Veselam
Ārstēšana

Pret sāpēm: piemēroti un neatbilstoši medikamenti dažādām sāpēm; blakusparādības 0

Foto – Shutterstock

Sāpes mēdz salīdzināt ar veselības sargsuni, kas brīdina par organismā radušos problēmu. Tās parasti cenšamies mazināt ar medikamentiem. Aptieku plaukti vai lūst no pretsāpju līdzekļu pārpilnības. Kuru no tiem izvēlēties? Konsultē Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, medicīnas doktors Antons Skutelis.

Pretsāpju medikamenti ietilpst nesteroīdo pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļu grupā. Izvēloties kādu no tiem, jāņem vērā, ka sāpju cēloņi ir dažādi un reizēm mērķtiecīgāk izvēlēties citu grupu medikamentus. Piemēram, ja tiek kairināts nervs, izraisot muskuļu spazmas, līdzēs tā sauktie muskuļu relaksanti. Neirogēnas sāpes nerva bojājuma gadījumā remdēs pretepilepsijas līdzekļi. Savukārt, ja smeldzi pavada depresija, nevajag brīnīties, ja ārsts izrakstīs antidepresantus.

Nebūtu prātīgi tēlot varoni un mēģināt sāpes ciest. Tās remdējot, ietaupīsies enerģija, ko organisms izmantos cīņā pret slimību. Taču, ja smeldze nerimstas un atkārtojas, tas nozīmē, ka pastāv nopietns cēlonis un nepieciešams to atklāt un novērst.

 

Līdzīgais un atšķirīgais

Nesteroīdajiem pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļiem piemīt četras galvenās īpašības: sāpes mazinoša, pretiekaisuma, pretdrudža un antiagreganta jeb asinsrecēšanu vājinoša darbība. Katram tās ir vairāk vai mazāk izteiktas, tāpēc jāņem vērā, konkrētajā gadījumā izvēloties medikamentu. Jāapsver, vai nepieciešams mazināt tikai sāpes vai arī iekaisumu un temperatūru.

Plaši pazīstamo aspirīnu jeb acetilsalicilskābi mūsdienās pret sāpēm vairs neizmanto tik plaši kā agrāk. To lieto galvenokārt pret trombu veidošanās risku.

Paracetamolam piemīt laba pretsāpju un pretdrudža iedarbība, taču tas nepalīdz pret iekaisumu.

Ibuprofēns ir zelta vidusceļš – tam ir pietiekami izteiktas visas trīs galvenās īpašības, tas maz ietekmē asinsrecēšanu un pārāk nekairina kuņģi. Ibuprofēns ir visdrošākais medikaments bērniem, jo pētījumi liecina, ka tas neiespaido ģenētiskās struktūras.

Arī grūtniecības laikā par visdrošākajiem uzskata ibuprofēnu un paracetamolu. Pārējos pretsāpju medikamentus trešajā trimestrī labāk nelietot, jo tie palielina asiņošanas risku dzemdībās. Turklāt jaundzimušajiem var attīstīties tā sauktā mazā loka hipertensija.

Bērniem līdz 12 gadiem vai, pēc citiem avotiem, līdz pat 16 gadu vecumam nedrīkst dot aspirīnu, jo tas var izraisīt dzīvībai bīstamo Reja sindromu.

Pret locītavu sāpēm visbiežāk iesaka diklofenaku vai nimesulīdu. Ja to nepieciešams lietot ilgāk nekā divas nedēļas, jāpārbauda aknas, lai pārliecinātos, vai medikaments tām nekaitēs.

Paaugstinātas temperatūras gadījumā laba izvēle būs aspirīns, paracetamols un ibuprofēns.

Ja nepieciešama papildu iedarbība, piemēram, smadzeņu asinsvadus paplašinoša vai asinsspiedienu pazeminoša, palīdzēs kombinētie kofeīnu saturošie līdzekļi, piemēram, saridons, citramons, askofēns. Savukārt nomierinošs efekts būs sedalgīnam, kura sastāvā ir paracetamols un fenobarbitāls.

