Veselam
Dzīvesveids

Glābties pa aizmuguri, izsist sānu stiklus… Kā izkļūt no transportlīdzekļa, kas iekļuvis ūdenī? 0

Foto – Fotolia/ Pavel Losevsky

Jūnijā ziņots par diviem traģiskiem negadījumiem, kad transportlīdzekļi iekļuvuši ūdenstilpnē. Vienā no tiem šoferis, braucot ar pašizgāzēju, atpakaļgaitā noslīdēja no ceļa, iegāzās Ruļļu karjerā Jelgavas novadā un noslīka. Otrs negadījums notika Aknīstes novadā: divi vīrieši iztriecās caur Gārsenes Dzirnavu ezera tilta margām un pazuda dzelmē. Vairāki līdzīgi gadījumi notikuši arī pērn. Speciālisti iesaka – ja tā gadās, cietušajiem jāsauc palīgā, bet, negaidot glābējus, jācenšas no braucamā tikt laukā pašu spēkiem: lai glābtos, laika tik vien būs kā sekundes!

“Gadījumos, kad vadītājs ar savu spēkratu iekļuvis ūdenī, negadījumā iesaistītajiem, kā arī aculieciniekiem nekavējoties jāizsauc palīdzība, zvanot uz tālruņa numuru 112,” norāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Inta Šaboha.

Tad palīgā steidzas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, tajā skaitā ūdenslīdēji. Ierodoties notikuma vietā, tiek izvērtēta situācija un uzsākti glābšanas darbi ar tiem paredzēto aprīkojumu.

Tomēr, kamēr ierodas glābēji, var jau būt par vēlu, tādēļ pasažieriem pēc iespējas ātrāk jāmēģina izkļūt no transportlīdzekļa pašiem.

Ja automašīna ir iekļuvusi ūdenī, Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperts  Oskars Irbītis iesaka rīkoties šādi:

• Jāsaglabā vēss prāts un jārīkojas ātri.
• Jāatsprādzē drošības josta.
• Spēkrats parasti grimst ar smagāko punktu, proti, ar priekšpusi pa priekšu, tādēļ pasažieriem jārāpjas uz salona aizmuguri. Varbūt automašīna vēl nav paspējusi iegrimt tik dziļi ūdenī, un var atvērt aizmugurējās durvis. Ja ūdens jau ir durvju līmenī, lielā spiediena dēļ tās atvērt vairs nevarēs.
• Jāmēģina atvērt logu. Ja tas neizdodas, tad noder ass, ciets priekšmets, piemēram, drošības jostas atslēga, ar ko izsist stiklu. Eksperts apgalvo, ka automobiļa stikli no iekšpuses ir viegli izsitami – līdzīgi kā ola. “Veikalā var nopirkt speciālu instrumentu, ar ko izsist sānu stiklu – ja tāds atrodas automašīnā, negadījumā var noderēt. Klāt nāk arī jostas pārgriešanas rīks gadījumā, ja iestājas panika un sevi nespēj atsprādzēt.”
• Izsist priekšējo mašīnas stiklu gan nevarēs, jo starp tā slāņiem ir plastmasa. Arī aizmugurējais stikls ne visām mašīnām ir viegli izsitams, turklāt tas ne vienmēr ir pietiekami liels, lai caur to varētu izrāpties.
• Ja automašīnai ir lūka, visvieglāk ir izkļūt caur to.
• Gadījumā, ja transportlīdzeklis jau nogrimis, īsi pirms ūdens sasniedz degunu ir jāieelpo, jāpagaida, kad automašīna pilnībā piepildās ar ūdeni un jāmēģina attaisīt durvis vai logs. Tomēr speciālists nevienam neiesaka gaidīt tik ilgi.
• Ja mašīnā ir bērns, vispirms jāatsprādzē sevi un tad bērnu. Bērna sēdeklīša atsprādzēšana var prasīt daudz laika. Kad tas ir izdevies, jārāpjas uz automobiļa aizmuguri, jāattaisa vai jāizsit logs un jārāpjas ārā.
• Mēdz gadīties, ka spēkrats iekrīt upē vai dīķī, pilnībā nenogrimst, bet apgāžas. Tā ir vissarežģītākā situācija, jo salons atrodas zem ūdens, nav iespējams attaisīt durvis un ir ļoti grūti izsist logus. Trieciena rezultātā stikli varbūt jau ir izsisti, un transportlīdzeklis ļoti strauji piepildās ar ūdeni. Tad jāatsprādzē josta, jāiegrimst ūdenī un jātiek ārā pa logu, kas ir kāju līmenī. Lai bez problēmām izkļūtu ārpusē, jābūt ļoti savaldīgam. Apgāšanās gadījumā pat sekls ūdens ir ļoti bīstams.

Situāciju ietekmējošie faktori

Ja pēc negadījuma visi auto logi ir aizvērti, transportlīdzeklis virs ūdens noturas aptuveni minūti. Jaunākas automašīnas peldus stāvoklī spēj atrasties ilgāk.

Cietušā rīcību var ietekmēt tādi faktori kā tumsa, auksts ūdens, trieciens, šoka stāvoklis. Negadījumi ar letālu iznākumu parasti notiek gada tumšajā un aukstajā periodā, norāda Oskars Irbītis. Sagatavoties nonākšanai ledainā ūdenī nav iespējams, tādēļ cilvēks piedzīvo šoku.

