Veselam
Dzīvesveids

Žurnālistes eksperiments, pētot savu krākšanu, un pieredze, iegūstot saldu miegu 0

Shutterstock ilustrācija

Kas traucē miegam

Ņem vērā – es krācu! Tā allaž brīdinu. Man pašai sava krākšana netraucē. Tas ir līdzīgi, kā savu lodi nedzird. Miegu pārrauj vien dzīvesbiedra kārtējais lūgums pagriezties uz sāniem, jo, iespējams, tad krācu mazāk. Vienreiz tam jāpieliek punkts! Gribu zināt, kāpēc tā notiek un kā šo vainu mazināt.

Krākšanas un miega diagnostiku veic Miega slimību centrā un tā filiālē Ventspilī, kā arī Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijā. Šādas ievirzes laboratorija vēl ir Liepājā.

Vizīte pie miega slimību ārsta ilgst gandrīz stundu. Mani sīki iztaujā par miegu, dzīves ieradumiem un pašsajūtu. Izklaušina, apskata mutes dobumu, jo tajā nereti meklējams krākšanas iemesls, piemēram, ir lielas mandeles, palielinātas mīkstās aukslējas, pārlieku mazs vai izvirzīts apakšžoklis. Man neko tādu neatrod.

Kāpēc rodas krākšana? Viens no iemesliem ir sašaurināti elpceļi, kas parasti ir liekā svara dēļ. Līdzīgi kā upe, kas platā vietā plūst lēni un klusi, bet šaurākā skaļi burbuļo, jo ūdens skrien ātrāk. Arī sašaurinātajos elpceļos gaisa plūsma kļūst ātrāka un izraisa mīksto audu vibrāciju.

Uzzinu, cik daudz kaitējuma veselībai var nodarīt krākšana, pareizāk sakot sekas, ko rada ar to saistītā kaite – obstruktīvā miega apnoja. Iemiegot muskulatūra atslābinās, un audu smaguma ietekmē jau tā sašaurinātie elpceļi aizkrīt. Rodas pauze elpā.

“Tajā brīdī organisms nesaņem skābekli, sāk pazemināties skābekļa līmenis asinīs. To varētu salīdzināt ar niršanu. Pamēģiniet pusminūti noturēties zem ūdens – pēc tam nevarēsiet vien atelsties, sirdsdarbība paātrināsies, asinsspiediens paaugstināsies,” skaidro Miega laboratorijas vadītājs Juris Svaža. Tāpat notiek miegā, kad pietrūkst skābekļa. Tas organismā izraisa aizsargreakciju, trauksmi. Aizmigušais tiek izrauts no dziļā miega fāzes, mainās normāla miega struktūra. Ja šādas epizodes nakts laikā notiek bieži, pamatīgi cieš veselība.

Viegla miega apnoja ir tad, ja naktī elpošana daļēji vai pilnībā apstājas līdz 100 epizodēs. Smagos gadījumos tas notiek 500 un vairāk reižu! Cilvēks dienā ir miegains un saguris. Taču daudz bīstamāk ir tas, ka elpas trūkums un smakšana miegā var būt viens no cēloņiem, kāpēc rodas sirds un asinsvadu slimības, infarkts vai insults, arī cukura diabēts. Pētnieki ir pierādījuši šo saslimšanu saistību ar smago miega apnoju.

 

Kā es devos kosmosā

Vai arī mana krākšana saistīta ar miega apnoju? To iespējams uzzināt, ņemot talkā polisomnogrāfijas metodi. Izmeklējumi notiek miegā ar speciālu aparātu. Vienu nakti jānoguļ citādi – ar ķermenim pievienotiem sensoriem, kas fiksē organismā notiekošo. Tiek reģistrēta gaisa plūsma caur muti un degunu, krūškurvja un vēdera kustības elpojot, sirdsdarbība, ķermeņa stāvoklis guļot, skābekļa koncentrācija asinīs, smadzeņu aktivitāte, krākšana… Miega grafiskais pieraksts pasaka visu – vai tā laikā apstājas elpošana, cik ilga tā ir, vai ciešais miegs ir izjaukts.

