Veselam
Dzīvesveids

Anna Krimele: Just vēju ar ausīm. Par personisko un spēka avotiem dzīvē 0


Anna Krimele
Anna Krimele
Foto – Matīss Markovskis

Anna Krimele ir bijusi gan teoloģijas studente, gan televīzijas šovu vadītāja, gan personības izaugsmes trenere. Tagad viņa studē geštaltterapiju un vada nodibinājumu 3 āboli, kas veido projektus sabiedrības izglītošanai, arī ar labdarīgu ievirzi. Skaista un gudra – tāds raksturojums nāk prātā vispirms. Sarunā Anna atklāj arī savu sirds siltumu. Viņa pati ir pārsteigta, ka, stāstot par sevi, vai ikkatrā epizodē izlien pa dzīvīgam asnam – cik svarīga ir saskaņa ar dabu un tās ritmiem, dzīvošana harmonijā ar Visumu.

 

Respektēt Mēnesi

Esmu ļoti jutīga pret dienas noskaņojumu. Daždien nekas neiet, kā plānots, sities kā pret sienu. Agrāk nesapratu, kāpēc tā. Tagad zinu – jāieskatās Mēness kalendārā, sak, vai tik šodien nav 19., 23. vai 29. Mēness diena.

Kad mani iepazīstināja ar Mēness kalendāru, lasīju, vēroju, mācījos sajust. Pirmie divi gadi pagāja, pētot, kas kurā Mēness dienā notiek ar mani un citiem. Redzēju, ka uzvedība mainās arī tiem, kuri sacīja, ka viņus Mēness neiespaido. Katrai dienai ir savs astroloģiskais raksturojums, līdz ar to nepieciešams citāds uzvedības modelis.

Arī savu meitu Anniju mācu respektēt šos procesus. Nesen viņa pabeidza 9. klasi, bija grūti pārbaudes darbi. Daždien sacīju: nav ko mocīties, rīt to pašu paveiksi viens divi. Ja ņem vērā dabā notiekošo, dzīvo saskaņā ar Visuma ritmiem, viss sokas daudz vieglāk, harmoniskāk.

 

Būt visiem kopā

Nesen ar vīru Rafaelu nosvinējām kāzu gada jubileju. Mēs ļoti daudz laika pavadām kopā. Mums ir kopīgs vakara filmu skatīšanās rituāls, uz mežu iešanas un pastaigu prieks. Brīvdienā vienmēr vispirms padomājam, kā šodien jūtamies, tad saprotam, kā gribam pavadīt laiku.

Daudz ko darām kopā ar bērniem. Mana meita ik pa laikam brauc pie sava tēta, un manam vīram ir divi bērni, kuri reizēm dzīvo pie mums. Esam normāla XXI gadsimta ģimene. Ir tāds teiciens, ka agrāk vecākiem vidēji bija četri bērni, bet tagad katram bērnam ir četri vecāki… Tāda ir šodienas pasaule, un tā jāpieņem. Daudz svarīgāks ir kas cits – katra atbildība izdarīt labāko izvēli, kāda vien iespējama.

 

Sekot sirdsbalsij

Man prieku sagādā iešana līdzi savai sirdsbalsij. Vispirms gan jāiemācās ieklausīties sevī, lai sirdsbalsi sadzirdētu. Pamazām attīrīt, sakopt visu to skaļumu, kas mīt kopš bērnības, un tikai tad var ieraudzīt to, ko vēlies. Tā es tiku līdz teoloģijas studijām, pēc tam sāku apgūt psihoterapiju, esmu geštaltpraktiķe un mācos par geštaltterapeiti.

Manējais ir tāds zinātkārā zvirbulēna ceļš. Vispirms Turībā studēju tūrisma zinības, ieguvu bakalaura grādu tūrisma uzņēmumu vadībā, pēc tam mācījos Latvijas Universitātē, man ir humanitāro zinātņu maģistra grāds teoloģijā un reliģiju zinātnē. Daudzi brīnās, kāpēc studēju teoloģiju. Esmu ļoti priecīga, ka izvēlējos šīs studijas. Teoloģija ir pamatīgs un absolūti brīnišķīgs pamats dzīvei, ļauj izprast pasaules kārtību, saredzēt lielos ziloņus, uz kā pasaule turas.

Mans maģistra darbs bija par dievturību, XXI gadsimta dievturības tendencēm. Tas gan nenozīmē, ka piederu šai reliģiskajai kustībai, esmu absolūta kristiete. Bet es uzskatu, ka viss ir vienots. Mums jāsper šis solis uz priekšu – jāveido kopība, nevis jāšķeļas, vienalga, esi kristietis vai neopagāns.