Trieciena brīdī braucējs ir apdullis, īpaši, ja negadījums notiek ziemā, ietriecoties ledū. Var pat zaudēt samaņu, un tad glābšanās iespējas ir ierobežotas. Tādā situācijā liela nozīme ir aculieciniekiem un viņu spējai reaģēt, izsaukt palīdzību vai glābšanā iesaistīties pašiem. Lai no ārpuses izsistu mašīnas stiklu, pa rokai jābūt pietiekami cietam, asam priekšmetam. Pēc tam jāspēj cietušo izvilkt no salona. To parasti veic speciāli apmācīti glābēji.

Vasarā iespējas izglābties teorētiski ir lielākas, tomēr, runājot par jūnijā notikušajiem negadījumiem, jāņem vērā: iekrītot ūdenī no tilta, ir bijis liels trieciens. Savukārt traktoram ir citāda logu konstrukcija. Tie nav tik viegli izsitami, tādēļ izkļūšana var būt sarežģītāka, analizē eksperts.

Ziemā, braucot pa apledojušu ceļu un tuvojoties tiltiem, ieteicams braukt uzmanīgi un ievērot ceļu satiksmes noteikumus, lai nenonāktu līdzīgās situācijās.

Negadījumu patiesie iemesli

Valsts tiesu ekspertīžu biroja tehnisko ekspertīžu departamenta direktora vietnieks un tiesu eksperts Jānis Dundurs uzsver, ka jāņem vērā automobiļa bojājuma pakāpe pirms negadījuma. Ja tas iebraucis ūdenī, tad, iespējams, pirms tam jau ir apgāzies vai tam ir kāds bojājums. “Mašīna var būt tik ļoti deformēta, ka no tās izkļūt nemaz nav iespējams,” pieļauj speciālists. “Ļoti bieži negadījumos, kad automašīna nobrauc no ceļa un apveļas, pasažieri nav piesprādzējušies. Tādā gadījumā var gūt smagas traumas un zaudēt samaņu, un tālāko rīcību kontrolēt vairs nav iespējams.”

Eksperts norāda, ka Latvijā ir ļoti maz satiksmes negadījumu, kas saistīti ar ūdeni, turklāt tie netiek padziļināti pētīti. Elementāras sadursmes patiesais iemesls var būt blakusapstākļi, piemēram, neredzamas ceļa zīmes, nekvalitatīvs ceļa segums, redzamībai traucējoši krūmi.

Pie vainas ātrums

Ceļu satiksmes negadījumus lielākoties saista ar atļautā ātruma pārsniegšanu vai arī ar apstākļiem nepiemērota ātruma izvēli. “Aptuveni 40 procentos no visiem satiksmes negadījumiem iemesls ir ātrums,” apstiprina Valsts policijas satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja vadītāja Vineta Mistre. Negadījumi mēdz notikt, automašīnai manevrējot, apdzenot citu transportlīdzekli vai veicot kreiso pagriezienu. Aptuveni trešdaļa no satiksmes negadījumos bojāgājušajiem ir gājēji: vai nu gājējs uz ceļa atrodas bez gaismu atstarojošiem elementiem, vai šķērso brauktuvi neatļautā vietā.

“Jāmin arī ceļu infrastruktūra, proti, pretēja virziena braukšanas joslas netiek atdalītas. Ja vadītājs nogurst, aizdomājas vai iemieg un iebrauc pretējā braukšanas joslā, notiek frontāla sadursme ar smagām sekām. Tā kā daudz negadījumu notiek apgaismotās un apdzīvotās vietās, var secināt, ka apgaismojums nav pietiekams. Gājēju pārejām un ceļu apzīmējumiem ir jābūt labāk redzamiem,” uzskata Vineta Mistre.

Karstā laikā – neuzmanīgāki

Auto iekļūstot ūdenī, ir grūti konstatēt negadījuma apstākļus. “Lielākoties, mašīnai grimstot, cilvēkiem neizdodas izglābties, tādēļ grūti pateikt, vai vadītājs miris jau pirms negadījuma, trieciena rezultātā vai noslīkstot,” teic Valsts policijas pārstāve. “Ar ātrumu saistīti negadījumi ir ikdiena, turpretī šādi negadījumi, kad transportlīdzeklis iekļūst ūdenī, notiek reti.” Vainojams var būt alkohola reibums, kas iet roku rokā ar atļautā ātruma un ceļu zīmju neievērošanu un nepareizu manevru veikšanu, kā arī citi apstākļi.

Satiksmes negadījumi ir saistāmi arī ar gadalaiku maiņu. Rudens un ziemas periodos problēmas rada apledojušas brauktuves, gājēji bez atstarojošiem elementiem. Savukārt siltajā laikā vadītāji mēdz pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Statistikas dati apstiprina, ka pavasara mēnešos satiksmes negadījumi notiek retāk nekā vasarā. Karstais laiks ietekmē uzvedību – vadītājs ir noguris, neuzmanīgs – tie ir faktori, kas veicina negadījumus.

Bojāgājušo skaita ziņā šogad situācija ir līdzīga kā pērn: līdz šim fiksēti 63 satiksmes negadījumos bojāgājušie, pērn šajā periodā – 67*.

 

*Dati par pirmo pusgadu.

LA.lv