Veselam
Ārstēšana

Zirgā, lai veselība atkal zirgā. Kā palīdz reitterapija 0

Foto – Valdis Semjonovs

Nacionālā rehabilitācijas centra Vaivari reitterapijas nodarbībā vēroju, kā zirdziņi ar pacientiem mugurā lēnā garā staigā pa manēžu. Sēžot krēslos, viņos priecīgi noskatās mammas un vecmammas. Bērni paši paņem ķiveres un satraukti gaida savu kārtu. Pa lauku staigā arī melns kaķis. Šķiet, ka šeit no zirgiem neviens nebaidās, un tam arī nav pamata. Visi seši reitterapijas zirgi ir speciāli apmācīti un sastrādājas ar terapeitiem un pacientiem.

 

Kustība, siltums, emocijas

Zirgs ejot veic kustības ar muguru, gurniem un kājām. Mugurkauls izliecas uz augšu, uz leju un uz sāniem. Zinātniski pierādīts, ka šī kustība ir identiska vesela cilvēka gurnu kustībai staigājot. Cilvēks, kurš nespēj staigāt, jājot ar zirgu, no tā saņem pareizas gaitas impulsus, stāsta reitterapeite Olga Buličeva.

Zirga ķermeņa temperatūra ir 38 grādi. No dzīvnieka plūstošais siltums un kustība ļoti labi ietekmē cilvēka muskuļus un saites, stimulē vielmaiņu un asins-riti. Turklāt pacientam rodas pārliecība par savām spējām: viņš notur līdzsvaru, sēž tik liela dzīvnieka mugurā un komunicē ar to. Olga stāsta, ka reitterapija efektīvi ārstē arī depresiju. Pacientiem, kuri nespēj paši iziet no mājas, jāšanas terapija ir pozitīvām emocijām bagāts piedzīvojums.

Reitterapijā izmanto plānu matraci un rokturi, nevis seglus kā sportā. Tādējādi cilvēks jūt zirga siltumu un kustību. Sākumā pacientam var būt bailes kāpt dzīvniekam mugurā, bet pēc vairākām nodarbībām tās zūd. Vajadzības gadījumā reitterapeits iet līdzās vai sēž uz zirga kopā ar pacientu. Retos gadījumos ir fobija no zirgiem, un tad nodarbības jāatceļ.

 

Zirgam jāspēj sadarboties

“Reitterapijai paredzētais zirgs šeit ierodas sešu gadu vecumā. Pirms tam dzīvniekam jābūt iejātam. Zirgus iepērkam, izvērtējot to kustības un gaitu. Ne visiem ir terapijai piemērota gaitas amplitūda un temps.

Dzīvnieku vērtē arī pēc rakstura. Tam jābūt psiholoģiski nobriedušam, mierīgam, drošam, jāspēj sadarboties ar cilvēku,” stāsta reitterapeite. “Reizēm nopērkam zirgu, bet saprotam, ka tas reitterapijai tomēr nebūs atbilstīgs.”

Dažu mēnešu laikā zirgus apmāca sekot terapeitam, iet šaurajā rampā, nebaidīties no cilvēkiem, ratiņiem, neparedzamām kustībām, darbībām. Zirgam jāmāk iet pie rokas kopā ar cilvēku. Sākumā darbinieks eksperimentē un iepriekš pārbauda, vai dzīvnieks nesatrūkstas no kustībām vai bļaušanas. Ja uzvedas atbilstīgi, uz tā ļauj kāpt arī pacientam. Zirgs pēc dabas nav agresīvs, drīzāk ir bailīgs, bet var pieradināt pie skaļiem trokšņiem. Turklāt jaunākie zirgi vēro un mācās no vecākajiem.

 

Galerijas nosaukums


Katram piemērotākais

Zirgam, līdzīgi kā cilvēkam, ir savs raksturs, kas dzīves laikā nemainās. Tomēr uzvedību var ietekmēt slikta pašsajūta, piemēram, muguras sāpes, kas raksturīgas zirgiem senioriem. Tad dzīvnieks kļūst nepaklausīgs un strādāt vairs nevar.

Nodarbībās reitterapeits vienmēr ir klāt, lai negadītos bīstamas situācijas. Dažkārt nodarbību vajag atcelt, jo konkrētais zirgs ir saslimis, bet cits dzīvnieks pacientam neder. Vaivaros ar sešiem reitterapijas zirgiem ikdienā regulāri jāj arī darbinieki, lai trenētu terapeita un dzīvnieka savstarpējo sadarbību. Vienā maiņā strādā divi zirgi un trīs terapeiti. Divi augumā mazāki zirdziņi paredzēti bērniem. Smagāki pacienti sēž uz lielajiem zirgiem.

