Veselam
Ārstēšana

Kā miljoniem nonākt līdz mediķu naudas makiem 0

Foto – Shutterstock

Palielinot sociālās apdrošināšanas iemaksas par procentpunktu, valdība sola no 2018. gada 1. janvāra papildināt veselības aprūpes budžetu ar vairāk nekā 80 miljoniem eiro un šo naudu novirzīt mediķu vidējās darba samaksas celšanai. Taču medicīnas māsas un ārsti vēlas klausīties nevis procentu abstraktajā valodā, bet zināt, kas tad īsti ir tā vidējā darba samaksa un konkrēti ar cik eiro viņu banku konti papildināsies. Mediķi uzskata – sakot, ka ārstiem vidējā darba samaksa pieaugs par 47%, medicīnas māsām – par 41%, tiek pilnībā devalvēta ideja par būtisku mediķu algu palielinājumu.

Kad mediķiem vaicāju, vai viņi ir gandarīti, ka 2018. gadā viņu naudas maks kļūs biezāks, turklāt būtiski (vismaz tā sola valdība), nebija prieka ne viņu sejās, ne balsī. Veselības ministrija (VM) aprēķinājusi, ka medicīnas māsām vidējā mēneša darba samaksa varētu palielināties no pašreizējiem 537 līdz 757 eiro, bet ārstiem no 859 līdz 1256 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vismaz tā mani informēja Veselības ministrijas valsts sekretārs Kārlis Ketners.

Pirmais jautājums, par ko mediķi interesējās, bija, vai šajās naudas summās ir iekļautas piemaksas par darbu nakts stundās, veselībai kaitīgos apstākļos un citiem Ministru kabineta noteikumos norādītajiem apstākļiem, kas katru mēnesi nav kā akmenī iecirsti, bet mainās. Izrādās, ka mainīgā daļa ir iekļauta, un vairākas medicīnas māsas, to uzzinot, ironiski vaicāja: par kādu gandarījumu te var būt runa! Piemēram, Kuldīgas slimnīcas galvenā māsa Ilze Lude, kura strādā bērnu nodaļā, pastāstīja, ka daudzas māsas pa naktīm nestrādā un piemaksas nesaņem, tāpēc viņas nevar cerēt ne uz kādiem 757 eiro.

“Sertificētām medicīnas māsām ar bakalaura grādu par darba slodzi maksā 460 eiro pirms nodokļu nomaksas. Mūsu slimnīcā ir maz tādu māsu, kas strādā pusotru slodzi. Dzīves dārdzība daudz straujāk iet uz augšu nekā mūsu darba samaksa,” uzskata galvenā māsa.

Arī ķirurģijas māsa Aija Būvmeistare ar prieku neuztver ziņu par valdības un Saeimas labajiem nodomiem palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas, lai mediķiem varētu piešķirt vairāk nekā 80 miljonus eiro atalgojuma palielināšanai. Viņa ir atradusi labāk atalgotu darbu ģimenes ārstes praksē un slimnīcā dežurē vairs tikai reizi vai divas mēnesī, jo pie ģimenes ārstes var nopelnīt dienā to, ko diennakti strādājot slimnīcā.

Saeimas sekretāre saņem vairāk

Finanšu ministrija pēc personu kodiem ir izpētījusi vecāko medicīnas māsu vidējās mēneša darba samaksas pieaugumu visās darba vietās, kur māsa strādā. 400 – 600 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas saņem 1105 medicīnas māsas, skalas augšgalā ir 1586 māsas ar 800 eiro, bet vairāk nekā 1000 medicīnas māsu darba samaksa ir 1000 eiro. Droši vien viņas visas būtu bezgala priecīgas, ja šādu naudas summu varētu saņemt, strādājot astoņas stundas vienā darba vietā, nevis skrienot no vienas darba vietas uz otru.

P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas anestēzijas māsa Elīna Podinska man saka: “Māsas neinteresē kaut kāds vidējais lielums, viņas vēlas zināt, par cik eiro pieaugs katras alga. Ir jāpalielina samaksa par darba stundas likmi, un tad tā aina kļūst saprotamāka.”

Stradiņa slimnīcas mājas lapā internetā var izlasīt, ka vidējā medicīnas māsas alga ir 898 eiro, bet Elīna, kura strādā līdz izsīkuma robežai, par tādu var tikai sapņot. Pat Saeimas dežurējošā sekretāre un viesu uzņemšanas speciālists saņem vairāk, nerunājot par deputātu automobiļu vadītājiem un motoru mehāniķiem, kuru alga ir lielāka par to, ko ārsts nopelna par darba slodzi. Bet Saeimas komisijas tehniskās sekretāres darba samaksa pārsniedz pat klīnikas vadītāja nopelnīto.