Vēl esmu mācījusies producēt filmas, skolojos Anglijā. Gribu apgūt arī jurisprudenci, bet saprotu, ka laikam visa kā būs par daudz. Galu galā vīram ir jurista izglītība, viņš var palīdzēt, ja man nepieciešams.

Jāsāk sevi turēt aizdomās, ka izglītības ziņā esmu atkarīga, gribas zināt vēl un vēl. Laikam tāpēc man vienmēr šķiet, ka esmu tikai sākumā.

 

Iet patiesības ceļu

Geštaltterapiju vispirms iepazinu uz savas ādas, apmeklēju terapeitu. Drīz vien jutu – te beidzot ir kaut kas pa īstam! Tolaik studēju teoloģiju, bet ļoti ieinteresēja šis psihoterapijas virziens. Hmm, man taču nedēļā vēl ir brīvas dienas, tad varu mācīties geštaltterapiju!

Man patīk, ka šī terapija ir praktiska, cilvēcīga un patiesa. Tas ir saudzējošs, bet vienlaikus arī atklāts process. Diezgan intensīvs ceļš, lai cilvēks vairs nemānītu sevi. Gestalt tulkojumā no vācu valodas nozīmē – veselums, tēls. Cilvēku tver kā veselumu. Terapeits darbojas kā līdzvērtīgs sarunu biedrs, kurš palīdz atrast resursus pārmaiņām un attīstībai.

Man bija daudz neatbildētu jautājumu, sākumā tos atrisināju pati sev. Ikviens vispirms pats iziet cauri šim gaļas mašīnas procesam, skaudrai atklātībai pret sevi. Tā dzimst terapeiti, citādi nav iespējams.

Galerijas nosaukums


Uzasināt prātu sportā

Ja ķermenis pierod pie sporta, bez tā vairs nevar iztikt, citādi sāk sagurt, prāts zaudē mundrumu.

Bērnībā gan vairāk muzicēju, biju dziedātāja, koriste. Kad man bija 12 gadu, mamma (māksliniece, grafiķe Inese Lieckalniņa – red.) aizveda uz aerobikas nodarbībām Dailes teātrī, vingrojām kopā ar māsu Ilzi (Valmieras teātra aktrise Ilze Lieckalniņa – red.). Kopš tā laika sports ir mana atkarība.

Mans iknedēļas prieks ir fiziskās nodarbības trenažieru zālē, kur darbojos trenera vadībā. Vēl esmu aizrāvusies ar pludmales volejbolu, spēlēju vienā komandā ar vīru. Tas ir lielisks atpūtas veids vasarā, turklāt dod iespēju iemācīties būt komandā, spēlē just citus.

Sportā man vienmēr bijusi relaksējoši draudzīga attieksme, esmu kautrīga pret lieliem veikumiem. Spēlējot komandā, vairoju sevī gribu uzvarēt garšu. Tas ir mans izaicinājums.

 

Piepildīt motocikla sapni

Motocikls ir mans sapnis kopš bērnības. Mazotnē man bija mazs, balts spēļu mocītis, ar to bieži rotaļājos. Reiz veikala skatlogā ieraudzīju gaiši zilu Suzuki un pārliecināti teicu tētim: kad izaugšu, man tāds būs! Pirmo reizi ar motociklu braucu 12 gadu vecumā. Vēlāk piedzīvoju braucienu arī ar krosa moci trasē.

Motocikli patīk mums abiem ar vīru. Tas ir stāsts par vēju un brīvību. Tā ir dzīves garša un piedzīvojums. Mums ir draugi, kuriem arī patīk motocikli, rīkojam kopīgus braucienus. Draudzējamies arī ārpus motociklu sezonas. Tā ir mūsu motoģimene.

 

Veltīt sevi ēdienam

Ar ēdienu man ir duālas attiecības. Ja kādā dzīves posmā ir ļoti daudz darba, nepārtraukts pienākumu virpulis, ēšana paliek otrajā plānā. Tad ir vienalga, ko iemetu mutē un vai vispār paēdu. Kad šis posms beidzas un rodas brīvāks laiks, izbaudu ēst gatavošanu, man patīk to darīt un arī padodas. Ieklausos savā ķermenī, ko tas prasa, gatavoju vienkārši, bet gardi.

Esmu pamanījusi kādu niansi. Reiz emocionāli grūtā dzīves periodā pagatavoju savu iecienīto vistu ar dārzeņiem. Parasti tā izdodas ideāla, bet piepeši bija pilnīgi bezgaršīga. Biju pārsteigta. Taču tad sapratu – ēdienā nebiju ielikusi sevi visu, nebiju to darījusi ar mīlestību.