Pirms likšanās guļus vēderu un krūtis apjožu ar īpašu aparātiņu un sensoriem. Vēl vienu sensoru piespraužu rādītājpirkstam, tad iekabinu deguna kaniles, caurulītes elpai un nospiežu podziņu. Jūtos kā kosmonauts, kam tūlīt jāstartē uz Mēnesi. Naktī guļu nemierīgi, uztraucos, ka tik nenosprūk kāds vadiņš.

Izmeklējums rāda, ka es tiešām diezgan bieži krācu, taču elpošanas traucējumi ir viegli, maz izteikti, tātad veselībai vēl nav bīstami. Tomēr jāuzmanās, lai nepieaugtu svars. Jo tieši liekais svars visbiežāk iespaido elpceļu sašaurināšanos.

Atgūt elpu miegā

Smagos miega apnojas gadījumos rekomendē īrēt vai iegādāties tā dēvēto pozitīvā spiediena terapijas iekārtu, kas palīdz naktī elpot. “Tā darbojas pēc kompresora principa – gaisu zem neliela spiediena caur deguna masku padod elpceļos, notur tos vaļā. Cilvēki ir pateicīgi, jo jūtas možāk, nav saguruši. Vai kāds brīnās, ka jānēsā brilles?! Nē, taču. Brilles jau arī neko neārstē, vien palīdz saskatīt. Šis aparāts palīdz elpot. Turklāt veselībai turpmāk netiek kaitēts,” uzsver dakteris Svaža.

Tā ir visai dārga ierīce, maksā pustūkstoti, tomēr daudziem esot vienīgais glābiņš. Kā gan lai dzīvo trolejbusa vadītājs, kurš nakts miega apnojas dēļ dienā iemieg pie stūres? Vai arī šoferis, kurš pārvadā cisternu ar gāzi un piepeši attopas pretējā joslā, jo iesnaudies? Nerunājot nemaz par riskiem iedzīvoties nopietnās slimībās.

Labā ziņa – valsts atvēlējusi līdzekļus šo ierīču iegādei, ja cilvēkam ir konstatēta obstruktīvās miega apnojas vidēji smaga vai smaga pakāpe. Tiek segti 80 procenti no iekārtas cenas. Pieteikties iespējams Tehnisko palīglīdzekļu centrā. Iestādes vadītāja Ligita Nelsone informē, ka jau martā paredzēts ar valsts atbalstu izsniegt šos aparātus. Tomēr jau tagad izveidojusies prāva rinda.

Man šo iekārtu nevajag. Ārsts iesaka izmēģināt tā dēvēto mutes aparatūru, tādas kā silikona zobu kapes, ko uzliek guļot. Tās nedaudz pavirza uz priekšu apakšžokli un to fiksē, samazinot krākšanas iespējamību. Jāizgatavo gan individuāli, un cena nav maza – 150 eiro. Pagaidām vēl prātoju – un turpinu krākt.

Nejauši uzzinu, ka senai paziņai, rakstniecei Ingai Jērumai ir līdzīga epopeja un viņa iegādājusies pozitīvā spiediena terapijas aparātu. Lai stāsta pati Inga.

 

Neuzķeries uz reklāmu!

Nejauši internetā ieraugu reklāmu: “Snore terminator – izcils produkts pret krākšanu.” Esot akcija, maksā tikai 39,97 eiro. Produktu reklamē kāda dr. Jaunzeme, viņai esot vairāk nekā 10 gadu pieredze kardioloģijā un otorinolaringoloģijā. Vaicāju ārstam Jurim Svažam, vai tādu vērts iegādāties.

“Ierīces darbības princips, cik noprotams, ir deguna spārniņu mazspējas novēršana (ieelpā deguna spārns tuvinās vai piekļaujas starpsienai). Pirms kāda laika tāda bija nopērkama aptiekā, cena gan tikai pieci eiro,” atceras dakteris Svaža. “Rīks var palīdzēt vieglas krākšanas gadījumos, ja ir tieši šī problēma. Neizpētot pacientu – viņa svaru, kakla apkārtmēru, sejas skeleta un mīksto audu anatomiskās īpatnības, miega apnojas smaguma pakāpi un blakusslimības –, nav iespējams piedāvāt ārstēšanas līdzekli.

Turklāt nav nevienas atsauces uz zinātniskiem pētījumiem, nerunājot par starptautiski citētām publikācijām. Un vēl neatradu nekādu informāciju par dr. Jaunzemi, vismaz Latvijā nav tādas ārstes.”

