Veselam
Bērni

Māte: klukste, infantila, klāt neesoša… Kā mātes tēls ietekmē meitu? 0

Foto – pixabay.com

Kļūšana par sievieti nav iespējama bez mātes tēla. Lai kas arī notiktu, vienmēr klātesošs ir tās tēls, caur kuru meitene saprot, ko nozīmē būt sievietei. Ja esmu piedzimusi kā meitene, kas no tā izriet? Izriet daudz kas, reizēm pretrunīgs. Atkarībā no tā, kādas ir attiecības starp māti un meitu, tiks ielikti pamati sievišķībai.
Parunāsim par mātēm. Esam identificējuši dažus visspilgtākos tipus un audzināšanas stilus, kurus viņas pielieto. Protams, šie modeļi var būt izteikti vairāk vai mazāk spilgti. Visbiežāk stili kombinējas. Stāsta psihoterapeite Marija Erila-Tihonova.

 

Infantilā māte

Pārlieku emocionāla māte, ar nenobriedušu attieksmi pret dzīvi. Sieviete, kura tā arī nav spējusi ieņemt pieaugušā dzīves pozīciju, izmanto savu vājumu un nepraktisko pieeju dzīvei, lai apkārtējie risinātu viņas problēmas.

Komunikācijā ar meitu pastāvīgi cenšas būt par “draudzeni”, varbūt pat iegādāties tādas pašas drēbes. Nespēj attiecībās ar meitu nospraust vajadzīgās robežas: bērns var nonākt situācijā, kurā viņam pašam jāuzņemas pieaugušā loma.

Bieži vien tādu māšu meitas stāsta, ka mātes dēļ nācies kaunēties un pieaugušo meitu dzīve veltīta infantilās mātes problēmu risināšanai. Ja tādā ģimenē nav stiprā tēva, bet ir promesošais tēvs vai tēvs – cietējs, kā pieaugušā lomu meita pieņems tieši vīrieša lomu.

Infantilās mātes meitai seksualitāte parasti ir lielu problēmu un sarežģījumu teritorija. Sievišķīguma un pieaugušā seksualitātes priekšstatu viņam nākas veidot kā no mozaīkas gabaliņiem – no sieviešu tēliem filmās vai apkārtnē. Viņu seksualitāte var būt infantila – sava jutekliskuma atklāšanu viņas gaida no partnera, reti izrāda iniciatīvu.

Virzība uz harmonisku sievišķīgumu notiek caur pieaugušas sievietes sevī pieņemšanu, ar izpratni par jēdzienu – sievietes “spēks”. Īpašu uzmanību prasīs robežu noteikšana attiecībās ar māti, jo viņa var censties pārmērīgi un pastāvīgi piedalīties meitas dzīvē.

Aizliedzošā vai cietsirdīgā māte

Tāda māte liek meitai (tieši vai netieši) atteikties no seksualitātes. Cietsirdība var izpausties vārdos vai darbos. Bieži tādas sievietes ir neapmierinātas ar savu seksuālo dzīvi. Ja tēvs dzīvo ģimenē vai piedalās meitas audzināšanā, māte par viņu izsakās klaji negatīvi un cenšas pārvilināt meitu savā pusē.

Modinot meitā riebumu pret vīriešiem un bailes no citām sievietēm, šī māte nostāda bērnu izvēles priekšā: paklausīt vai sacelties.

Tādas meitenes seksualitātei var būt raksturīgas īpašas uzmācīgas fantāzijas vai scenāriji. Bieži vien cietsirdīgo māšu meitu dzimumdzīve ir nekārtīga: bērnībā nesaņēmušas mātes siltumu, viņas piedāvā savu ķermeni, lai apmaiņā saņemtu mīlestību un maigumu. Viņas regulāri sūdzas par orgasma trūkumu; par to, ka seksā nevar būt uzticīgas savām vēlmēm un partnera bauda viņām ir pirmajā vietā.

Tādu sarežģījumu risinājums var būt “lēns sekss”, kad priekšspēle ir ļoti ilga un partnera kustības lēnas. Tā iespējams pievērst uzmanību katram žestam un izbaudīt glāstus.

Klāt neesošā māte

Māte, kuras nav klāt meitas dzīvē, neveido ar meitu jēgpilnas attiecības. Meita var sevi uztvert kā lieku elementu, kas neļauj mātei dzīvot pilnvērtīgi.

Bieži vien tādām mātēm ir aktīva dzimumdzīve un meita viņām ir tikai kaitinošs pienākums vai kļūda, kas sabojāja dzīvi. Savu klāt neesamību viņas nereti izskaidro ar to, ka meita nav tāda, kā mātei gribētos. Tas viss būtiski kaitē bērnam un rada dziļas dvēseles traumas. Bērnu visu mūžu vajā skumjas, kuras sajūt arī īpaši jūtīgi draugi un partneri.

Tādas mātes audzina nākamās pacientes ar smagiem garīgās veselības traucējumiem: robežgadījumi vai bipolāri traucējumi.