 

Nevēlama iedarbība

Lietojot medikamentus, nedrīkst aizmirst, ka tiem visiem piemīt arī negatīva ietekme. Jāapsver, vai iespējamo blakņu dēļ prātīgāk būtu no tiem atteikties.

Aspirīns daudziem izraisa astmu, tāpēc ar šo slimību sirgstošajiem šo medikamentu labāk nelietot. Turklāt aspirīns, tāpat kā citi nesteroīdie pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, nevēlami ietekmē kuņģi. Ar šādām zālēm nevajadzētu aizrauties, ja ir kuņģa čūla vai gastrīts, kā arī slimas nieres.

Kuņģi mazāk ietekmē paracetamols, toties tas bojā aknas – ja aknas jau slimas, drīkst lietot ne vairāk kā vienu gramu zāļu dienā.

Asinsrecēšanu lielākā vai mazākā mērā vājina visi šie medikamenti, taču visizteiktāk – aspirīns. Lietojot arī citas zāles, piemēram, klopidogrēlu vai amlodipīnu asinsvadu paplašināšanai, jāņem vērā, ka arī tām piemīt šī īpašība.

Visi līdzekļi, kam ir pretiekaisuma darbība, paaugstina asinsspiedienu, tāpēc lietojot tas jākontrolē un jāpalielina asinsspiedienu pazeminošo līdzekļu deva.

Lai mazinātu blaknes, dažkārt ir vērts izvēlēties kombinētu medikamentu, kurā ietilpst divas pretsāpju vielas, bet katra mazākā devā nekā parasti, piemēram, citramonu vai askofēnu, kas satur aspirīnu un paracetamolu. Tiesa, pastāv arī uzskats, ka labāk tomēr lietot tīras pretsāpju zāles.

Jaunākās paaudzes selektīvie pretsāpju līdzekļi jeb koksibi īpaši nekaitē kuņģim, taču izrādās, ka tie asinsvados destabilizē aterosklerotiskās pangas, izraisot trombozi vai infarktu. Ja asinsvadi ir gludi, trombocīti, eritrocīti un fibrīna diedziņi tajos slīd kā pa ledu, taču, aizķeroties pret pangu, var veidoties trombs.

Pret sāpēm izmantotais analgīns ticis gana pelts, izņemts no Zāļu reģistra, taču tagad atkal tajā iekļauts. Tas palīdz pret sāpēm, drudzi un iekaisumu, mazina gludās muskulatūras spazmas, piemēram, sāpīgu mēnešreižu, žultspūšļa iekaisuma vai nierakmeņu lēkmes gadījumā.

Diemžēl analgīns var izraisīt nopietnu alerģisku reakciju – anafilaktisko šoku, kad krasi pazeminās asinsspiediens un cilvēks zaudē samaņu. Īpaši izteikta reakcija var rasties, to injicējot.

Ārīgi vai iekšķīgi?

Viena un tā pati darbīgā viela var būt gan iekšķīgi, gan ārīgi lietojamās zālēs. Ja iespējams, pret locītavu un muskuļu sāpēm labāk izlīdzēties ar ārīgiem līdzekļiem. Tad medikaments uzsūksies caur ādu un darbosies tikai konkrētajā vietā.

Ārīgie līdzekļi mēdz saturēt arī citas vielas, piemēram, bišu vai čūsku indi, kampar­eļļu, kas iedarbojas kairinoši, paplašina asinsvadus, uzlabojot asinsriti un palīdzot organismam pašam novērst vainu.

Sildošas ziedes ir piemērotas pret hroniskām sāpēm, taču sasituma gadījumā nepieciešami atvēsinoši līdzekļi.

Iekšķīgi lietotajiem medikamentiem parasti ir efektīvāka sāpes mazinoša darbība.

