var izlasīt, ka tā izmantota noindēšanai. Satur spēcīgus alkaloīdus, kas iedarbojas uz sirdi un nervu sistēmu. Visaugstākā to koncentrācija ir auga saknēs. Saindēšanās pazīmes – vemšana, vēdergraizes, locekļu tirpšana, nejutīga seja, bīstami pazeminās asinsspiediens, kas rada sirdsdarbības traucējumus. Tautas medicīnā augu izmanto kā pretsāpju un antibakteriālu līdzekli.

11. Eņģeļtaure, saukta arī par brugmansiju, pieder pie nakteņu dzimtas. Augam ir lieli, smaržīgi ziedi, tāpēc daudzi to audzē dārzos. Visas auga daļas ir indīgas, bet vislielākā toksīnu koncentrācija ir lapās un sēklās. Ja gadās norīt, sekas ir biedējošas – gludo muskuļu paralīze, galvas un vēdera sāpes, halucinācijas. Augu izmanto šamaņu rituālos, bet halucinācijas ir īpaši nepatīkamas, tām ir blakusefekti – vemšana, krampji.

 

PADOMI

Pirmā palīdzība jāsniedz nekavējoties!

• Ja, augus apēdot, notikusi saindēšanās, jādzer ļoti daudz ūdens, lai izraisītu vemšanu.

• Jāvēršas pie mediķiem, jo būs jāskalo kuņģis.

• Ja indīgās vielas nokļuvušas uz ādas, skartā vieta rūpīgi jānomazgā ar ūdeni un ziepēm.

LA.lv
36,6 °C
Veselam
Kā sagatavoties medicīniskajām analīzēm
15 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Kuri ir pieprasītākie bērnu ārsti reģionos. Aicina atbalstīt bezmaksas vizītes
1 diena
DE
DELFI
Veselam
Pazīmes, kas liecina – tevi uzaudzināja īstens narciss
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā 2
3 stundas
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
3 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Inčukalnā pieķer šoferi bez tiesībām: braukā riņķī ar cita auto numurzīmēm
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Par Stambulas lidostas teroraktu sešiem apsūdzētajiem piespriež mūža ieslodzījumu
1 stunda