Veselam
Ārstēšana

Mamogrāfijas veicējiem – stingrākas prasības0


Ilggadējā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra radiologu asistente Valentīna Fedotova, kura aizvadītajā gadā devās pensijā, katru dienu koncentrējās darbam pie digitālā mamogrāfa darba stacijas, kur apskatīja uzņemtos attēlus pēc mamogrāfijas veikšanas. Fonā radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane un radioloģe Ilze Eņģele.
Ilggadējā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Diagnostiskās radioloģijas centra radiologu asistente Valentīna Fedotova, kura aizvadītajā gadā devās pensijā, katru dienu koncentrējās darbam pie digitālā mamogrāfa darba stacijas, kur apskatīja uzņemtos attēlus pēc mamogrāfijas veikšanas. Fonā radioloģijas centra vadītāja Māra Epermane un radioloģe Ilze Eņģele.
Foto: Valdis Semjonovs

“Zāļu valsts aģentūrā ir izveidota darba grupa, kas patlaban vērtē izmaksu ietilpīgu tehnoloģiju, tostarp mamogrāfijas aparatūras, racionālu izlietojumu, stāvokli un citus kritērijus.

Visticamāk, ka pēc šī vērtējuma varētu tikt samazināts aparātu skaits, ar kuriem drīkstēs veikt mamogrāfijas izmeklējumus,” pastāstīja Inga Milaševica, Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora vietniece veselības aprūpes administrēšanas jautājumos.

Savukārt NVD Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktores vietnieces pienākumu izpildītāja Līga Gaigala informēja Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātus, kuri vakar izskatīja mamogrāfijas izmeklējumu audita rezultātus, ka jaunajā mamogrāfisko izmeklējumu valsts iepirkumā tikšot izvirzītas stingrākas prasības nekā līdz šim.

NVD, kas par krūšu skrīninga izmeklējumiem gadā ārstniecības iestādēm maksā vairāk nekā vienu miljonu eiro,

mēģina virzīties uz to, lai šie izmeklējumi sievietēm būtu absolūti droši.

Mamogrāfijas izmeklējumu valsts iepirkuma periods beigsies šā gada decembrī, bet NVD uzreiz nerīkošot jaunu iepirkumu, bet gan ļaušot pagarināt iepriekšējo, lai ārstniecības iestādes varētu sagatavoties jaunajām prasībām.

Tās būšot stingrākas un, visticamāk, samazinās pakalpojumu sniedzēju skaitu, centralizējot to tikai tajās vietās, kur ir digitālās mamogrāfijas iekārtas. Tās nodrošina augstus attēla kvalitātes rādītājus, un tām ir mazāka apstarojuma deva nekā mamogrāfiem ar fosforplatēm.

Veselības inspekcija (VI) iesaka veidot radioloģisko pakalpojumu specializāciju – izmeklējumu attēlus izvērtētu tikai tajās iestādēs, kas atbilstu nākamajā valsts iepirkumā izvirzītajām stingrākajām prasībām. Bet pašu izmeklējumu, ko veic radiologu asistenti, varētu izdarīt arī ar mobilajiem mamogrāfiem, kas ierastos vietās, kur šis pakalpojums nav pieejams tuvākajā ārstniecības iestādē.

Foto: SHUTTERSTOCK

Izstrādājot nākamo valsts iepirkumu, tikšot paredzētas arī stingrākas prasības radiologiem. Patlaban Latvijā viens radiologs dod slēdzienu apmēram 500 attēliem gadā, bet Eiropas Savienībā šis rādītājs ir 5000 slēdzienu, turpmāk šis rādītājs varētu tikt noteikts augstāks.

Trūkst divu neatkarīgu radiologu izvērtējuma

Gan Veselības ministrija, gan Saeimas deputāti mamogrāfijas izmeklējumu kvalitātei pievērsa uzmanību pēc “Latvijas Avīzē” publicēto rakstu sērijas, kas sākās ar publikāciju “Bīstami uzticamā pārbaude” (“LA”, 2018. gada 13. augusts).

