Veselam
Bērni

Mammu, pastāsti par savu bērnību… Kāpēc ir svarīgi stāstīt bērniem ģimenes stāstus 0

Foto-Shutterstock

Ģimenē ikvienam ir savi stāsti, kurus bērni mīl klausīties. Smieklīgi atgadījumi, kad viņi bija mazāki (viņiem patīk būt zvaigznes lomā), tas, kā viņu vecāki satikās, nerātnas lietas, ko vecāki darīja viņu vecumā – tie ir stāsti, kurus tavi bērni nekad nenogurst klausīties.

Tātad – kāpēc bērniem tik ļoti iet sirds šādu stāstu stāstīšana un pārstāstīšana?

“Bērni ir centrēti uz sevi, tāpēc jebkurš stāsts, kurā viņi ir iesaistīti, ir ļoti pievilcīgs. Klausīšanās par to, kādi ģimenes locekļi bija jaunībā, ko viņi piedzīvoja, kāda bija dzīve toreiz, kad viss bija citādi, rosina iztēli, un atšķirība starp to, kāds pieaugušais ir stāstā un kāds tagad, var izraisīt izbrīnu un pārsteigumu,” skaidro psiholoģe un bērnu audzināšanas eksperte Klēra Helsija.

Tam piekrīt Lielbritānijas Stāstu biedrības direktors Pols Džeksons: “Personīgi stāsti ir ļoti iedarbīgi un var stiprināt ģimenes saites. Klausītājam ir personiska saikne ar šiem atmiņu stāstiem. Pat jautājums – “Vai tu atceries, kas notika?” – var izraisīt atmiņas un emocionālu reakciju.”

Taču šie ģimenes stāsti ir svarīgi arī bērna attīstībai un pašapziņai. Vairāki psiholoģiskie pētījumi liecina – jo vairāk bērni zina par savas ģimenes vēsturi, jo veiksmīgāk viņi spēj kontrolēt savu dzīvi, jo augstāka viņu pašapziņa un jo vairāk viņi paļaujas uz savu ģimeni.

Kādā pētījumā bērniem tika uzdoti šādi jautājumi: Vai tu zini, kur uzauga tavi vecvecāki? Vai tu zini, kur mācījās tava mamma un tētis? Vai tu zini, kur tavi vecāki satikās? Vai tavā ģimenē kādam ir bijusi smaga slimība vai noticis kaut kas patiešām šausmīgs? Vai zini savas piedzimšanas stāstu? Izrādījās, ka šie 20 jautājumi “Vai tu zini? ir labākie bērna emocionālās veselības un laimes indikatori.

“Mūsu identitāte ir cieši saistīta ar mūsu ģimeni un tās vēsturi, ne tikai pēc izcelšanās, bet arī pēc tādām rakstura īpašībām kā piedzīvojumu kāre, drosme, radošums, arī ģimenes locekļu nodarbošanās un sasniegumi. Ģimeņu stāsti pastiprina šīs dzimtas īpašības un visātrāk, visvienkāršāk veido saikni starp paaudzēm, jo stāstā bērnam tiek pavēstīts par to, kas tam ir kopīgs ar vecākiem vai citiem radiniekiem,” norāda grāmatas “Bērns gadu pēc gada” līdzautore Klēra Helsija.

“Kopīgu pagātni, pieredzi un rakstura īpašības var cieši nostiprināt ģimenes vēsturē vai stāstos. Protams, var izcelt arī atšķirības un tās integrēt ģimenes identitātē. Stāsti veido ģimenes tradīcijas un rituālus, ja stāstāt stāstus svinību vai svētku laikā.”

Nacionālā lasītspējas fonda direktors Džonatans Duglass atzīst, ka visās ģimenēs ir stāsti, kurus stāstīt, un ka visiem bērniem patīk tos klausīties.

“Stāsti, kurus bērni lasa grāmatās, palīdz tiem kļūt par citu cilvēku pasaules daļu, bet stāsti, kurus mazie dzird no savas ģimenes locekļiem, palīdz izprast viņu pašu pasauli, saprast, kas viņi ir un no kurienes cēlušies un kur viņi varētu doties. Mūsu bērnības stāsti veido cilvēkus, par kuriem mēs kļūstam, un pasauli, kuru mēs radām,” saka Duglass.

“Dalīšanās ar ģimenes stāstiem veicinās jūsu bērna emocionālo attīstību, kā arī sagādās prieku un sniegs iedvesmu. Vēl jo vairāk, stāsti stiprinās jūsu attiecības ar bērniem un, kā mēs zinām, tas palīdz bērniem attīstīt elastīgumu un paļāvību, kas nepieciešams panākumu gūšanai dzīvē.”

Klīniskā psiholoģe Linda Blēra saka, ka bērnus līdz septiņu gadu vecumam ļoti vilina šie ģimenes stāsti. “Pirmajos gados bērni darbojas, lai izveidotu un izprastu savu identitāti. Stāsti par viņiem un viņu ģimenēm ļauj justies droši, palīdz piederēt un noskaidrot, kas viņi ir,” atklāj Blēra.

Kā vecākiem jums ir nepieciešams laiks un gatavība runāt par šiem stāstiem. Ne tikai jūsu stāstu saturs ļaus bērnam just pamatu zem kājām un būt pārliecinošam, saikni ar bērnu stiprinās arī vienkārša sēdēšana cieši kopā, smiešanās un runāšanās.