Meitām ir gandrīz neiespējami būt “šeit un tagad”, viņas aizklīst izdomātā pasaulē un prātā risina fantastisku stāstu sižetus.

Tuvās attiecībās ir ļoti daudz pretrunu: viņām ir grūti veidot patiesu tuvību, bieži vien viņas demonstrē partnerim, ka tas viņām neko nenozīmē. Tomēr attiecību zaudējums viņām ir postošāks nekā citiem, tādos gadījumos nav retums pašnāvības.

Visharmoniskāk attīstās sievietes, kuras dzīvē (kaut vai jau būdamas pieaugušas) satapušas alternatīvas sievietes piemēru: silta, mīloša, gādīga. Tā var būt vecmāmiņa, vecākā māsa, skolotāja, labsirdīga un saprotoša psiholoģe. Ja ir kontakti ar tādām sievietēm, meitenei izdodas saprast un pieņemt sievišķīgumu.

Seksīgā māte

Tā ir egoistiska māte, kas interesējas tikai par sevi, piekopj hedonisku dzīvesveidu, atstājot meitu novārtā. Meitene redz māti labākajos tērpos, ar neticamu grimu, kārdinošu, vīriešu iekārotu.

Tādām sievietēm mātes pienākumi ir drauds viņu seksuālajai varai. Augošā meita viņu biedē, viņa var izjust konkurenci un ar visiem iespējamiem līdzekļiem mēģināt apslāpēt meitas sievišķīgumu un pievilcību. Tādēļ meita jutīsies kā neglītais pīlēns neatkarīgi no savas patiesās pievilcības, jo ģimenē ir vieta tikai vienai skaistulei.

Ir svarīgi mācīties izteikt dusmas un pretoties mātes nomācošajam tēlam. Vēlāk tāda māte var pat iekārot meitas līgavaiņus. Visam jāgriežas ap viņu un atkarībā no patoloģijas pakāpes, viņa izmantos dažādas manipulācijas, lai visi ģimenes locekļi pievērstos viņai.

Meitas seksualitātē tāds mātes tēls darbosies nomācoši, it kā seksīgā māte būtu iedvesusi domu: “Tikai man ir tiesības uz baudu! Ne tev!” Meitai iemīt taciņu uz baudu seksā būs sarežģīti. Bieži ir grūti sasniegt orgasmu: savas nepievilcības sajūta padara faktu, ka kāds vīrietis tomēr ir viņu izvēlējies, par ko pārdabisku. Tāpēc viņa ir gatava upurēt savu baudu, lai tikai apmierinātu viņa vēlmes.

Lai sasniegtu harmoniju, seksīgās mātes meitai jāiemācās pieņemt savas emocijas. Jāmācās izpaust dusmas un pretoties mātes un līdzīga veida sieviešu toksiskajam tēlam.

Frigidā māte

Viņa ir pilnīgs seksīgās mātes pretstats. Frigidā māte nosoda un noniecina jebkuras seksualitātes izpausmes savā apkārtnē.

Noliedzot seksualitāti, flirtu, iemīlēšanos, viņa māca meitu juteklības izpausmēs saskatīt tikai zemisko un necienīgo. Bieži vien viņa izsaka neticami asus un “kastrējošus” apgalvojumus. Jo īpaši tas var būt adresēts vīriešiem, kuru nepievilcīgais tēls tiks pretnostatīts patiesai mīlestībai un dvēseles tīrībai.

Bieži vien pusaudzes gados meitas saceļas pret mātes uzstādījumiem, krītot neticamās galējībās, pieļaujot bīstamas situācijas un pat nonākot atkarību varā. Tajā pašā laikā viņu seksualitāte paliek “ieslodzīta”. Jo stiprāka mātes iedvestā pārliecība, ka tas ir necienīgi, jo briesmīgāki būs veidi, kādos meita mēģinās saraut šīs važas, bet lielākajā daļā gadījumu šie mēģinājumi ir lemti neveiksmei, tie tikai vēl spēcīgāk savelk mezglu.

Katrai no mums visgrūtākais darbs ir nolikt malā mātes tēlu, beigt rīkoties pretēji vai atbilstoši viņas morālei. Atrast sevi un savu būtību ārpus mātes redzesloka un viedokļa. Atrast savu identitāti svarīgi katrai sievietei, bet frigido māšu meitām tas ir vissvarīgākais.

Pseido mīlošā māte

Tas ir īpašs nežēlīgas, patmīlīgas un aizliedzošas mātes paveids, turklāt no malas viņa izskatās kā jaukākais cilvēks. Tomēr viņas tuvinieku dzīve ir skumju un nomācošas nebrīves sajūtas pilna.

Meita nevar pasūdzēties par tādu māti, par šo mājas teroru. Nekur viņa neradīs atbalstu un galu galā tikai pārliecināsies par savu niecību. Tāda māte ir kā Pelēkais vilks no pasakas par Sarkangalvīti, kurš saģērbies labsirdīgās vecmāmiņas tērpā.

Ik brīdi būs sajūtams “dubultais vēstījums.” “Jā, meitiņ, ej vien pastaigāties ar draudzenēm. Kam tad ar mani interesanti, tāpat vien pasēdēšu viena” – viņa saka trīcošā balsī. Ir neiespējami izvēlēties pareizu uzvedību, jo māte vienmēr atradīs veidu, kā modināt vainas izjūtu. Tā ir galvenais uz sevi centrēto attiecību veidošanas instruments.

Jāpiebilst, ka tā audzinātas sievietes kļūst par psihiatriskās iestādes pacientēm vai cieš no spēcīgiem ēšanas traucējumiem. Viņas teiks, ka māte nekad nerunāja par jūtām tieši, bet, izmantojot emocionālo šantāžu, piespieda meitu rīkoties pret savu gribu, bet mātes interesēs.

Seksuālajā dzīvē viņai pastāvīgi šķitīs, ka partneris nav atklāts un patiess. Kad viņš ar prieku atcerēsies iepriekšējo nakti, viņa domās, ka viņam noteikti ir kādi slēpti nodomi. Tādas sievietes bieži meklē savu patieso būtību ar reliģisko vai garīgo organizāciju palīdzību, kur viņas mācās patiesumu un pieņemšanu.

No psiholoģiskā viedokļa pirmkārt nozīmīgs ir darbs ar vainas sajūtu un mijiedarbības ar pasauli apgūšana bez manipulācijām, aizvainojuma un vainas apziņas.

Māte – klukste

Viņas rūpes ieskauj meitu, praktiski padara viņu par dievību, kuru pielūdz visa ģimene. Meitas vēlmes ir likums, viņas panākumi tiek pārmērīgi cildināti.

Bieži vien mātei var būt zems pašnovērtējums un viņa ar meitas ideālās bērnības palīdzību cenšas “dziedināt” savu ne tik labo bērnību.

Galvenie tādas audzināšanas trūkumi ir nepietiekama meitas socializācija un nespēja tikt galā ar frustrāciju. Pakāpeniski, atkarībā no vecuma, bērnam ir svarīgi piedzīvot situācijas, kad viņa vēlmes saskaras ar ārēju pretestību. Tas ir pamats, lai izveidotos veselīga, pret stresu noturīga personība.

Bez tāda pamata mūsu priekšā būs infantila pieaugusi sieviete, kura mēdz visu pārlieku dramatizēt. Tādas meitenes seksualitāte var būt infantila, tai raksturīgi noteikti tērpi, teatrālas pozas un pārspīlētas emocijas. Tāpat šīs sievietes var pastāvīgi mainīt partnerus, neatrodot vienā cilvēkā visas vēlamās īpašības.

Noderīga būs attiecību pieredze ar vīrieti, kurš spēs skaidri noteikt robežas un pierādīt, ka tas ir viņas pašas interesēs. Pieaugšanas, kurai vajadzēja notikt jau sen, pieredze “klukstes” meitām būs ļoti sāpīga. Vajadzēs ļoti daudz mīlestības un ticības.

Māte – līdzdalībniece

Gandrīz ideāls mātes tēls. Viņa harmoniski veidojusi attiecības ar savu seksualitāti. Par to viņa nerunā ļoti plaši un atklāti, nedalās ar sīkumiem un detaļām. Bet, ja pieaugušā vecumā meita uzdos sev jautājumu par mātes seksualitāti, viņa sapratīs, ka māte bija laimīga.

Trūkstot tiešiem pierādījumiem, meita izdarīs tādus secinājumus no netiešiem pierādījumiem: atcerēsies vecāku intonācijas, kad viņi acīmredzami ne bez iemesla vaicāja, cikos meita atgriezīsies no ballītes; pēc starojošām sejām atgriežoties no brīvdienām kūrortā – noteikti ne tikai no svaigā gaisa.

Māte pietiekami izrāda meitai maigumu, viņa ir labvēlīga un draudzīga, bet joprojām ir māte, nevis draudzene.

Augt tādos rāmjos ir patīkami un droši: meita ir pārliecināta, ka, lai kas atgadītos, māte palīdzēs un atbalstīs, vienmēr iespējams ar viņu aprunāties.
Laikā, kad veidojas meitas seksualitāte, māte visu izdara laicīgi: nopērk pirmo krūšturi, pusaudžu izsitumu laikā aizved pie kosmetologa, apspriež menstruāciju problēmas un epilāciju, iesaka, kā ģērbties. Mierīgi pieņem jauniešu ekscentriskumu, piemēram, dīvainus matu griezumus un rozā matus.

Ja meita pajautās par seksu, pastāstīs svarīgākās lietas – nebaidot meitu un arī neiegrūžot pirmā pretimnācēja apskāvienos. Atklājot pasauli, kļūdoties meita drošāk soļos pa dzīvi, jo viņai ir stipra, tomēr ne nomācoša vai ko pieprasoša aizmugure.

 

Avots: psychologies.ru

LA.lv