Veselam
Ārstēšana

MFD ceļ trauksmi: No 69 radiologiem un to asistentiem 90% pārtrauks sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus 0


Rīgas 1. slimnīcas diagnostikas bloka telpas – mūsdienīgākā endoskopijas nodaļa ar Baltijā modernāko magnētiskās rezonanses iekārtu.
Rīgas 1. slimnīcas diagnostikas bloka telpas – mūsdienīgākā endoskopijas nodaļa ar Baltijā modernāko magnētiskās rezonanses iekārtu.
Foto – LETA

Veselības ministrijas īstenotā radioloģisko izmeklējumu tarifu samazināšana no 1. aprīļa jau radījusi pirmās negatīvās sekas – lai izvairītos no būtiskas atalgojuma samazināšanās, radiologi un radiologu asistenti masveidā pārtrauc valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, trauksmi ceļ “MFD Veselības grupa” valdes priekšsēdētāja Natālija Točiļenko.

Tādejādi iedzīvotājiem būtiski samazināsies valsts apmaksāto radioloģijas izmeklējumu pieejamība un pašiem biežāk būs jāsedz izmeklējumu izmaksas. Ilgtermiņā tas novedīs pie Latvijas iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanās, jo palielināsies rindas un izmeklējumi ierobežotās iedzīvotāju maksātspējas dēļ netiks veikti savlaicīgi.

MFD Veselības grupa valdes priekšsēdētāja Natālija Točiļenko: “Situācija šobrīd ir tāda, ka 90% radiologu un radiologu asistentu mums jau ir uzrakstījuši iesniegumus vai mutiski informējuši, ka nevarēs sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus par samazināto tarifu, ko ir noteikusi Veselības ministrija. Būtībā vienīgie nozares darbinieki, kas nolēmuši turpināt strādāt, neskatoties ne uz ko, ir mediķi pirmspensijas vecumā. Jaunos radioloģijas speciālistus noturēt sniegt pakalpojumus par valsts noteikto tarifu nav iespējams. Lielbritānijā, Vācijā vai mums tuvajās ziemeļvalstīs viņi par to pašu darbu saņems vairākas reizes lielāku atalgojumu, kas ir atbilstošs speciālista iegūtajai izglītībai, kvalifikācijai un darba ieguldījumam. Jau pie iepriekšējā tarifa valsts apmaksātie radioloģijas pakalpojumi tika subsidēti, lai medicīnas darbiniekus vispār varētu noturēt veikt šo diagnostikas darbu. Acīmredzot tagad ir lūzis pēdējais vadzis un speciālisti tiešām vairs nespēj izdzīvot ar atalgojumu, ko tiem piedāvā jaunie tarifi.”

Kopš 2009. gada radioloģijas izmeklējumu tarifi ir samazinājušies ļoti būtiski, atsevišķiem pakalpojumiem pat par 70%. Piemēram, 2009. gadā tarifs par tradicionālo galvas datortomogrāfijas izmeklējumu bija 110,19 eiro, kam sekoja nozīmīga tarifa samazināšana ekonomiskās krīzes ietekmē. Tomēr vēl līdz šā gada 1. aprīlim tarifs bija 79,77 eiro, savukārt no 1. aprīļa tas ir samazināts līdz 34,62 eiro. Jaunais tarifs vairs nenosedz izmeklējumu pašizmaksu, un tāpēc prognozējams, ka samazināsies pakalpojuma pieejamība – gan tāpēc, ka par tik zemu atalgojumu radiologi vairs nevēlēsies veikt izmeklējumus, gan arī tāpēc, ka aparatūras iegāde un infrastruktūras uzturēšana radīs zaudējumus pakalpojuma sniedzējiem.

Latvijā šobrīd nav novērojama ekonomiskā krīze, bet atalgojums radioloģijas darbiniekiem par valsts apmaksāto izmeklējumu veikšanu iedzīvotājiem tiek samazināts.

N. Točiļenko: “Šobrīd saņemu gan emocionālus, gan racionāli argumentētus iesniegumus no radiologiem par to, kāpēc viņi vairs nespēs strādāt par jauno tarifu. Visi radiologi norāda, ka ministrijas paredzētais atalgojums jau līdz šim bija tik niecīgs, ka ārsti bija spiesti strādāt vairākās darbavietās, uzņemties virsstundas, kā arī regulāri strādāt naktīs un brīvdienās. Līdz ar to cieš viņu veselība, gan arī ģimenes dzīve. Ņemot vērā, ka Latvijas radioloģijas speciālisti ir pieprasīti arī citās Eiropas valstīs, daudzi apsver iespēju vai jau ved sarunas par pārcelšanos strādāt uz ārvalstīm.”

Izvilkumi no ārstu radiologu un radiologu asistentu vēstulēm:

“Esmu trīs bērnu māte. Lai nodrošinātu iztiku ģimenei, esmu spiesta jau tagad strādāt sešās darbavietās. Strādāju naktīs, strādāju brīvdienās. Jau līdz šim radiologu trūkums un Latvijā strādājošo radiologu noslogojums bija katastrofāls. Situācija medicīnā un labu speciālistu trūkums ne tikai radioloģijā ir ļoti sāpīgs jautājums, par ko vēlreiz pārliecinājos, kad pirms nedēļas slimnīcā mira mana māte. Arī mēs, radiologi, esam cilvēki. Arī mēs gribam vairāk laika pavadīt ar ģimeni un brīvdienās atpūsties, nevis, pārcilvēcīgi koncentrējot visus spēkus, joņot no vienas iestādes uz otru no agra rīta līdz vēlam vakaram. Arī man gribas redzēt māmiņdienas koncertu bērnudārzā un piedalīties skolas ekskursijā, nevis kārtējo reizi pacietīgi skaidrot raudošam bērnam, ka mammai ir jāstrādā, jo citādi nevarēsim samaksāt dzīvokļa īri, par pulciņiem nemaz nerunājot.”

“Strādāt par atalgojumu, kas samazināts tik ievērojami, nav iespējams – katra datormogrāfijas izmeklējuma paraksts, arhīva analīze un komunikācija ar ārstējošo ārstu prasa ievērojami vairāk laika, nekā Veselības ministrijas funkcionāri var iedomāties. Valsts attieksme pret medicīnu ir apkaunojoša man kā ārstam. Apsveru iespēju pārcelties uz dzīvi un darbu Lielbritānijā – šobrīd esmu pārrunu procesā.”
“Lai iegūtu radiologa-diagnosta sertifikātu ir jāmācās 6 gadi augstskolā un pēc tam vēl 4 gadi rezidentūrā, kopā 10 gadi. Darbs ir fiziski smags, un ikdienā, veicot izmeklējumus, stundām ir jāstrādā piespiedu pozā. Tāpēc daudziem radiologiem tipiska problēma ir izteikta muguras deformācija, sāpes sprandā, plecos un rokās. Es regulāri apmeklēju fizioterapeitu un vingroju, lai varētu strādāt ar esošo slodzi. Lai neciestu veselība vai darba kvalitāte, nav iespējams vēl vairāk palielināt ne darba slodzi, ne arī intensitāti. Iepazīstoties ar jaunajos tarifos paredzēto algas samazinājumu, esmu spiests apdomāt citas darba iespējas.”

“Sakarā ar jaunajos tarifos paredzēto atalgojuma samazinājumu daru zināmu, ka darbu turpināt nevarēšu. Atalgojums jau tā nav liels, bet samazinājums rada situāciju, kad darbu turpināt nav iespējams”.

 

LA.lv