Jāpiebilst, ka Vaivaros ir unikāla iespēja jāt cilvēkiem ratiņkrēslos, jo ir speciāls pacēlājs.

 

Jābūt sertifikātam

Visiem terapijas zirgiem ir savas pases, personas kodi, vārdi un sertifikāti, kas apliecina sagatavotību reitterapijas prasībām.

Sertificētam jābūt arī terapeitam, pretējā gadījumā speciālists var nebūt kompetents rīkoties atbilstīgi pacienta diagnozei un nav atbildīgs, ja ar cilvēku kaut kas notiek. Piemēram, diska trūces gadījumā jāšana problēmu var pastiprināt. “Pacienti pie mums ierodas ar ārsta nosūtījumu un diagnožu aprakstu. Tālāk mēs izlemjam, vai terapiju drīkst izmantot. Ja ir šaubas, konsultējamies ar ārstiem,” paskaidro Olga.

Reitterapiju nevar veikt jebkurš cilvēks un zirgs. Ja nodarbība notiek seglos, tai nav jēgas.

 

Terapijas kombinē

Reitterapiju bieži izmanto pacientiem, kuriem ir bērnu cerebrālā trieka, neiroloģiskas vai autoimūnas saslimšanas. To piemēro pēc insulta, līdzsvara, gaitas, stājas traucējumu gadījumā vai pēc ērču encefalīta izslimošanas, ja tas radījis neiroloģiskas sekas.

Reitterapija vienmēr notiek kombinācijā ar citām metodēm, piemēram, fizioterapiju, peldēšanu. Tā uzlabo līdzsvaru un nostiprina mugurkaulu. Veidojas stabila muskuļu korsete.

“Nevar apgalvot, ka tikai reitterapija cilvēkam ratiņkrēslā palīdzējusi atsākt staigāt. Tas ir komplekss darbs, un jāšanas terapija ir tikai neliels posms ārstēšanas procesā,” saka Olga Buličeva. Nodarbības rada prieku, attīsta drosmi. Sākumā bērns atnāk nedrošs, bailīgs, neuzdrošinās uzkāpt. Nākamajā dienā zirga mugurā spēj būt dažas minūtes, izstaigā vienu apli. Nākamreiz jau jūtas drosmīgs un pēc 20 minūtēm nemaz negrib kāpt nost. Parasti gan mazs bērns nevar nosēdēt 20 minūtes, jo ātri nogurst.

Ļoti liels pieprasījums

Olga Buličeva 13 gadus strādājusi par medmāsu un hobija līmenī darbojusies ar zirgiem. 2000. gadā radusies iespēja apgūt reitterapiju, kas ļāvis apvienot darbu ar hobiju. “Darbs ar zirgiem ir ļoti interesants un pārsteigumiem bagāts. Mani iedvesmo pacientu atdeve un tas, kā bērnam spīd actiņas, kad uzkāpj zirga mugurā. Gribu pateikties vecākiem, kuri palīdz un ie-gulda milzīgu darbu savās atvasēs.”

Ikviens reitterapeits ir arī mediķis. Agrāk mācīja reitterapijas instruktorus, kuriem bija pedagoga izglītība. Viņi strādā ar bērniem, kam ir uzvedības traucējumi, autisms. Tagad Latvijā nepietiekama finansējuma dēļ šādas mācības vairs nenotiek. “Terapeitu skaits ir ļoti neliels, bet pieprasījums – milzīgs. Cilvēki ir sarūgtināti, ka nav iespēju nodarbības apmeklēt tuvāk mājām. Reitterapijai vajadzētu būt katrā novadā,” uz-skata speciāliste.

 

 

Zirga mugurā nedrīkst kāpt, ja ir:

■ bailes vai alerģija no zirgiem;

■ jebkāda akūta saslimšana;

■ ļaundabīgi un labdabīgi audzēji;

■ sirds mazspēja, sirds asinsvadu sistēmas dekompensācija;

■ vēnu varikozā paplašināšanās, iekaisums;

■ žultsakmeņu vai nierakmeņu slimība;

■ tromboze, tromboflebīts;

■ skolioze III–IV pakāpē;

■ bruka, izgulējumi, stoma;

■ nekontrolējama uzvedība, šizofrēnija;

■ glaukoma, tīklenes atslāņošanās u.c. gadījumi.

 

logo-36

LA.lv