Veselam
Dzīvesveids

Ketogēnā diēta: vēsture, attīstība un negaidīti pavērsieni2

Foto – Matīss Markovskis un Shutterstock.com

Zaļā gaisma taukiem

Foto – Shutterstock

Tie, kas seko līdzi uztura jautājumiem, iespējams, pamanījuši, ka informācijas telpā arvien biežāk parādās jēdziens ketogēnā diēta. Un, ja parādās, tad ar visnotaļ skaļiem solījumiem – klāt jauna panaceja, viss, ko mēs līdz šim zinājām par uzturu, ir blēņas! Skeptiskam lasītājam varētu rasties šaubas, jo uztura revolūcijas tik strauji nenotiek. Savukārt epilepsijas slimnieki brīnīsies – kāpēc diēta, kas radīta viņiem, pēkšņi iziet masās? Bet tie, kuri neko nezina par šo diētu, rakstā var soli pa solim izsekot ketogēnās diētas vēsturei un izdarīt savus secinājumus.

KasyeDiēta ir stingra un kategoriska –ogļhidrāti tajā tiek samazināti līdz minimumam, atstājot vien aptuveni 5% no ēdienkartes.

Aiz sarežģītā nosaukuma slēpjas diezgan vienkārša uztura shēma – ketogēnā jeb keto diēta ir zema ogļhidrātu satura diēta, kas paredz normāla olbaltumvielu un paaugstināta tauku daudzuma uzņemšanu. Liegti ir ar ogļhidrātiem bagāti produkti: maize, graudaugi, pākšaugi, saldi augļi un ogas, visu veidu saldumi, ieskaitot medu, saldinātus dzērienus, augļu sulas. Atļauti ir tikai dārzeņi – tie, kaut gan satur nedaudz ogļhidrātu, ir šķiedrvielu avots.

Zaļā gaisma savukārt tiek dota ar taukiem bagātiem produktiem: sviestam, augu eļļām, treknai gaļai un zivīm, olām, treknam pienam un piena produktiem.

Ņemot vērā, ka ogļhidrāti ir primārais organisma enerģijas avots, var rasties likumsakarīgs jautājums – kur tad organisms lai ņem enerģiju, ja ievēro šo diētu? Par laimi, tas ir viens varens izdzīvošanas un pielāgošanās mehānisms – enerģija tiek iegūta pa taisno no taukiem! Parastais enerģijas iegūšanas veids ir sarežģītu ogļhidrātu sašķelšana līdz vienkāršai glikozei, kas tālāk baro visu organismu, dodot tam enerģiju. Ja ogļhidrātu padeves nav, aknas sašķeļ taukus taukskābēs un ketonvielās (no tā radies diētas nosaukums).

Tieši ketonvielas – tauku vielmaiņas starpprodukts – tiek izmantotas kā enerģijas avots glikozes vietā. Cilvēks var ilgstoši un pilnvērtīgi funkcionēt, pārtiekot no taukiem vien. Bet kam tas ir domāts un vai tiešām ir veselīgs?

Diētas vēsture

Ketogēnā diēta tika radīta specifiskiem nolūkiem – bērniem, kuri slimo ar epilepsiju, lai atrastu tādu uztura shēmu, kas palīdzēs samazināt epilepsijas lēkmju biežumu. Ketogēnajai diētai tas izdevās ar visnotaļ labiem rezultātiem. Tā strauji kļuva populāra, sākot no 1920. gada, taču vajadzību pēc šīs diētas ātri vien atcēla moderni antikonvulsanti – efektīvas zāles pret epilepsijas lēkmēm. Pašlaik epilepsijas slimniekiem lēkmes lielākoties tiek kontrolētas ar zālēm. Taču, ja cilvēkam zāļu terapija nepalīdz, nepieciešams apsvērt šādas diētas lietošanu, pirms tam konsultējoties ar ārstu.

Vai šāda diēta ir droša?

Pētījumi rāda, ka vajag uzmanīgi apsvērt un samērot ieguvumus un risku, jo tai ir blakusefekti. Bērniem, kuri ievēroja ketogēno diētu ārstēšanas procesā no 1995. līdz 2001. gadam, pētnieki konstatēja tādus izplatītus blakusefektus kā organisma atūdeņošanās, slikta dūša un vemšana, aizcietējumi, kuņģa gļotādas iekaisumi, pankreatīts, nierakmeņu veidošanās un tauku vielmaiņas traucējumi.

Ir izvirzītas tēzes, ka ketogēnā diēta palīdz ne tikai epilepsijas, bet arī neirodeģeneratīvo saslimšanu gadījumā, taču, pirms izdara nepārprotamus secinājumus, šie jautājumi vēl jāpēta.

 

Otrais vilnis

Ketogēnā diēta būtu veiksmīgi aizmirsta, taču tās popularitāti veicināja jaunas vēsmas uztura zinātnē. Nedaudz atkāpjoties, atgādināšu – diētā ir daudz tauku, un tos savukārt mēdz iedalīt divās kategorijās. Pirmā ir tā sauktie labie jeb nepiesātinātie tauki, kas labvēlīgi ietekmē veselību. Otrie ir tā sauktie sliktie jeb piesātinātie tauki, kas veicina holesterīna līmeņa paaugstināšanos un izraisa sirds un asinsvadu saslimšanas.