No 400 līdz 10 000 eiro

“Veselības ministrijas galveno speciālistu sanāksmē mums demonstrēja grafiku par darba samaksas pieaugumu līdz 2023. gadam. Ārstiem 2023. gadā vidējā darba samaksā sola 2455 eiro. Kad to ieraudzīju, pie sevis nodomāju, kam ir jānotiek, lai es tam noticētu! Tik daudz ir solīts, ka esmu pārstājis ticēt šiem solījumiem,” saka Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurģijas galvenais speciālists, Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents, asociētais profesors Haralds Plaudis un turpina: “Vajadzētu runāt nevis par vidējo darba samaksu ar piemaksām (RAKUS mājas lapā internetā redzams, ka ārsta vidējā darba samaksa patlaban ir 1227 eiro, no kuriem amata alga ir 743 eiro), bet gan normālu amata algu. Šobrīd ir izveidojusies absurda situācija – atsevišķās medicīnas jomās amata algas ir mazākas nekā piemaksas. Tas totāli deformē veselības aprūpes sistēmu, jo ārsts meklē tādu darba vietu, kur ir lielākas piemaksas, nevis lielāka alga.

Mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, un Veselības ministrijai nevajadzētu nodarboties ar algu politiku. Tās uzdevums ir aprēķināt reālās medicīnas pakalpojumu tarifu izmaksas, ielikt tur algas daļu, un tad jau ārstniecības iestāde pati regulēs algu politiku, apsaimniekojot šos līdzekļus. Nedrīkst būt tā, ka vienas specialitātes medicīnas māsas, kuras aprūpē dažādu slimnieku skaitu, saņem vienādu algu un vienādi kvalificētu ķirurgu, kas veic līdzīgu darbu, alga atšķiras vairākas reizes.”

Finanšu ministrija, pētot ārstu skaita sadalījumu pēc vidējās darba samaksas visās darba vietās, kur ārsts strādā, konstatēja, ka mūsu valstī ir trīs ārsti, kuri mēnesī vidēji nopelna vairāk nekā 10 000 eiro. Personas datu aizsardzības dēļ Finanšu ministrijā nav zināmi viņu uzvārdi, un būtu tikai jāpriecājas, ka Latvijā ir ārsti, kuru darbu atalgo līdzīgi kā Zviedrijā, taču jābēdājas, ka viņu cunftes brāļi un māsas, kuri darba specifikas ziņā neatpaliek, saņem piecreiz mazāk, ja rēķina, ka, piemēram, RAKUS ārsta lielākā darba samaksa svārstās ap 4000 eiro mēnesī. Viens no šiem ārstiem strādā Daugavpils reģionālajā slimnīcā kardioloģijas specialitātē, bet divi – Rīgas slimnīcās. Taču ir arī tādi, kuru mēneša darba samaksa sasniedz tikai 400 eiro. Kā skaidroja Finanšu ministrijā, visticamāk, ka tā nav ārsta pamatdarba vieta un viņam ir sava prakse vai uzņēmums, kur viņš saņem dividendes.

Kad lūdzu viedokli kardiologam profesoram Andrejam Ērglim, kā samazināt lielo darba samaksas disproporciju, viņš, lai novērstu aizdomas, ka varbūt kāds domā, ka Ērglis ir tajā atalgotāko ārstu trijniekā, uzsver, ka “Stradiņos” nevienam nemaksājot 10 tūkstošus mēnesī.

“Manā algas lapiņā var ieraudzīt ne vairāk par 6,5 tūkstošiem eiro. Visticamāk, tie ir ārsti, kas operē ārvalstu pacientus, un uz to nav jāraugās ar skepsi, jo tā nauda aiziet baltajā ekonomikā, kur nav kukuļu aplokšņu veidā,” secina Ērglis un piebilst, ka algu jautājums ir ļoti jūtīgs un ka ar stabilu amata algu vien ir par maz – jābūt proporcionāli samērotai mainīgajai daļai, kas mediķus stimulētu strādāt vairāk un labāk.

Līdzvērtīgiem –līdzvērtīgu algu

“Runājot procentu valodā, ka ārstiem vidējā darba samaksa pieaugs par 47%, medicīnas māsām – par 41%, tiek pilnībā devalvēta ideja par būtisku mediķu algu palielinājumu. Runāt absolūtos skaitļos būtu daudz precīzāk. Ir jāizvērtē un jānosaka pienācīga amata alga līdzvērtīgas kvalifikācijas ārstiem un medicīnas māsām, kas veic līdzīgus darba uzdevumus, un patlaban Rīgas Austrumu slimnīca pie tā strādā,” stāsta RAKUS finanšu direktors Kārlis Smilga. Viņš uzskata, ka medicīnas personāla politikā jau ilgstoši notiek sociālistiskā sacensība – viena slimnīca cenšas pārspēt otru, kura vairāk samaksās attiecīgajam speciālistam, lai to atvilinātu uz savu ārstniecības iestādi. Piemēram, dažas reģionālās slimnīcas pārpērk ķirurgus, solot maksāt 2000 eiro lielu atalgojumu pēc nodokļu nomaksas vai par vienu dežūru 250 – 300 eiro, kamēr citur tie ir vien 70 eiro vai vēl mazāk.

