Veselam
Uzturs

Latviešu pētnieki pirmo reizi pasaulē atklāj, kā ilglaicīgi saglabāt veselību1

Foto: pexels.com

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki pirmo reizi pasaules zinātnē parādījuši, ka ar ogās atrodamām vielām var izmainīt cilvēku mezenhimālo cilmes šūnu diferencēšanās gaitu, proti, cilmes šūnu pārvēršanos cita tipa šūnās, kas nodrošina cilvēka veselības uzlabošanos.

Jau trešo gadu LU norit aktīvi pētījumi, kuru mērķis ir izstrādāt jaunus augu valsts produktu izmantošanas risinājumus. Šoreiz pētījumu objekts ir ogas – savvaļā augošas mellenes, brūklenes, purva dzērvenes un zilenes, kā arī kultivētās lielogu dzērvenes un krūmmellenes.

Foto: pexels.com

Kas gan var būt gardāks par svaigu meža ogu ražu? Tomēr šo ogu izmantošanai ir arī citas iespējas, proti, to pārstrāde. Ogu sulas un ievārījumi ir ļoti plaši pazīstami produkti, bet citāda ogu pārstrāde paver iespējas iegūt koncentrētā veidā tādas vielas, kas nosaka ogu īpašības – to krāsu, smaržu, aktivitāti attiecībā pret saslimšanām un to spēju saistīt brīvos radikāļus – molekulas –, kuru klātbūtne cilvēka organismā veicina ādas novecošanu.

Būtiskākais šajos pētījumos ir tas, ka ogu ekstraktvielas iespējams iegūt no ogu pārstrādes blakusproduktiem, paliekām, kas veidojas pēc sulas izspiešanas no ogām. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Vides zinātnes nodaļas un Medicīnas fakultātes zinātnieku pētījumi ir parādījuši iespējas no ogu spiedpaliekām izdalīt ekstraktvielas un izmantot tās cilvēka veselības uzlabošanas nolūkos.

Gan ogu kultivēšana, gan ievākšana savvaļā notiek aizvien pieaugošos apjomos, tādēļ ir pamats uzskatīt, ka ogu apjomi turpinās pieaugt. Latvijā meža ogas jau šobrīd ir nozīmīgs eksporta produkts un lieliski papildina dabas veltes, kas ir pieejamas mūsu veikalos.

Reklāmraksta foto

LU pētnieki pirmo reizi pasaules zinātnē parādījuši, ka ar augos atrodamām vielām – antocianidīniem – malvidīnu, delfinidīnu un cianidīnu var izmainīt cilvēku mezenhimālo cilmes šūnu diferencēšanās gaitu, proti, cilmes šūnu pārvēršanos cita tipa šūnās, piemēram, taukaudu, kaulu un skrimšļa šūnās.

Antocianidīniem ir zināmi antioksidantu, pretdiabēta un pretiekaisuma efekti, un daži pētījumi liecina, ka antocianidīni samazina aptaukošanos un uzlabo kaulu blīvumu. Tomēr līdz šim antocianidīnu ietekme uz audu reģenerāciju nebija pietiekami izpētīta.

Projekta gaitā tika pierādīta gan līdzīga, gan specifiska antocianidīnu ietekme uz kaulu un hondrocītu veidošanās rādītājiem un atbilstošo gēnu izpausmi. Delfinidīns samazina tauku šūnu veidošanos, savukārt malvidīns veicina kaulu šūnu veidošanos, bet cianidīns un delfinidīns stimulē skrimšļa šūnu veidošanos.

Antocianidīnu efekti tika salīdzināti ar pretdiabēta zālēm liraglutīdu, ko iesaka arī kā pretaptaukošanās un osteoporozes ārstēšanas līdzekli. Tika pierādīta antocianidīnu un klīnikā lietotā liraglutīda cilmes šūnu diferencēšanas efektu līdzība un pat antocianidīnu pārākums. Līdzar to antocianidīnus varētu izmantot bojāto kaulaudu un skrimšļu reģenerācijai, kā arī lai samazinātu tauku šūnu veidošanos.

Foto: pexels.com

LU projektu īsteno sadarbībā ar partneri SIA “Silv EXPO”, kura galvenie uzdevumi projektā ir atlasīt efektīvākās bioloģiski aktīvo vielu klases un identificēt perspektīvākos terapeitiskos ielietojuma virzienus, kā arī noteikt nepieciešamās devas ar turpmāko optimālo produktu gatavo formu izvēli atbilstoši terapeitiskām indikācijām.

Šobrīd projekta ietvaros ir saražota melleņu antocianīnus saturoša pulvera želatīna kapsulu pilotsērija (1440 kapsulas) ar 50 mg pulvera saturu kapsulā, ko tālāk tiek plānots izmantot produkta efektivitātes novērojuma pētījumā.

Saistītie raksti

“SilvEXPO” komanda ir uzsākusi gatavošanos nākamajam lielajam pētījuma posmam jeb klīniskajam pilotpētījumam, kura ietvaros tiks pētītas Latvijas melleņu polifenolu ekstrakta kapsulu satura ietekme uz senioriem. Galvenā uzmanība šajā pētījumā tiks vērsta uz organisma antioksidatīvā statusa un iekaisuma procesu potenciālo uzlabojumu jeb tādiem asins bioķīmijas marķieriem kā glutationaperoksidāze-Selēns, C-reaktīvais proteīns, TNF-α, interleikīni u. c..

Projektu “Vaccinium ģints ogu pārstrāde: “zaļās” tehnoloģijas un inovatīvi, farmakoloģiski raksturoti produkti biofarmācijai” (Nr. 1.1.1.1/16/A/047) atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds un īsteno LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu un Medicīnas fakultātes pētnieku grupa profesoru Māra Kļaviņa un Rutas Mucenieces vadībā.

LA.lv
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Kā cīnīties ar nepatīkamu aromātu no plaukstām?
5 stundas
IA
Ieva Apiņa
Veselam
Jaudīgā sārtā oga dzērvene! Tereško par to, kā tā nomāc sēnītes, mikrobus un vīrusus
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Latvijā nodrošinās pilnu biomateriālu attīstības ciklu. Būs pieejamāki mūsdienīgi medicīnas pakalpojumi
21 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

Raivis Šveicars
Laukos
No grāmatām un preses līdz zivīm un olām. Kam samazināt PVN? 1
2 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Aptaujā noskaidrots, cik daudz iedzīvotāju nav ņēmuši kredītus
44 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
“Moneyval” uzlabojusi Latvijas novērtējumu
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Šorīt Krāslavas novadā līdz nāvei sabraukta pusaudze 1
3 stundas
LE
LETA
Pasaulē
ASV plāno paplašināt ieceļošanas aizlieguma sarakstu
2 stundas