 

Kā pareizi lietot

Katrām zālēm zem nosaukuma maziem burtiņiem ir norādīts to starptautiskais jeb aktīvās vielas nosaukums, piemēram, ibuprofēns nodēvēts dažādi: ibumetīns, irfēns, ibustars, ibumaks, nurofēns, bet paracetamols jeb acetaminofēns nosaukts arī par tailenolu, panadolu un eferalgānu.

Jāatceras, ka vienlaikus nedrīkst lietot vairākas vienu un to pašu aktīvo vielu saturošas zāles, piemēram, tailenolu un saridonu, jo abās ir paracetamols. Pretējā gadījumā šīs vielas pieļaujamā deva tiks pārsniegta.

Uzskats, ka, sargājot kuņģi, zāles jālieto pēc ēšanas, nav gluži pareizs, jo daļa no tām sajauksies ar barības vielām un efekts būs mazāks, vai arī atkarībā no maltītes apjoma iedarbosies vismaz stundu vēlāk.

Kopā ar zālēm noteikti nevajadzētu lietot pienu, greipfrūtu sulu vai citu dzērienu, kas var neitralizēt iedarbību.

Pārpratumi mēdz rasties, ja norādīts, ka zāles jālieto pirms ēšanas. Tas nozīmē, ka tas jādara pusstundu pirms maltītes. Savukārt, ja noteikts, ka medikaments jāieņem tukšā dūšā, zāles jādzer ne ātrāk kā pusotru stundu pēc ēdienreizes, kad kuņģis jau paspējis iztukšoties. To ir svarīgi ievērot, lai medikaments nesajauktos ar ēdienu.

 

6 padomi, kas jāievēro

1. Kā pareizi lietot medikamentus un vai tos drīkst kombinēt, vajadzētu vaicāt ārstam vai farmaceitam, kā arī noteikti jāizlasa zāļu lietošanas instrukciju.

2. Visas zāles jālieto pusstundu pirms ēšanas, uzdzerot trešdaļu glāzes ūdens, izņemot gadījumus, kad tas jādara maltītes laikā vai pēc tās.

3. Kapsulas un apvalkotas tabletes jānorij veselas, jo apvalks pasargā aktīvo vielu no kuņģa skābes iedarbības, kā arī neliek sajust nepatīkamu garšu.

4. Uz pusēm drīkst lauzt tikai tabletes ar šķēlumu, jo, iespējams, tabletei nav vēlams izšķīst kuņģī vai arī tam jānotiek pamazām, lai medikaments darbotos ilgstošāk.

5. Ja vienlaikus nepieciešams lietot vairākas zāles, jāievēro pusotru stundu ilgs intervāls.

6. Ja sāpes nav pārgājušas stundas laikā, var iedzert otru tableti, bet, ja nepalīdz arī tā, jānoskaidro, vai iemesls nav nopietna slimība.

SVARĪGI

• Mediķu palīdzība jāmeklē, ja ir pirmreizējas stipras sāpes, kam nav zināms iemesls.

• Lietojot pretsāpju zāles ilgstoši, tās ar laiku iedarbojas mazāk efektīvi, tāpēc vienmēr jāsāk ar vājāku medikamentu.

• Jāuzmanās no pēkšņām, stiprām vēdera sāpēm, jo tās var liecināt par plīsušu čūlu, iekaisušu aklās zarnas piedēkli vai citu nopietnu vainu. Kamēr nav noskaidrots to cēlonis, pretsāpju līdzekli nedrīkst lietot. Īpaši piesardzīgiem jābūt, ja ir gan vēdera sāpes, gan paaugstināta temperatūra.

 

 

 

LA.lv
RO
Regīna Olševska
Veselam
Pēc iespējas vairāk kustēties! Pārliecināta 101 gadu vecā Alise Lauva
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Neķeries pie darba saīgušu prātu. 104 gadus vecās Lidijas Katrīnas Sīmanes atziņas
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
126 cilvēki šogad svin simto dzimšanas dienu. Kārļa Dumbrāja gara mūža noslēpumi
3 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
5 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
7 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
2 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
6 stundas