Veselam
Psiholoģija

“Viss sagruva saulainā pēcpusdienā.” Ugunsrituālu vadītāja Māra Brante par dzīves ugunskristībām 0

Foto: MATĪSS MARKOVSKIS, stils: LOLITA GRAUDIŅA

“Esmu vienmēr lūgusi, lai mani ved pa taisnāko, gludāko ceļu. Lai viss notiek viegli, raiti, ātri. Un tīri.” Tā saka Māra Brante, seno zināšanu glabātāja, dainu meditāciju un ugunsrituālu vadītāja. Izgājusi cauri smagiem ģimenes pārbaudījumiem, viņa meklēja atbildes un atrada jaunu dzīves saturu pati sev. Tik vērtīgu, ka tajā joprojām dāsni dalās ar citiem.

Esmu laimīga, jo visu mūžu daru to, kas patīk. Tieši to, ko konkrētajā dzīves brīdī sajūtu kā aicinājumu, kas sniedz vislielāko piepildījumu un prieku.

Līdz 30 gadiem gan vispār nevarēju saprast, ko gribu dzīvē darīt. Visu laiku veltīju ģimenei, abām meitām un dēlam. Kad mazie paaugās, sāku meklēt sev tīkamu nodarbi. Iespēja nokrita kā no debesīm. Tieši tolaik Latvijā parādījās amerikāņu kompānija Beauty For All Seasons, kas apmācīja krāsu un stila konsultantes. Kļuvu par stilisti.

Pēc padomju laika pelēkuma tas bija ļoti krāsaini. Katra sieviete vēlējās uzzināt, kādam no četriem gadalaikiem viņa atbilst, kādas krāsas piestāv. Jau tad sapratu, ka, darot sirdij tīkamu darbu, tas šķiras un sniedz gandarījumu. Iespējams, tāpēc es biju diezgan pieprasīta stiliste. Vīrs Alvils vadīja Somijas kompānijas Baltijas reģiona uzņēmumu.

Viss sagruva kādā saulainā pēcpusdienā.

Būt līdzās nelaimē

Ar vīru notika nelaime, viņš guva smagu traumu, salauza mugurkaulu. Tas gadījās slēpošanas trasē, taču ne jau slēpojot, bet palīdzot kādu bērnu novizināt ar piepūšamo kameru. Tā nevilšus sagriezās, un Alvils ar muguru ietriecās sniega pūtējā.

Slimnīcas, operācijas, kopšana, lēna atveseļošanās… Nespēju būt darbā, varēju domāt vien par to, kā palīdzēt vīram. Bija sāpīgs un smags laiks.

Esmu pateicīga vīra darbavietas vadībai, jo ne mirkli netika pieļauta doma, ka viņu varētu atstādināt no darba. Tu jau tikai nevari paiet, bet citādi nekas nav mainījies, ar galvu viss kārtībā, somi teica. Vīrs vēl šobaltdien tur strādā, vada uzņēmumu, atrodoties ratiņkrēslā. Alvils ar izciliem panākumiem startē arī sportā – parabobslejā, ir viens no labākajiem pasaules pilotiem.

Nereti man šķiet, ka viss notiekošais bija tā dievišķi nolikts. Pusotru gadu pirms traģiskās nelaimes mēs ar vīru uzbūvējām māju. Nez kādēļ izlēmām, ka tai būs tikai viens stāvs. Nekur netika veidoti augsti sliekšņi. Kad vīram bija jāsāk pārvietoties ratiņkrēslā, izrādījās, ka viss ir ideāli pielāgots, pat duškabīne.
Sākās cits ceļš

Pēc slimnīcām un rehabilitācijas Alvils beidzot atgriezās mājās. Šā pusgada laikā bērni, izejot cauri visam, kas ar mums notika, kļuva pieauguši. Man nācās šķirties no tik mīļā stilistes darba, jo vairs nespēju samaksāt paaugstināto īri par stila studiju. Sapratu, ka sākas pilnīgi jauns posms. Visās dzīves jomās.

Kopš negadījuma visu laiku urdīja jautājumi: kāpēc tā notika, kas netika darīts pareizi? Pēc atbildes lūkojot, izlasīju neskaitāmas grāmatas, vēlāk meklēju internetā. Mans ceļš bija straujš un jaudīgs, tas pavēra citu izpratni. Sapratu, ka pastāv arī smalkās pasaules spēki, kurus var lūgt, ar viņiem sarunāties, sadarboties. Ja prāta pasaulei, zināšanām, aktīvajai darbībai pieliec klāt smalkās pasaules iedarbību, ko varētu dēvēt par sirds sajūtām, sāc dzīvot pavisam citā dziļumā, saslēgumā.

Pietuvoties senām zintīm

Biju apskrējusi visus labākos dziedniekus, cerēju, ka kāds atjaunos mana vīra staigāšanas spēju. Nekas nelīdzēja. Taču nerima sajūta, ka varam vēl kaut ko darīt. Aizbraucām uz Indiju. Runāja, ka tur mēdzot notikt brīnumi.

Lai gan neticamais nenotika, ieguvām daudz. Pieļauju, ka tas izklausās paradoksāli, – Indija man atvēra dainas.

Ašramā katra diena sākas ar dziedājumiem, skan vēdas, viss lauks piepildās ar dziedinošu enerģiju. Sāku domāt: bet mums taču ir sava vēda – daina, tautasdziesma. Tā ir mūsu valoda, izteicieni, epiteti. Turklāt tautasdziesma ir tik daudzslāņaina, ka to pat iztulkot nevar.

Mājās sāku lasīt dainas. Centos just, kura no tām rada manī kādu spēku un enerģiju. Pietiek noskaitīt īsto dainu divrindi, un tā uzreiz atver vaļā manu sirds pasauli. Dainas dziedina latvieša garīgo plānu, smalko būtību.

Lai gan ņemu talkā dainas un dziedu tautasdziesmas, neesmu folkloriste. Nedaru etnogrāfiski pareizi, par ko nereti saņemu pārmetumus. Mana sajūta un misija ir citāda – meklēju vērtības un pielāgoju tās šodienai.

 

Visu rakstu par Māras Brantes likteni lasiet septembra žurnālā 36,6 °C vai tā elektroniskajā versijā.

LA.lv
ML
Māra Lapsa
Veselam
Izvērsti: Uztura ieteikumi senioriem. No kuriem produktiem neatteikties
7 stundas
IO
Indra Ozoliņa
Veselam
Tamponu, paketi vai piltuvi? Laikus nenomainīts tampons var izraisīt toksisko šoku
7 stundas
DE
DELFI
Veselam
Veiksmīgai sarunai: Sešas frāzes, ar kurām labāk nesākt teikumu
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Latvijā
Bordāns runājis ar Vējoni: Manis iecerētā valdība vairs nav iespējama
56 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Irina Maligina savas “Olainfarm” akcijas nodod Igaunijā jaundibinātam uzņēmumam
22 minūtes
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Latvija piedalīsies “Expo 2020” Dubaijā: cer veicināt eksportu uz Āzijas valstīm
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Arī ceturtdien vietām gaidāmi saulaini mirkļi
2 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atlaistā Jelgavas ziedu veikala pārdevēja no firmas vēlas piedzīt 5201 eiro
1 stunda