Rakstīju par Guntas traģisko dzīves pavērsienu, kad viņai ārstu nolaidīgas attieksmes un nekvalitatīva mamogrāfa dēļ Aizkraukles slimnīcā netika pamanīts krūts audzējs sākumstadijā. Citi ārsti ļaundabīgo veidojumu diagnosticēja tikai tad, kad tas jau bija ielaists līdz trešajai stadijai. Sievietei veica operāciju, viņa zaudēja krūti un joprojām turpina ārstēt smagas blaknes, kas radušās pēc pārciestās operācijas.

Veselības ministrijā tika izveidota speciālistu darba grupa, kura no 2018. gada septembra līdz 2019. gada martam ārstniecības ie­stādēs pārbaudīja, cik droši pacientēm ir mamogrāfijas izmeklējumi, – vai aparāti ir pienācīgā kārtībā, kāda ir attēlu kvalitāte un vai ir pietiekams nodrošinājums ar radiologiem, kas šos attēlus izvērtē.

Foto – Valdis Semjonovs

NVD, Veselības inspekcija, Radiācijas drošības centrs un Latvijas Radiologu asociācija no 26 ārstniecības iestādēm, kur par valsts budžeta naudu tiek nodrošināts mamogrāfijas skrīnings, apmeklēja tikai deviņas iestādes.

Līdz šim par audita ziņojumu žurnālistiem nebija iespējams saņemt vispusīgu informāciju. Plašāk to varēja uzzināt tikai vakar Saeimas apakškomisijā, kur bija uzaicināti audita veicēji. Veselības inspekcijas Veselības aprūpes departamenta vadītājas pienākumu izpildītāja Dace Roze gan sacīja, ka audita rezultāti esot prezentēti Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kur piedalījušās arī radiologi no citām ārstniecības iestādēm.

Darba grupa esot nolēmusi pārbaudīt konkrētas deviņas ārstniecības iestādes, jo radušās aizdomas, ka tajās, iespējams, mamogrāfijas izmeklējumi netiekot nodrošināti tik labā kvalitātē, kāda tiek prasīta. Par kritērijiem šo ārstniecības iestāžu atlasei esot ņemts tas, vai mamogrāfijas izmeklējuma attēlu nolasa divi radiologi neatkarīgi viens no otra (dubult­aklais izvērtējums), cik veca ir mamogrāfijas iekārta un cik liels ir veikto izmeklējumu skaits 2018. gada septiņos mēnešos.

Ja ir paaugstināts pārmantotā krūts vai olnīcu vēža risks, mamogrāfiju ieteicams veikt jau 30 – 35 gados, bet krūšu un mazā iegurņa pārbaudes ar ultraskaņu – no 25 gadu vecuma.
Foto – TYLER OLSON/Shutterstock

Pārbaudes gaitā ticis vērtēts arī tas, kā notiek pierakstīšanās uz izmeklējumu, mamogrāfijas aparatūras tehniskie parametri, kādas darbības tiek veiktas, ja tiek konstatēts, ka izmeklējuma attēls ir nekvalitatīvs, kas tiek darīts, ja radiologu slēdzieni atšķiras, kā tiek paziņots pacientei par izmeklējuma slēdzienu utt.

D. Roze informēja, ka deviņās revidētajās ārstniecības iestādēs nebija nodrošināts, ka skrīninga mamogrāfijas izmeklējumu neatkarīgi viens no otra izvērtē divi radiologi. Pēc tam vadošajam radiologam ir jāizvērtē abu radiologu izmeklējuma attēla apraksts un jāsagatavo vienots slēdziens. Tieši šī noteikuma neievērošana Aizkraukles slimnīcā pacientei radīja milzīgu kaitējumu veselībai.

Radiologs, analizējot mamogrāfijas izmeklējumu, nebija ieraudzījis audzēju krūtī savas nolaidības un nekvalitatīvas aparatūras dēļ.

Turklāt otra radioloģe, kā liecina VI atzinums, bija pārkāpusi obligāto noteikumu un attēlu nemaz nebija apskatījusi, taču parakstu un zīmogu uz slēdziena uzlikusi.