Līdz šim pētījumi nepārprotami uzrādīja piesātināto tauku saistību ar sirds un asinsvadu saslimšanām, turpretī jaunākie pētījumi atklāj, ka piesātinātie tauki nebūt nav tik slikti, kā vēl nesen šķita. Pašlaik tas ir apstrīdams jautājums – kamēr vieni pētnieki apgalvo, ka piesātinātie tauki ir nepatiesi diskriminēti un tiem nav saistības ar sirds un asinsvadu saslimšanām, citi nesteidzas dejot prieka dejas ap speķi. Taču skaidrs ir viens: pat ja mums jāatvainojas par to, ka piesātinātie tauki nepatiesi apvainoti, tas nenozīmē, ka tos drīkst patērēt bez ierobežojuma. Iespējams, var pārstāt sev pārmest, ja salātiem pielikts trekns krējums, un nebaidīties apēst lieku siera šķēli, bet visam tik un tā jābūt ar mēru. Tomēr pasaulē, kurā jebkuru vēstījumu var viegli pārprast, tā noticis arī ar šo.

Ketogēnā diēta kā uztura galējība

Tauki ir vienīgā patiesā uzturviela, ogļhidrāti ir inde – tā sludina modernās ketogēnās diētas piekritēji. Tieši šādā formā ketogēnā diēta piedzīvo savu otro atdzimšanu: tās piekritēji uzskata, ka veselīgs enerģijas iegūšanas veids ir iegūt to no taukiem, savukārt ogļhidrāti ir visu mūsu problēmu cēlonis – gan aptaukošanās, gan endokrīnās saslimšanās un pat vēzis rodas no cukurus saturošiem ēdieniem. Šāds skatījums ir ļoti radikāls un aplams (tiesa, tas ir sensacionāls). Pirmām kārtām nav neviena zinātniska pētījuma, kas nopietni pierādītu ar mēru patērētu ogļhidrātu kaitīgumu. Tiek izvirzītas tēzes saistībā ar to, ka ogļhidrāti provocē lielāku ēdiena uzņemšanu insulīna svārstību dēļ, ko tie izraisa, taču jāatceras – insulīna darbības mehānisms cilvēkiem, kam nav pirmā tipa cukura diabēta, ir perfekti noregulēts. Glikoze, kas tiek uzņemta, sašķeļot ogļhidrātus no ēdiena, tiks veiksmīgi nogādāta audiem, un tās saturs asinīs vienmēr būs optimāls. Ja cilvēks uztur svaru normas robežās, šis mehānisms dzīves laikā nebeigsies un nenotrulināsies. Bet, ja cilvēks dzīvo un ēd neveselīgi, turklāt ir liekais svars, pastāv risks saslimt ar otrā tipa cukura diabētu un šo mehānismu izjaukt. Tam ir saistība nevis tikai ar ogļhidrātiem, bet gan ar uztura pārmērībām kopumā.

Arī saslimstībā ar vēzi ogļhidrāti nav vainojami – tā ir slimība, ko veicina daudzi faktori. Tieši otrādi, pētījumi pat rāda, ka graudaugi, kas ir ogļhidrātu avots, pat spēj pasargāt no vēža.

Lūk, šādi no atziņas par to, ka tauki, iespējams, nav tik kaitīgi, kā mums šķita, par vainīgo it visā tiek pasludināti ogļhidrāti. Ketogēnās diētas atbalstītāji noliedz ogļhidrātu lietošanu uzturā un uzskata, ka jāēd vienīgi tauki. Taču tas nebūt nav viss, jo klāt nāk sazvērestības teoriju līmeņa atziņas par to, ka holesterīnam nav saistības ar sirds saslimšanām un pretholesterīna zāļu statīnu lietošana ir tikai farmācijas industrijas veids, kā nopelnīt.

Modernajā ketogēnās diētas izpratnē kopā ir sajaucies viss – gan zinātniskās atziņas, gan klajš šarlatānisms. Bet ko par to saka zinātne – vai šī diēta kaut kam tomēr der?

Zinātnes skatījums

Foto – Matīss Markovskis

Ketogēnā diēta nav slikta, taču tai nevajadzētu piedēvēt brīnumspējas un uzskatīt, ka tā ir nekaitīga un bez blakusefektiem. Cilvēkiem ar sirds un asinsvadu saslimšanām un jau paaugstinātu holesterīna līmeni, kā arī bērniem (ja vien mērķis nav samazināt epilepsijas lēkmju biežumu) un grūtniecēm tā nav ieteicama. Taču veseli cilvēki droši var mēģināt eksperimentēt, pirms tam noteikti konsultējoties ar speciālistu, jo pārejai uz diētu jābūt korektai un pakāpeniskai. Ketogēnajai un citām diētām ar zemu ogļhidrātu saturu ir samērā labi rezultāti, jo samazinās svars cilvēkiem ar aptaukošanos un līdz ar to uzlabojas veselība. Šādu diētu var viegli ievērot – ir atļauts patērēt gaļu, zivis, piena produktus un daudz dārzeņu, turklāt tā veicina noturīgu sāta sajūtu. Pētījumi liecina, ka, ievērojot ketogēno diētu, sākumā svars samazinās efektīvāk un ātrāk, nekā citā diētā patērējot normālu ogļhidrātu daudzumu, taču ilgtermiņā starp abām uztura shēmām nekādas atšķirības nav. Ketogēnā diēta tiek pētīta arī kā papildterapija vēža ārstēšanā, tomēr naivi būtu uzskatīt, ka tā ārstē vēzi pati par sevi.

Saistītie raksti

Nobeigumā labi iederas sena, bet joprojām aktuāla atziņa – visam jābūt ar mēru, bez mēra kaitīgs ir viss. Ketogēnā diēta nav panaceja, un nav korekti teikt, ka jāpārtiek vienīgi no taukiem. Visas uzturvielas ir vērtīgas, un ir aplami lamāt vienas, atdodot citām 100% sava šķīvja satura.

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.