Veselam
Psiholoģija

Kāpēc es baidos novecot 0

Foto – pixabay.com

Novecošana ir neizbēgama, taču mums ir grūti ar to samierināties. Ar katru piecgadi arvien vairāk jautājumu un baiļu, par kurām mēs reti sadūšojamies runāt. Publicējam anonīmu vēstuli no meitenes, kura dalās savos pārdzīvojumos par minēto tēmu.

Es bieži domāju, ka laiks ir tikai jēdziens. Cilvēki to izdomāja, jo baidījās no dzīves ārpus laika. Mēs izmantojam šo koncepciju ne tāpēc, ka mums patiktu vērot pulksteņa tikšķēšanu. Vienīgais mērķis, kam mūsu dzīvē kalpo laiks, ir to sakārtot. Mēs nekad nebūsim jaunāki kā vakar. Personīgi es nevēlos novecot, jo baidos:

1. Reiz atskatīties atpakaļ un saprast, cik daudz laika ticis izšķiests velti. Es uztraucos, ka nožēlošu garām palaistās iespējas. Piemēram, neaizlidoju uz stažēšanos Austrālijā, jo baidījos no pārmaiņām.

2. Nožēlot, ka nesasniedzu ko vairāk. Es esmu pārliecināta, ka bāršu sevi par to, ka tik maz mācījos, ceļoju, sapņoju un guvu panākumus.

3. Paskatīties spogulī un ieraudzīt grumbas sejā un nespēcīgo ķermeni, kas vairs nespēj apceļot pasauli vai dejot visu nakti.

4. Pārstāt būt pievilcīga meitene ar mirdzumu acīs. Es baidos zaudēt sārtos vaigus, zīdainos matus un gludo ādu, par kuriem es tik ļoti rūpējos.

5. Palikt vecumā viena. Es nožēlošu ļaunumu, ko glabāju sirdī, draugus, kurus atgrūdu un cilvēkus, kuriem neatvēros.

6. Kādā dienā satikt lielveikalā to, kuru reiz atraidīju. Kopā ar viņu būs bērni un skaista sieva, un es sapratīšu, ka savas muļķības dēļ es viņu pazaudēju.

7. Pamosties un uzzināt: cilvēku, kurus es mīlu, vairs nav. Man paliks tikai atmiņas par māti, māsām un skolas draugiem. Man būs jāsamierinās ar faktu: nekas nepastāv un neilgst mūžīgi.

8. Vakaros atcerēties jaunību un sapņot par atgriešanos tajos laikos. Ar rūgtumu apzināties, ka es biju dzīva un spēcīga, bet kādu iemeslu dēļ katru dienu čīkstēju par sīkumiem, nesaprotot, ka agrāk vai vēlāk novecošu un zaudēšu visu.

9. Kļūt nevēlama, neiekārota. Nožēlot, ka tik maz naktis pavadīju skūpstoties, mīlējoties un baudot sīkus dzīves priekus. Vīrieši, kas kādreiz manis dēļ bija kā bez prāta, sāks iet garām. Es būšu tikai ēna no pagātnes “Es”.

10. Saslimt vai iegrimt depresijā, pārtraukt redzēt gaismu tuneļa galā. Mani uztrauc domas par sāpēm un mokām, ko var nākties piedzīvot vecumā.

11. Nožēlot, ka nepievērsu pietiekamu uzmanību savam ķermenim: ēdu nepareizi un par maz sportoju.

12. Zaudēt atmiņu, aizmirst par tiem brīnumainajiem notikumiem, kas dzīvē piedzīvoti. Es baidos, ka kādu dienu visas atmiņas no mana prāta izgaisīs un es neko vairs nevarēšu saukt par savu.

13. Zaudēt visu bailēs no saistībām. Baidos, ka zaudēšu vienīgās labās attiecības. Baidos nožēlot to, ka domāju: 30, 40 vai 50 gados ir pārāk vēlu meklēt jaunu mīlestību.

14. Nožēlot, ka pārdzīvoju un satraucos par muļķībām, kuras sen jau aizmirstas. Toties ļoti labi atceros laiku, ko pazaudēju, jo dzīvoju it kā pa pusei, bezcerīgi.

15. Nožēlot, ka nepateicu svarīgus vārdus cilvēkiem, kuri man nozīmēja visvairāk. Es katru dienu neteicu: “Es tevi mīlu” un nesalabu pirms gulētiešanas. Visbeidzot es sapratīšu, cik svarīgi ir pēdējie vārdi, bet būs par vēlu.

16. Apskatīt vecos fotoattēlus un videoklipus un brīnīties: kāpēc uzskatīju sevi par pārāk resnu, acis par pārāk mazām un smaidu par šķību. Es sapņošu atgriezties tajās dienās un sacīt sev: “Tu esi skaista.”

17. Nožēlot, ka maz devu pasaulei, nepiedalījos labdarībā un neko aiz sevis neatstāju.

18. Nolādēt sevi par bērna vēlmi pēc iespējas ātrāk pieaugt. Es sapņoju par brīvību, bet brīvība bija manās rokās – es tikai biju par dumju, lai to pamanītu.

19. Nožēlot, ka es nebiju pateicīga par visu, kas man bija.

20. Neskatoties uz šo vēstuli, turpināt dzīvot tāpat kā iepriekš. Baidos, ka es joprojām strīdēšos ar radiniekiem, palaidīšu garām iespējas, atsacīšos ticēt labākajam un zaudēšu laiku. Bet varbūt man ir iespēja to mainīt.

 

Varbūt šī raksta autore kļūdās? No kā jūs baidāties?

 

Avots: psychologies

LA.lv