Vai tomēr šis iemesls nav tik nopietns, lai turpmāk liegtu šīm deviņām ārstniecības iestādēm sniegt pieminēto pakalpojumu? NVD pārstāve Līga Gaigala uzskata, ka ie­stādēm ļauts turpināt krūšu skrīninga izmeklējumu, jo tagad NVD esot ieviestas izmaiņas šī pakalpojuma uzskaites sistēmā. Šobrīd var izsekot, kurš ir bijis otrais radiologs, kurš veicis izmeklējuma aprakstu.

“Tas nodrošina iespēju padziļināti pārbaudīt apraksta veikšanas kārtību ārstniecības iestādē. Iepriekš mēs zinājām tikai to, kurš ir galvenais radiologs, bet nespējām izsekot, kurš ir bijis otrs radiologs,” skaidroja NVD pārstāve.

Konstatē attēlu kvalitātes nepilnības

Veicot mamogrāfu pārbaudi, tika konstatēts, ka piecās pārbaudītajās ārstniecības iestādēs nav veikts audits, lai pārliecinātos, ka iekārtu apstarojums nekaitē pacientēm. Vēlāk VI esot pārliecinājusies, ka audits pēc aizrādījuma tomēr esot bijis.

Auditā ir konstatēts, ka

tikai divās ārstniecības ie­stādēs ir bijusi laba izmeklējumu attēlu tehniskā kvalitāte: attēli tīri, ar pietiekamu kontrastainību un ir uzrādīta lietotā starojuma deva.

Savukārt septiņās ārstniecības iestādēs uz izmeklējumu attēliem konstatētas dažādas tehniskās kvalitātes nepilnības, piemēram, kustību neasums, nav uzrādīta starojuma deva un kompresija.

Patlaban Veselības ministrijā norit darbs pie radiologu apmācības procesa – tiekot slēgti līgumi ar Nīderlandes veselības aprūpes institūcijām. Tiem radiologiem, kuri būs cēluši savu profesionālo kvalifikāciju šajā valstī, būs tiesības apmācīt pašmāju radiologus kvalitatīvu mamogrāfijas izmeklējumu nodrošināšanā.

Kuras iestādes pārbaudīja, ko izvērtēja?

Saistītie raksti

* No 26 ārstniecības iestādēm, kur par valsts budžeta naudu tiek nodrošināts mamogrāfijas skrīnings, pārbaudes tika veiktas deviņās iestādēs:

• Alūksnes primārās veselības aprūpes centrā,

• Dubultu poliklīnikā,

• SIA “Dziedniecība”,

• Limbažu slimnīcā,

• Ludzas medicīnas centrā,

• Medicīnas sabiedrībā “ARS”,

• “Veselības centrā 4”,

• SIA “Veselības centru apvienība”,

• Ventspils poliklīnikā.

* Kopā tika izvērtēti 70 mamogrāfijas izmeklējumi (attēli). 21 gadījumā eksperta un radiologa slēdzieni atšķiras, no tiem trijos gadījumos eksperta slēdziens norāda uz ļaundabīga audzēja iespējamību, bet 18 gadījumos nesakritība neradīja risku pacientes veselībai.

AVOTS: Nacionālais veselības dienests un Veselības inspekcija

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Bērnu slimnīcai ziedoti 120 kilogrami svaigu gurķu un 100 litri medus
15 stundas
LE
LETA
Veselam
Aicina valsts amatpersonas palielināt zāļu kompensācijas apmērus
15 stundas
LE
LETA
Veselam
Tikai 78% pirmsskolu darbinieku nodrošināti ar dezinfekcijas līdzekļiem, vēl mazāk ar sejas maskām un cimdiem
16 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Viņķele izdod rīkojumu, nosakot prasības rīcībai ar Covid-19 inficēto personu mirstīgajām atliekām 3
7 stundas
LP
Linda Pužule
Pasaulē
“Mēs nebijām gatavi katastrofai.” Tautietes Lindas stāsts par straujo notikumu attīstību Spānijā
Speciālreportāža 10 stundas
LE
LETA
Veselam
Visstraujāk ar Covid-19 inficēto skaits turpina augt Rīgā 1
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Policija atklāj, kāds sods piemērots vīrietim par pensionāres nogrūšanu veikalā Ozolniekos
7 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Traģiska avārija Juglā: bojā gājusi gājēja
9 stundas