Veselam
Ārstēšana

Kā “atmodināt” un saglabāt atmiņu 0

Foto – KTSDESIGN/SHUTTERSTOCK

Aizmirstu slavenu aktieru uzvārdus, izejot no mājām, nepaņemu līdzi mobilo telefonu… Kas notiek ar atmiņu? Vai smadzenes sākušas novecot?

Nereti gadījies lasīt, ka ikdienā izmantojam tikai 5–10% savu smadzeņu resursu, taču smadzeņu darbības uzlabošanas centra RigaBrain konsultante, psiholoģijas maģistre Linda Rūsa atzīst to par mītu. Kā stāsta speciāliste, smadzenes visu savu potenciālu liek lietā katru dienu, bet naktī, pārstrādājot uzņemto informāciju, ir vēl aktīvākas. Pat elpojot vai noturot ķermeņa līdzsvaru, tiek izmantoti vairāk nekā 10% smadzeņu jaudas.

 

Aizmirstam mazāk svarīgo

Nereti atceramies it kā nebūtiskus sīkumus, taču piemirstam ikdienā nepieciešamo. Slavenais psihes pētnieks Zīgmunds Freids ir sacījis, ka mēs atceramies to, kas mums ir svarīgs, un aizmirstam to, kas nemaz nav tik nozīmīgs, un viņa teiktajā ir daudz patiesības. Piemirstais, piemēram, mājās atstāts mobilais telefons, bieži vien ir svarīgāks kādam citam, nevis mums pašiem, toties sīkumi nereti ir personiskāki.

Ja nepieciešamo tomēr aizmirstam pārāk bieži, varam sākt pierakstīt un, piemēram, gatavojoties ceļojumam, izveidot līdzi ņemamo mantu sarakstu.

Neatceroties kāda aktiera vārdu, nevajag krist izmisumā. “Tiklīdz kāds vārds nonāk mūsu uztverē, tas tiek reģistrēts,” skaidro Linda Rūsa. Smadzenes to noteiktā veidā atkodē un meklē, vai iepriekšējā pieredzē ir kaut kas līdzīgs, kam šo stimulu piesaistīt, lai papildinātu asociatīvo atmiņu un pieredzes bāzi. Ja nav, tiek veidots jauns neirālais savienojums, kas laika gaitā nostiprinās ilglaicīgajā atmiņā. Šo stimulu piedzīvojot atkārtoti, piemēram, atkal un atkal dzirdot vai lasot kāda aktiera vārdu, to atceramies, taču, saskaroties reti, varam piemirst. Smadzenes informāciju šķiro, lai sevi nepārslogotu.

Ja esam aizmirsuši aktiera vārdu, mēģināsim pastiprināti atsaukt to atmiņā vai arī ieskatīsimies internetā, lai uzzinātu, kā viņu sauc. Tādējādi smadzenēs nostiprinās neirālais savienojums, kas atbild par šā vārda atcerēšanos, un nākamajā reizē atmiņas par to būs spēcīgākas. Jo vairāk kādu informāciju atkārtojam, jo labāk to iegaumējam.

 

Izmantot, lai saglabātu

Linda Rūsa nepiekrīt uzskatam, ka, smadzenēm gadu gaitā novecojot, atmiņa neizbēgami pasliktinās. Neironu savienojumu skaits tajās turpina palielināties visas dzīves laikā, tāpēc arī seniora gados iespējams mācīties un apgūt jaunas prasmes.

Tiesa, vecumdienās pastāv risks sasirgt ar deģeneratīvajām saslimšanām – Alcheimera slimību un demenci. To simptomi bieži ir nemanāmi, jo attīstās lēni un parādās vairākus gadus pēc saslimšanas brīža. Šajā laikā smadzenes ir zaudējušas krietnu daļu savas masas, un process diemžēl ir neatgriezenisks.

“Atmiņa ir atkarīga no tā, kā izmantojam savus resursus. Automašīna rūsē, ja ar to nebrauc, māja pārvēršas drupās, ja tajā neviens nedzīvo. Arī jebkura funkcija, ko neizmanto, ar laiku vājinās. Ikviens var iegūt izcilu atmiņu, to katru dienu trenējot, piemēram, mēģinot atcerēties pēc iespējas vairāk vārdu no 30 tikko dzirdētiem,” iesaka speciāliste.

Neizmantojot savas zināšanas un neapgūstot jaunas, smadzenes ar laiku notrulinās un atmiņa pasliktinās.

Atmiņu var stiprināt, ķemmējot matus ar otru roku un atmuguriski staigājot vai skrienot, jo šādi smadzenes gūst neierastu pieredzi.

Pētnieki iesaka arī regulāri atcerēties patīkamus notikumus, lai, atminoties pozitīvas izjūtas, mazinātos stress, saspringums un trauksme. Tādēļ ir vērts rakstīt dienasgrāmatu, katru dienu atzīmējot tajā vismaz vienu epizodi, kas izraisījusi smaidu, un to regulāri pārlasīt.

Noderīgi var būt RigaBrain smadzeņu darbības līdzsvarošanas treniņi. Vairākumam cilvēku atmiņa uzlabojas pēc sešiem līdz desmit seansiem, taču reizēm pietiek ar vienu vai diviem treniņiem. Ja nekas no minētā nav palīdzējis un atmiņas pavājināšanās sāk nopietni traucēt, vajadzētu konsultēties ar ārstu un, iespējams, lietot medikamentus.

 

PADOMI

Kā labāk atcerēties

• Nemēģiniet iegaumēt vienlaikus visu uzreiz – katru informāciju apgūstiet savā laikā.

• Izmantojiet asociācijas, kas palīdz atcerēties.

• Lieciet lietā vairākas maņas, piemēram, izdziediet savu prezentācijas runu vai ierunājiet un pēc tam noklausieties.

• Mācieties vai lasiet neilgi pirms došanās pie miera, jo vakarā iegaumēta informācija paliek prātā vidēji par 3% labāk.

• Apgūstot kaut ko jaunu, iedomājieties, ka šīs zināšanas būs jānodod kādam tālāk. Mācīt citu nozīmē iemācīties divas reizes.

 

SVARĪGI

Lai saglabātu labu atmiņu, nepieciešams

• kvalitatīvs miegs,

• veselīgs uzturs,

• vismaz 15 minūšu ilgas fiziskās aktivitātes ik dienu,

• mācīties, pievērsties kādam hobijam, kas sniedz gandarījumu,

• regulāri sazināties ar sev tīkamiem cilvēkiem,

• apgūt prasmi sadzīvot ar stresu, kas iespējams ar pētījumos pamatotām metodēm.

LA.lv