Vai būtiskais darba samaksas pieaugums, ko sola politiķi, mainīs šo situāciju un vai tas palīdzēs samazināt lielo disproporciju? Tas būs atkarīgs ne tikai no slimnīcu valdēm, bet arī Veselības ministrijas, kurai vajadzētu ņemt vērā ārvalstu pieredzi, nosakot algu atbilstību ārstu un māsu darba sarežģītībai.

Šaubīgie tarifi

Finanšu ministres padomnieks Jurijs Spiridonovs sacīja, ka vienā gadā vairāk nekā 170 miljonu eiro liels finansējuma pieaugums veselības aprūpes sistēmai (pie atalgojuma miljoniem jāpieskaita vēl 90 miljoni eiro kā atkāpe no pieļaujamā budžeta deficīta) līdz šim nekad nav bijis.

“Šī nauda ir jāiegulda tā, lai katrs mediķis un iedzīvotājs sajustu efektu. Ja gribam, lai sistēmai uzticas, tad par kopīgo veselības aprūpes finansējumu, kas 2018. gadā sasniegs gandrīz miljonu, ir jārada produkts. Finanšu ministrija uzskata, ka naudai līdz katram mediķim ir jānonāk nevis ar tarifu, bet gan piešķirot to ārpus tarifa tieši atalgojumam, jo daudzi tarifi neatbilst reālajām izmaksām. Iepriekšējā pieredze ir rādījusi, kad ministrija iekļauj algas daļu tarifā un šī nauda nonāk ārstniecības iestādē, sākas pilnīgi citāda pārdale – piemēram, izdevumus par apkuri vai citus komunālos maksājumus finansē ne vairs no tarifa, bet faktiskajiem izdevumiem un saņemto algas daļu pārskaita “Rīgas siltumam”. Kaut kāda nauda jau paliek mediķu algām, bet daudzos gadījumos par maz,” secina padomnieks un piebilst, ka par šo jautājumu būšot diezgan pamatīga diskusija ar VM, kura ir pretējās domās, jo uzskata, ka algas daļa ir jāieliek tarifā.

“Neapšaubāmi, mums ir labāk celt tarifu, jo tas ir ierastais, vienkāršākais risinājums. Bet vai tas ir izdevīgākais arī mediķiem? Šogad bija piemērs ar 50 eiro piemaksu par dzemdībām. Visas slimnīcas šo pielikumu saviem speciālistiem ar 1. aprīli nenodrošināja. Problēmas bija arī Rīgas Dzemdību namā. Slimnīcu vadītāji skaidroja, ka ārstniecības iestādēm ir arī citas prioritātes. Tas, vai nauda nokļūs līdz mediķiem, ir atkarīgs no slimnīcu valdēm – normāla valde rūpējas, lai būtu speciālisti,” saka VM valsts sekretārs Kārlis Ketners.

Veselības ministre Anda Čakša uzskata, ka tikai ar tarifu nauda nonāks pie ārstiem, medicīnas māsām un pārējā personāla. Ministrija ir aprēķinājusi, cik liels papildu finansējums katrai ārstniecības iestādei ir nepieciešams, un ministrijas līgumos ar katru iestādi tikšot ierakstīts, ka šī nauda ir jānovirza darba samaksai. Ministrija kontrolēšot, vai tas izdarīts.

Ar naudu, ko veselības aprūpes budžets iegūs no sociālo iemaksu paaugstināšanas, ir par maz, lai paaugstinātu ārstniecības iestāžu personāla minimālo algu. Papildu nauda nepieciešama arī pakāpeniskai samaksai par virsstundu darbu. Ministrija aprēķinājusi, ka darba samaksai kopā tie ir papildu 112,5 miljoni eiro.

“Ja paceļam atalgojumu mediķiem, tad no kura gala sākam? Vai visiem vienādi un vienlaikus? Uz to nav iespējams atbildēt Finanšu ministrijai,” saka finanšu ministres padomnieks Spiridonovs. Skaidras atbildes nav arī Veselības ministrijā.

Veselības ministrijas plānotais papildu finansējums 2018. gadā 

Vidējās darba samaksas un minimālās algas palielināšana – 91 361 439 eiro.

Faktisko izdevumu segšana diennakts režīmā strādājošajiem – 7 801 592 eiro.

VM padotības budžeta iestāžu ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam – 6 343 304 eiro.

Pakāpeniska samaksa par virsstundu darbu – 3 776 468 eiro.

Rezidentūrā studējošo algas palielinājumam – 3 251 191 eiro.

Kopā: 112 533 994 eiro

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv