Veselam
Sekss

Kamēr sārta rīta saule lēks… Vienas nakts sakars 0

Publicitātes foto

Vēl samērā nesenā pagātnē uz sievieti, kura piekrita likties gultā ar vīrieti jau pēc pirmā randiņa, skatījās nosodoši. Arī vienas nakts mīlas sakars ne par ko labu neliecināja par abiem tajā iesaistītajiem. Tagad šajā ziņā uzsvari mainījušies, kaut gan sabiedrības attieksme joprojām liek klusēt, nevis lepoties par ļaušanos kaislei pēc īsas pazīšanās.

“Agrāk vienas nakts sakari drīzāk bija vīriešu prerogatīva, bet tagad bieži vien sūdzas puiši – meitene iepazīstoties neko citu kā seksu nevēlas, jo tas vajadzīgs, lai izlādētos,” zina stāstīt psihoterapeits un seksologs Dainis Balodis. “Viņām vajag seksu un neko vairāk, jo stabilas attiecības neinteresē. Tām nav laika, jo ir jāmācās un jāveido karjera. Vajag tikai puisi, ar ko pārgulēt, pēc tam pateikt sveiki un doties tālāk.” Šādu cilvēku rodas arvien vairāk, kuriem zināmā vecuma posmā – no 20 līdz 30 gadiem – svarīgāki par visu ir sociālie panākumi. Vēlāk šī nostāja mainās, bet pagaidām – nē, paldies! Attiecības sasaista un apēd laiku, kura jau tāpat ir maz, jo ir labs darbs, priekšā karjeras kāpnes stāvus debesīs. Sak, kad sasniegšu virsotni, tad varēšu atļauties pastāvīgu partneri, bet pagaidām pietiek ar īslaicīgiem sakariem.
“Nevaru to novērtēt ne kā kaut ko labu, ne sliktu – tā gluži vienkārši ir tāda tendence. Man cilvēcīgi tas var patikt vai nepatikt, bet neatkarīgi no tā cilvēki tā dara,” saka speciālists. “Es tikai varu mēģināt teikt, ka attiecībām nevajadzētu būt vienīgi seksam. Ka reducēt tās tikai līdz nogrūšanās līmenim ir pazemojoši abiem. Neizjūtot nekādu emocionālu saikni ar otru cilvēku fizioloģiska kopābūšana atgādina dzīvniekus, kuri neveido pārus, – tajos tēviņam ir uzdevums pagādāt mazuļus, un ar to viņa funkcija arī beidzas. Mātīte pēc tam tiek galā, kā nu daba ieprogrammējusi.”

Kā kokteilītis ballītē

Neapšaubāmi attiecības ierobežo – ja gribas lielu brīvību, esot kopā ar kādu, tāda nemaz nav iespējama. Vienas nakts sakari organiski iederas brīvās dzīves kontekstā – ģimenei tur nav vietas. Kam tad vajadzīgs sekss, kas tāpat var radīt virkni problēmu? “Patiesībā šie cilvēki bez tā gluži labi varētu iztikt,” spriež Dainis Balodis. “Nav taču nekādas obligātas prasības, ka tam jābūt. Bet tas izraisa sajūtas, kuras gribas saņemt. Seksā ir arī daļa adrenalīna, ko vēlamies izjust. Tas atšķiras no tā, ko piedzīvo rutinētajā dienas ritmā, tāpēc gribas ko tādu, kas sniedz citāda veida piepildījumu.” Iespējams, vienas nakts attiecības arī piederas pie modernā dzīvesveida. Ir taču bijis tik daudz dažādu dzīves modeļu, kuros seksa nozīme bijusi samazināta līdz minimumam, kaut vai padomju laikos, kad teorētiski tā nebija vispār. Var gadīties, ka tagad tam ir izklaides funkcija, – pārgulēšana ar kādu kļūst par loģisku ballītes turpinājumu vai noslēgumu un šādā kontekstā ir tikpat pašsaprotama kā alkoholisks kokteilis vai cigarete.

Pagaidīt vai piekrist?

Nedaudz atšķirīgs ir stāsts par piekrišanu nodarboties ar seksu uzreiz pēc iepazīšanās. Šajā ziņā iniciatīva parasti ir no vīrieša puses. Sieviete var justies spiesta pieņemt piedāvājumu mīlēties jau pēc pirmā randiņa, jo vīriešu ir maz. “Ja atteiksies, pastāv risks, ka viņš pasūtīs vienu māju tālāk, – nedod šī, dos nākamā,” paskaidro seksologs. “No otras puses – ja uzreiz nepiekrīt seksam, vīrieša interese par sievieti var būt lielāka. Ja saņem to, ko esi vēlējies, intrigas vairs nav, kārtis ir atklātas, sievietes vērtība vīrieša acīs var samazināties. Sak, es šo jau esmu izdzēris, jākorķē vaļā nākamā.”

Un vēl – ja pēc pirmā randiņa likties gultā ir slikti, kad tad drīkst? Pēc otrā? Pēc trešā? Tikai pēc kāzām?” Agrāk tas bija spēkā – ja ir juridiskas saistības, sievietei ir lielāka drošība: ja paliks stāvoklī, vīrietis būs spiests par viņu rūpēties. Tā bija drošība arī vīrietim – viņš varēja būt samērā pārliecināts, ka bērns ir no viņa. DNS analīžu jau vēl nebija. Tagad šīs robežas ir izplūdušas – var gadīties, ka sievietei nemaz nevajag vīrieti un vienas nakts sakaros viņa stājusies tikai tādēļ, lai tiktu pie bērna.”

Jaunas tendences

Sabiedrība mainās un turpina mainīties, mainās arī attiecību modeļi un skatījums uz seksualitāti. “Varam izlikties, ka to neredzam, bet varbūt labāk zināt, kas notiek,” prāto Danis Balodis. Vienkāršotāku seksualitātes uztveri vēsturiski veidojusi kontracepcijas pieejamība: tā bija vesela revolūcija attiecību veidošanā, jo pārgulēšana vairs nenozīmēja automātiskas saistības uz mūžu. Tagad pastāvīgas attiecības daudziem vispār kļuvušas liekas, īpaši profesionāļiem, kuri sevi visu velta darbam. “Daudzi mūsdienās strādā tik daudz, ka, atnākot mājās, spēj tikai iekrist gultā. Kādas vēl attiecības! Tās tikai traucētu,” tendences apraksta seksologs. “Arī tie, kas darba dēļ daudz ceļo, nevar atļauties plānot randiņus. Tad atliek laiks tikai īsiem seksuāliem sakariem, ja atrodas otrs cilvēks, kuram ir līdzīga situācija un kurš gatavs uz to parakstīties. Tas ir jauns sociāls fenomens, kam pat īsti nav saistības ar tikumību.”

Kur atrast patvērumu

Pārmaiņas sabiedrībā nenozīmē, ka visi gatavi mesties vienas nakts virpulī. Ir cilvēki, kuriem joprojām ir augsta tikumības latiņa un dzīvi ideāli par īsto un vienīgo mīlestību. “Parasti ļoti stingras robežas sev izvirza tie, kam ir emocionāli grūti izdzīvot esošajā paradigmā – sabiedrības domāšanas, uztveres un vērtību kopumā. Stingrās robežas palīdz izdzīvot – ne velti zināms, ka totalitāri režīmi samazina neirotisku traucējumu īpatsvaru sabiedrībā,” ilustrē speciālists. “Tas var nepatikt, bet tā ir vieglāk. Arī cilvēki, kurus māc šaubas par sevi, mēdz būt ļoti principiāli, taču viņu stingrība ir viņu iekšējā vājuma un trausluma pierādījums. Daudzi šā iemesla dēļ turas pie baznīcas.” Kā protesta forma pret seksuālo vieglprātību ir arī jauniešu kustība, kuras dalībnieki taupa sevi nākamajam vīram vai sievai līdz kāzu naktij. Dainis Balodis gan to vērtē skeptiski, jo pieredzējis, ka šādi pāri apņemšanos neiztur, iemīlas citos vai lauž solījumu, paliek stāvoklī pirms kāzām. “Tā ir tikai ārišķība. Ja iekšā ir liela vēlēšanās, fasāde nenoturēs.”

 

logo-36

LA.lv