Veselam
Ārstēšana

Kā piemaksas ģimenes ārstiem varētu būt sasaistītas ar darba kvalitāti 0


Ilze Aizsilniece
Ilze Aizsilniece
Foto – LETA

Dodas uz slimnīcu, nevis pie ģimenes ārsta

Lielāka finansējuma nepieciešamība nedrīkstētu aizēnot ģimenes ārstu sasaisti ar viņu darba rezultātu – Latvijas iedzīvotāju labāku veselību, tādēļ būtu jāstrādā gan pie kvalitātes kritēriju uzlabošanas, gan ārstu pieejamības paaugstināšanas. Lai nepasliktinātu sabiedrības veselību, būtiski ir panākt, lai cilvēki pie ģimenes ārsta dodas arī profilaktiski vai sākotnējā slimības stadijā, nevis ar ielaistu slimību, vērtē eksperti.

Slimnīcu pieredze liecina, ka daudz pacientu ierodas saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai to izsauc uz mājām, jo tajā laikā nav pieejams ģimenes ārsts. Piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pacientu aptauja rāda, ka tikai 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, pirms ātrās palīdzības izsaukšanas vai došanās uz slimnīcu konsultējas ar savu ģimenes ārstu. Pacienti norādījuši, ka ar ģimenes ārstu nekonsultējās, jo nav vēlējušies ilgi gaidīt rindā uz pieņemšanu, vai arī ģimenes ārsts tuvāko dienu laikā nebija pieejams. Kā iemesls ātrās palīdzības izsaukšanai minēta arī pēkšņa veselības problēmu parādīšanās brīvdienā, svētku dienā vai naktī. Līdzīga aina ir arī Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Šāda situācija palielina ne vien slimnīcu noslodzi, bet rada arī papildu izdevumus.

Kā norāda veselības aprūpes speciālisti, bieži vien ir sastopamas ģimenes ārstu prakses, kur piektdienās pacientu pieņemšanas notiek līdz pulksten 12.00, bet nākamais pieejamais laiks ir pirmdienās no pulksten 12.00. Līdz ar to veidojas situācija, ka pacienti palīdzību meklē slimnīcā vai citur. Ģimenes ārstu pieejamību ārpus darba laika varētu veicināt sadarbības vai kopprakšu veidošana, par ko tiek runāts jau ilgāku laiku. Gan sniedzot pakalpojumus vienuviet, gan teritoriāli sadarbojoties un nemainot ģimenes ārsta pieņemšanas vietu, kāds no sadarbības ģimenes ārstiem būtu pacientiem pieejams visu dienu. Tas neprasītu papildu izdevumus, drīzāk līdzekļi būtu nepieciešami, ja piesaistītu vēl fizioterapeitu, vecmāti, bet viņu darbu varētu nodrošināt un apmaksāt kopīgi vairākas ģimenes ārstu prakses.

Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis norāda, ka viena no Veselības ministrijas piedāvātajām idejām – primārās veselības aprūpes (PVA) centru veidošana – ģimenes ārstiem nozīmētu sava veida neatkarības zaudēšanu. Pacienti gan šādā gadījumā varētu būt ieguvēji, jo piekļuve ģimenes ārstam būtu daudz plašākā laikā. “Ģimenes ārsts labi pazīst savu pacientu, bet šādā PVA centrā, ja pacienti mainītos, viņus nevarētu tik labi iepazīt. Modelis varētu būt arī tāds, ka katram tomēr ir savs ģimenes ārsts, bet noteiktās stundās pastāv iespēja nokļūt pie dežūrējošā ārsta,” uzskata Ģirts Briģis.
Ģimenes ārstu darba dienas krasi atšķiras no darba slimnīcā, jo kontakts ar pacientiem ambulatorajā pieņemšanā ir daudz intensīvāks, skaidro ģimenes ārste un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente Ilze Aizsilniece. Ģimenes ārsti savās praksēs dienā pieņem vidēji 20, bet reizēm pat 30 pacientus. Līdz ar to ārste neredz, kādā veidā vēl ģimenes ārsti varētu uzņemties nodrošināt, ka dežūrējošs ģimenes ārsts pieņem arī vakaros. Slodze jau tāpat esot liela.

Lai ieviestu skaidrību par savām iecerēm ģimenes ārstu sadarbības veicināšanā, Veselības ministrijai vistuvākajā laikā būtu lietderīgi detalizēti iepazīstināt ar šiem priekšlikumiem gan ārstus, gan pacientus.