Nacionālā lasītspējas fonda direktors Džonatans Duglass iesaka šādas lietas, kas palīdzēs atraisīt stāstu stāstīšanu ģimenē:

* Nekad nav par agru sākt dalīties ar ģimenes stāstiem. Pētījumi rāda, bērni līdz piecu gadu vecumam “ar vārdiem nabadzīgās” ģimenēs ir dzirdējuši aptuveni par 30 miljoniem vārdu mazāk nekā viņu vienaudži, un tas attur viņus no izteikšanās skolā. Turklāt pusaudžiem, kuru ģimenēs regulāri tiek runāts par tās vēsturi, ir augstāks pašvērtējums, spēcīgāka pašizteikšanās, labākas manieres un lielāks elastīgums.

* Visās ģimenēs ir tradīcijas un stāsti par tām! Ja jūsu tradīcijas sakņojas vēsturē, tad mudiniet bērnus tās pētīt un uzzināt visu, ko viņi spēj. Ļaujiet bērniem par tradīcijām runāt ar tik daudz ģimenes locekļiem, cik vien iespējams, sākot ar vecvecākiem līdz pat tantēm, onkuļiem un māsīcām.

* Izveidojiet ģimenes atmiņu kasti un piepildiet to ar priekšmetiem un attēliem, kas atgādina par svarīgākajiem notikumiem un momentiem. Ik reizi, kad atvērsiet kasti, izmantojiet priekšmetus, lai atklātu ģimenes atmiņas.

* Ja jūsu bērns ir nonācis sarežģītā situācijā, kurā esat bijis arī jūs, nebaidieties dalīties ar savu pieredzi. Ģimenes stāsti ļauj bērniem uzzināt par spēcīgām emocijām un droši tikt galā ar dzīves izaicinājumiem.

Taču ir arī kāds brīdinājums. Linda Blēra uzsver, ka bērnus pusaudžu vecumā vairs tik ļoti neinteresē ģimenes leģendas. “Šajā vecumā viņus vairāk interesē jautājums – “Kas es esmu?”– attiecībā pret vienaudžiem. Tādēļ, lūdzu, pārtrauciet stāstīt, ja redzat, kā viņi vaikstās un izbola acis!” Tādēļ krājiet ģimenes stāstus tad, kad ir tāda iespēja.

Lūk, vairāki vecāki dalījās ar stāstiem, kurus viņu bērni mīl klausīties vēl un vēl.

“Maniem bērniem patīk klausīties no jauna stāstu par to, ka jaunākā pirmo reizi lika kopā vārdu savienojumu: “Ej prom…” (ar gari stieptu, traģisku uzsvaru uz patskaņiem). Viņa bija tik neapmierināta ar to, ka tika ignorēta savā augstajā krēslā mazās māsiņas dēļ.” Emma

“Mani bērni mīl klausīties, kā mana mamma stāsta par visai nevainīgām lietām, ko darīju bērnībā, piemēram, kā pavērsu dārza laistāmo šļūteni pret divstāvu tūristu autobusa otro stāvu, kas kursēja gar mūsu mājām, vai arī par to, kā situ pa viņas roku, lai pievērstu sev uzmanību!” Olīvija

“Mans mīļākais stāsts ir par vecmāmiņas pēdējo suni, Grisvaldu, kurš pat brauca ar autobusu uz Norviču. Tas bija zelta retrīvers, un visi šoferi viņu pazina un ielaida autobusā, sakot: “Labrīt, Grisvald!” Viņš izkāpa Norvičas centrā, mazliet pastaigājās un devās atpakaļ uz mājām. Es domāju, ka šis stāsts ir pamatīgi pārspīlēts, taču esmu dzirdējusi to tik daudz reižu no dažādiem ģimenes locekļiem, ka tas ir kļuvis par īstenību.” Klaudija

“Mans dēls mīl klausīties stāstus par nerātnībām, ko darījuši ģimenes locekļi bērnībā. Manam tētim un viņa draugam skolas laboratorijā izdevās pagatavot nitgroglicerīnu un ugunsdzēsējs ļoti uzmanīgi iznesa to uz skolas futbola laukumu, kur to varēja droši uzspridzināt. Šis stāsts ir stāstīts tik daudz reižu, ka mans dēls to attiecināja uz savu skolotāju 7.klasē, kad viņi diskutēja par bīstamām ķīmiskām vielām!” Džo

“Manam dēlam patīk klausīties stāstu par to, kā viņš ar rozā flomāsteru krāsoja savas mazās māsiņas matus, lai saskaņotu tos ar viņas drēbītēm.” Fiona

 

Avots: huffingtonpost.co.uk

LA.lv
RO
Regīna Olševska
Veselam
Pēc iespējas vairāk kustēties! Pārliecināta 101 gadu vecā Alise Lauva
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Neķeries pie darba saīgušu prātu. 104 gadus vecās Lidijas Katrīnas Sīmanes atziņas
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
126 cilvēki šogad svin simto dzimšanas dienu. Kārļa Dumbrāja gara mūža noslēpumi
3 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
9 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
11 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
7 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
10 stundas