Veselam
Ārstēšana

Kad rudens nāk ar depresiju0

Foto – Shutterstock

Dienām kļūstot īsākām un ārā valdot pelēcībai, reizēm šķiet, ka arī dzīve zaudējusi krāsas. Ja nomāktība ilgst vairāk par divām nedēļām, visticamāk, sliktais garastāvoklis pārgājis depresijā. Rudens un ziema reiz beigsies, taču slimība, necenšoties tai pretoties, pati no sevis var arī nepāriet.

Gandrīz ikvienam kādreiz ir bijis nomākts garastāvoklis, taču ne vienmēr sasniedzot slimības intensitāti. Par sezonālo depresiju liecina enerģijas zudums un miegainība. Vieglākos gadījumos ar darba pienākumiem cilvēks tiek galā, taču nepaliek spēka nekam citam, piemēram, lai dotos uz izstādi vai teātra izrādi. Labākajā gadījumā gribas ierausties dīvānā un skatīties seriālu. Depresijai padziļinoties, kļūst grūti koncentrēties, tādēļ darbā gadās arvien biežāk kļūdīties.

Ja citkārt depresijas gadījumā mēdz būt slikta apetīte, tās sezonālā forma izpaužas ar pastiprinātu ēstgribu un negausīgu saldumu kāri. Raksturīga gausa domāšana un neizlēmīgums, kā arī pastāvīga trauksme. Var pievienoties domas par pašnāvību, jo zudusi interese par dzīvi.

Depresijas māktais saskata tikai slikto, taču ne vienmēr raksturīgas dziļas skumjas un raudulīgums. Bieži vien dominējošās emocijas ir dusmas. Lai arī sasirgušais norobežojas no citiem, tomēr negrib palikt viens, ilgojas pēc kāda, kurš spētu viņu saprast un pieņemt. Vienlaikus viņš mēdz aizvainot apkārtējos, tādēļ nereti sabojājot un pat izjaucot attiecības.

– Ja ir darbs un sasirgušais spēj strādāt, depresiju var uzveikt vieglāk. Bet, ja darba nav, pieaug trauksme, turklāt dzīvei pietrūkst ritma, taču palīdzēt iespējams vienmēr, – uzsver psihiatre Māra Jumeja.

Gaismas trūkums izjauc līdzsvaru

Nomākts garastāvoklis mēdz rasties, zūdot bioloģiski aktīvo vielu līdzsvaram smadzenēs. Rudens un ziemas depresiju galvenokārt izraisa gaismas trūkums. Daba paredzējusi, ka dienā, kad ir gaišs, esam aktīvi, bet nakts melnumā atpūšamies. Diennakts ritmu nodrošina melatonīns jeb tā sauktais miega hormons, no kura atkarīgi arī labam garastāvoklim un mundrumam nepieciešamā serotonīna, noradrenalīna un dopamīna krājumi. Lai organisms saražotu melatonīnu atbil­stošā daudzumā, nepieciešama gaismas un tumsas maiņa, tādēļ, saulītei spīdot mazāk, nereti rudenī rodas šā hormona pārpilnība.

– Parasti pacienti pie psihiatra atnāk ar jau vidēji smagu depresiju. Ja cilvēks ir dusmīgs un stāsta, ka viss apnicis, nav tik traki. Ja nerunā, ir daudz sliktāk, – komentē daktere Jumeja.

Pamanot depresijas simptomus kādam no apkārtējiem, ārste neiesaka dot tādus vispārīgus padomus kā, piemēram, beidz taču gulšņāt vai saņem sevi rokās. Dzirdot šāda veida pamudinājumus, cilvēks jutīsies vēl sliktāk, jo depresiju ne vienmēr iespējams uzveikt paša spēkiem.

Kā turēties pretim nomāktībai

Gādājiet par pilnvērtīgu uzturu! Sezonālo depresiju skaidro arī ar D vitamīna trūkumu organismā, kas gada tumšajā periodā raksturīgs ziemeļvalstu iedzīvotājiem. Lai to novērstu, visos mēnešos, kuru nosaukumā ir burts “r”, lietojiet zivju eļļu!

Ievērojiet sabalansētu darba un atpūtas režīmu, regulāri atvēlot laiku fiziskajām aktivitātēm. Nodarbinot muskuļus, tiks veicināta serotonīna ražošana, kas rada labsajūtu un prieku par dzīvi.

Ja depresija atkārtojas ik rudeni, tai vajadzētu gatavoties jau laikus un nepieļaut būtiskus garastāvokļa traucējumus. Ieteicams izmantot atvaļinājumu un doties uz siltajām zemēm.

Kad ir brīvs laiks un saulaina diena, uzturieties laukā. Gādājiet, lai telpās jums apkārt būtu spilgta gaisma un košas krāsas!

Izmantojiet plaša spektra un spēcīgas gaismas intensitātes terapeitiskās lampas no 30 minūtēm līdz 2 stundām ik dienu! Ieteicams lietot dienasgaismas lampas ar spilgtumu no 5 līdz 10 tūkstošiem luksu (telpas apgaismojums parasti ir no 500 līdz 600 luksiem). Skatoties uz spilgtu gaismu, tiks regulēta melatonīna sintēze un līdz ar to labsajūtas hormonu ražošana.

Ja ārsts izrakstījis, lietojiet antidepresantus – medikamentus, kas atjauno ķīmisko līdzsvaru galvas smadzenēs. Jāņem vērā, ka šīs zāles sāks iedarboties ne agrāk kā pēc divām nedēļām.

Saistītie raksti

Ieteicams apmeklēt psihoterapeitu, lai mācītos saprast garastāvokļa svārstību sakarības un kā rīkoties, lai nekāptu uz tiem pašiem grābekļiem turpmāk. Ja tas nav iespējams, var palīdzēt dalīšanās pieredzē ar citiem internetā.

Nepalieciet ar savu nomāktību vienatnē! Tiecieties ar cilvēkiem, kuru klātbūtnē jūtaties brīvi.

Nemēģiniet slīcināt depresiju alkoholā, jo tas izraisīs miega traucējumus un padziļinās depresīvo stāvokli.

Uzziņa

Nav zināms, cik Latvijas iedzīvotāju sirgst ar sezonālo depresiju, taču ASV apkopotie dati liecina, ka liela nozīme ir dzīvesvietai. Interesanti, ka dienvidu štatā Floridā depresija piemeklē vien 1,4%, bet valsts ziemeļos – Ņūhempšīrā, kur saule spīd mazāk, – 9,7% cilvēku.

LA.lv