Visus kvalitātes kritērijus izpildījuši tikai astoņi ārsti

Lai gan ģimenes ārstu izpildīto kvalitātes kritēriju skaits ar katru gadu palielinās, Valsts kontrole 2017. gada janvāra revīzijas ziņojumā norāda, ka kopš novērtēšanas metodikas ieviešanas, trīs gadu laikā ģimenes ārsti nav būtiski uzlabojuši gada darbības rādītājus, jo no 13 definētajiem kvalitātes kritērijiem sasniegti tikai seši. Turklāt visus kvalitātes kritērijus 2016. gadā spēja izpildīt tikai astoņi no vairāk nekā 1200 ģimenes ārstiem.

Vairāki kritēriji, kuriem Veselības ministrija novērtēšanas metodikā ir paredzējusi svarīgu lomu, netiek sasniegti, turklāt ar katru gadu to izpilde pasliktinās, uzskata Valsts kontrole. Piemēram, vēža skrīninga izmeklējumu veicināšanas uzdevumu izpildījuši tikai 16 % ģimenes ārstu, savukārt pacientu apmeklētības kritēriju izpildījis tikai 31 % ģimenes ārstu.

Patlaban nav noteikts, ka kvalitātes kritēriji jāizpilda 100% apmērā. Tomēr tiek uzskatīts, ka pieņemami būtu, ja ģimenes ārsts, piemēram, diabēta slimniekam cukura līmeni pārbaudītu 1 – 2 reizes gadā. Savukārt nav pieļaujama situācija, ja diabēta slimnieks zaudē abas kājas tikai tādēļ, ka nav divus gadus apmeklējis ģimenes ārstu, kurš arī pats nav interesējies par šo pacientu, tādēļ slimība ir saasinājusies. Pašreiz ģimenes ārstiem nav jāuzņemas nekāda atbildība par pacientu iespējamu tālāko veselību, ja cilvēks nav nācis pie ārsta. Sekot līdzi un uzrunāt pacientus, lai veiktu profilaktisko apskati, vairāk varētu palīdzēt ģimenes ārstu māsas.

Ģirts Briģis vērtē, ka tieši profilaktiskais darbs bieži vien aiziet otrajā plānā, īpaši, ja ģimenes ārstam ir daudz akūtu pacientu. “Piemaksa par kvalitātes kritēriju izpildi ir tik niecīga, ka nav ģimenes ārstu darbu stimulējoša. Piemēram, ģimenes ārstiem vajadzētu aktīvi sekot, lai tiek veikts vēža skrīnings, diabēta pārbaudes un aicināt pacientus pārbaudīties, piezvanot, rakstot elektroniskas vēstules vai kā citādi uzrunājot.” Viņš arī uzskata, ka gadījumos, kad ārsta darbs nav bijis kvalitatīvs un nav pildīti līgumā ar valsti paredzētie punkti, šo līgumu varētu arī nepagarināt.

Daļa ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriju nav izpildāmi pie labākās gribas, piemēram, ja pārraudzībā ir gados cienījami pacienti, uzskata Rīgas 1. slimnīcas ekonomikas un attīstības direktore Alīna Dūdele. Par šo kritēriju izmaiņām noteikti vajadzētu būt aktīvākai diskusijai starp visām iesaistītajām pusēm, vairāk uzklausot pašus ģimenes ārstus. Viņas skatījumā ārsti ir izvēlējušies kalpot cilvēku labā, un fiskālais instruments – kapitācijas nauda par izpildītu kvalitāti – noteikti nav galvenais motivators, lai ārstētu labi.
“Ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriji netiek Latvijā pilnībā izpildīti, jo izvērtēšanas sistēma ir sarežģīta. Pasaulē ir pieņemts, ka nelielu finansējuma daļu ģimenes ārsts saņem tieši par darba kvalitāti, kas tā varētu palikt nākotnē arī Latvijā, bet esošie kvalitātes kritēriji būtu pārskatāmi,” pauž Ilze Aizsilniece.

Kopumā ģimenes ārsta saņemto naudu rēķina pēc sarežģītas formulas, kurā nozīme ir arī pierakstīto pacientu vecumam, kas, protams, ir pamatoti, jo zīdaiņi un vecāki cilvēki ir galvenie veselības aprūpes pakalpojumu izmantotāji. “Jāatzīmē, ka pašreiz Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona birojs par paraugu ģimenes ārstu finansēšanas principiem un naudas aprēķinam min Igauniju. Latvijas sistēma ir gandrīz tāda pati. Tātad galvenā mūsu problēma ir nevis aprēķina principi, bet kopējais atvēlētās naudas daudzums,” vērtē Ģirts Briģis.