 

Mūsu eksperts: JURIS SVAŽA, Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūta Miega laboratorijas vadītājs

Rakstniece Inga Jēruma: beidzot ir salds miegs

Galerijas nosaukums

Kad īsti sāku krākt, neatceros, bet zinu, ka 70.–80. gados mans vīrs no rītiem zobojās: “Kam tu pa nakti telegrafē?” Es izlaižot tādas skaņas, kas atgādina cara laiku telegrāfa aparāta klaboņu.

Nesenākā laikā reizēm modos ar sajūtu, ka plaušās vispār nav gaisa, klepoju, bet dažbrīd bija sajūta, kā aizrijoties – šķita, ka tūlīt nosmakšu. Kad panika beidzās, viss atvērās un varēju mierīgi klepot, elpot un gulēt tālāk. Miegs gan bija caurs. Taču galvenais – dienas laikā pietika man kaut kur apsēsties, dažas minūtes pasēdēt, un jau uzmācās snauda. Varēju aizmigt jebkur – tramvajā, teātrī, lasot grāmatu, skatoties televīziju.

Nepatīkamus mirkļus sagādāja arī krākšana. Braucot ekskursijā, vienmēr vajadzēja meklēt otru krācēju, ar kuru dalīt istabu. Bērni un vēlāk mazbērni aizrādīja, ka mana krākšana ne sevišķi patīk. Draudzenes stāstīja, ka pat skaitījušas sekundes, līdz es atkal ievilku elpu.

Kad presē sāka parādīties skaidrojumi par obstruktīvo miega apnoju, sapratu, ka laikam mani piemeklējusi šī liga. Biedēja piebilde, ka ārstēšana izmaksā diezgan dārgi. Tomēr, līdzko parādījās nedaudz brīvo līdzekļu, teicu sev: “Jēruma, ir laiks!”

Miega slimību centrā mani pieņēma ārste Marika Daudze. Iztaujāja, pēc tam iedeva līdzi īpašu diagnostikas ierīci. Konsultācija un aparāta izmantošana maksāja 135 eiro. Par vienu nakti pārējie stāstīja, ka es gulēju seklā miegā un ik pa divām minūtēm aizturēju elpu. Ilgākā neelpošanas pauze bijusi pat 70 sekundes! Nomodā taču es to nekādi nespētu. Īsāk sakot – obstruktīvā miega apnoja diezgan nopietnā formā.

Man ieteica iegādāties elpošanas aparātu. Degunam vajadzēja uzlikt masku, caur kuru plaušām pieplūst gaiss. Vispirms nedēļu izmēģināju šo aparātu un par to samaksāju 65 eiro.

Pirmā nakts pagāja nemierīgi – guli nu ar tādu uzpurni! Aparātā kaut kas mirkšķināja, kustējās caurule, kas to savieno ar sejas masku… Uz rīta pusi tomēr aizmigu. Atcerējos dakteres Daudzes teikto: sākumā galvenais ir pacietība. Nākamā nakts bija patīkamāka – septiņas stundas dziļa miega bez pamošanās. Izrādās, 85% apnojas pacientu labi pierod pie sejas maskas. Priecājos, ka esmu starp tiem.

Sapratu, ka elpošanas aparāts man ir nepieciešams, taču Miega centrā tie maksā 600–700 eiro! Bērni man ir iemācījuši izlūkot piedāvājumus internetā. Tā arī darīju. Firmā BMC šāds aparāts ar atlaidēm maksāja 359 USD jeb 330 eiro. Pasūtīju un drīz vien saņēmu, samaksājot arī 70 eiro muitas nodokli. Aparāts ražots Ķīnā (kas gan tur nav ražots!), taču tam ir ES sertifikāti.

Tagad guļu ar sejas masku un elpoju mitrinātu gaisu, ko aparāts piegādā automātiski, tiklīdz maska pieskaras sejai. Ir mazliet dīvaina sajūta gulēt ar uzpurni un saitēm uz galvas, taču mundrums nākamajā dienā atsver visu. Neatceros, kad būtu tik labi izgulējusies, laikam vienīgi bērnības vasarās pie vecmāmiņas laukos.

 

LA.lv