 

Burāt un ķert vēju

Man ļoti patīk ūdens un vējš. Bērnībā gribēju būt kuģa kapteine, varbūt tāpēc, ka televīzijā tolaik rādīja seriālu Rēdereja. Man patīk ūdenssporta veidi, esmu gan veikojusi, gan kaitojusi. Tagad mācos burāt. Fiziski tas ir visai grūti, bet skaisti.

Burāšana notiek ar tā dēvēto platu klases jahtu. Apguvu tās vadīšanu, tagad praktizējos burāt. Svarīgi iemācīties noķert vēju, to sajust. Vēju var ķert ar ausīm. Ja pūš no aizmugures, vajag just brīdi, kad vējš gar abām ausīm iet vienādi.

Vēl var raudzīties ūdenī. Skat, pa ūdens virsmu skrien burbulīši, tātad pūš vējš.

 

Restartēt dienu

Nav jēgas braukt ar mašīnu, ja tajā nav benzīna – tāpat nekur netiksi. Tāpēc vismaz reizi mēnesī man vajag vienatni, būt tikai ar sevi. Parasti jau vairākas dienas iepriekš nojaušu, jūtu – drīz būs šī diena. Tad pienāk rīts, kurā skaidri zinu – šodien! Pat ja kaut kas sarunāts, palūdzu pārcelt, samainu. Palieku ārpus telefona zvaniem, bez cilvēkiem blakus. Šajā dienā es ļaujos būt. Nereti visu dienu klausos mūziku, citreiz skatos filmas. Pat ja dziesmas vai filmas zinu gluži vai no galvas, man ir ļoti svarīgi būt tajās tieši tobrīd.

Šajā dienā notiek daudz kas, taču tikai manī, iekšējos procesos. Kaut kas tiek izsāpēts, saprasts, dvēsele attīrās, notiek restarts.

 

Atvērt līdzatkarības slazdu

Kopā ar domubiedriem izveidojām pašatbalsta grupu līdzatkarīgajiem. Ir apzināts, ka 10–20% Latvijas iedzīvotāju ir atkarīgi no vielām vai procesiem. Ir ļoti daudz alkoholiķu, narkomānu, azartspēlmaņu un citu atkarīgo. Taču katrs atkarīgais ietekmē vēl vismaz četrus cilvēkus, tiek skarta visa ģimene. Līdzatkarība ir milzīga problēma valstiskā līmenī, jo cilvēks, kurš cieš tuvinieka atkarības dēļ, nevar pilnvērtīgi strādāt. Tomēr par līdzatkarību kaunas, baidās runāt, tā ir diskrēta, jutīga tēma. Bet es zinu, ka no šā slazda iespējams izkļūt!

Kādā brīdī sapratu – nedrīkst gaidīt, kamēr kaut kas mainīsies pats no sevis, ir jādara! Uzaicināju Ikšķiles apkaimes cilvēkus, kuriem ir šāda problēma. Domāju tā: ja atsauksies kaut vai viens, arī tad vērts īstenot šo ideju. Atnāca piecpadsmit, un tas ir daudz.

Neslēpšu, man nav viegli dzirdēt stāstus par notiekošo šo cilvēku ģimenēs, sāp sirds, es bieži raudu. Taču man ir prieks, ka mūsu grupiņā cilvēki var rast sapratni un spēku, atgūt dzīvesprieku.

 

LA.lv
36,6 °C
Veselam
Kā sagatavoties medicīniskajām analīzēm
14 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Kuri ir pieprasītākie bērnu ārsti reģionos. Aicina atbalstīt bezmaksas vizītes
1 diena
DE
DELFI
Veselam
Pazīmes, kas liecina – tevi uzaudzināja īstens narciss
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Ulme ticis pie kārotās 8247 eiro kompensācijas pēc divu mēnešu darba Saeimā 1
2 stundas
LE
LETA/LA.lv
Latvijā
FOTO, VIDEO. Iemirdzas tradicionālais gaismas festivāls “Staro Rīga”!
3 stundas
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Latvijas neatkarības garants esam tikai mēs paši 2
5 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. Inčukalnā pieķer šoferi bez tiesībām: braukā riņķī ar cita auto numurzīmēm
1 stunda
LE
LETA
Pasaulē
Par Stambulas lidostas teroraktu sešiem apsūdzētajiem piespriež mūža ieslodzījumu
52 minūtes