Strīdīgie nosūtījumi – jāsūta pie speciālistiem vai jātiek galā pašiem?

No Valsts kontroles ziņojuma redzams, ka nosūtījumu skaits pie speciālistiem Latvijā līdz pat divām reizēm pārsniedz optimālo nosūtījumu skaitu Eiropas Savienībā, kur maksimālais rādītājs ir 363 nosūtījumi uz 1 000 reģistrētajiem pacientiem. Valsts kontrole akcentē, ka citās valstīs ģimenes ārstu darbības efektivitāti raksturo sarūkošs nosūtījumu skaits. Arī Latvijas eksperti ir norādījuši, ka pārāk bieža sūtīšana pie speciālista neliecina par augstu ģimenes ārsta kompetenci. Piemēram, pacienti tā bieži vien tiek nevajadzīgi sūtīti pie lora, endokrinologa. Ja ģimenes ārsts ar savu darbu parādīs pacientam, ka var viņa kompetencei uzticēties, tad arī pacients uzticēsies un pats nejautās liekus izmeklējumus pie speciālistiem, kā tās bieži vien notiek.

Valsts kontrole konstatējusi, ka Veselības ministrija nav atradusi pietiekami efektīvus instrumentus, lai mazinātu ģimenes ārstu nosūtījumu skaitu pie speciālistiem, un nosūtījumu skaitam ir tendence pieaugt. Arī ģimenes ārstu finansēšanas sistēma nemotivē ārstus izpildīt izvirzītos kvalitātes kritērijus un palielināt darba apjomu, sniedzot pakalpojumus savā praksē. Vismazāk pakalpojumi tiek sniegti ģimenes ārstu praksēs Rīgā — vidēji 25 % no visu veikto pakalpojumu skaita. Turklāt ģimenes ārsti, kuri darbojas kā darba ņēmēji pastarpināti kādā ārstniecības iestādē, vidēji 91% gadījumu pacientus pakalpojuma saņemšanai ir nosūtījuši pie citiem speciālistiem, secinājusi Valsts kontrole.

Būtu rūpīgāk jāpēta, kādēļ ģimenes ārsti pārāk daudz pacientu nosūta pie speciālistiem, iespējams, sistēmā ir kādi slēpti iemesli, rosina Ilze Aizsilniece. Kopš ieviests “zaļais koridors”, ģimenes ārsti ļoti rūpīgi izvērtē, vai pacientu nosūtīt tālākiem onkoloģijas izmeklējumiem. Tomēr fakts, ka 60% no nosūtītajiem pacientiem apstiprinās diagnoze, liecina, ka nosūtījumi ir pamatoti, uzskata ģimenes ārste.
Veselības aprūpes sistēmas galvenajam mērķim ir jābūt spējai izārstēt cilvēkus, tādēļ būtu rūpīgi jāvērtē, kādi ir uzlabojumi par iztērēto naudu. “Nevajadzētu ģimenes ārstiem ierobežot pacientu nosūtīšanu pie speciālistiem tikai tāpēc, ka citās valstīs nosūta mazāk. Turklāt, ja savlaicīgi nav saņemta speciālista konsultācija, ārstēšana var kļūt vēl dārgāka. Mēs pārāk maz šajā kontekstā runājam par cilvēka veselību, tikai par vizīšu skaitu, iztērēto naudu. Tā ir cilvēku veselība, ne ekonomika! Turklāt sabiedrībai jau tāpat ir ļoti zema atbildība par savu veselību. Kamēr nesāksim mērīt rezultātu – pacienta veselību, mēs velti tērēsim valsts līdzekļus,” uzskata Alīna Dūdele.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Slimnīcā uzstādīts mātes piena analizators – solis tuvāk Latvijā pirmās mātes piena bankas izveidei
22 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Neliekot vajadzīgās brilles, autovadītāja reakcijas ātrums samazinās
23 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Aicina ziedot tēju trūkumā nonākušo ģimeņu atbalstam
23 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
No jaunā gada maksāsim ne tikai par gāzi 3
3 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
No kuras vietas vērot 18. novembra salūtu? Atbild “Saules mūža” veidotāji
1 stunda
LA
Laukos.lv
Laukos
Viedoklis. Ukraiņu olu rēgs klīst pa Latviju
54 minūtes
LE
LETA-INTERFAX
Latvijā
Gobzems vai Pabriks? Vējonis atbild, kā rīkosies tālāk 2
3 stundas
LA
LA.lv
Ekonomika
Pie lidostas noticis agresīvs incidents. Apsvērs radikālus risinājumus 1
2 stundas