Veselam
Netradicionāli

Miera un prieka bumbiņas. Dziednieces Madaras Buntes ikdienas recepte 0


Madara Bunte
Madara Bunte
Foto – Matīss Markovskis

“Ikvienam ir vērts skatīties ārpus tā, kas ir acīm redzams,” saka dziedniece Madara Bunte, grāmatas Gaismas ēdiens autore. Jaunā sieviete atkal dzīvo Latvijā, atgriezusies pēc septiņu gadu posma meditācijas skolā Itālijā, kur mācījās pie sava garīgā skolotāja, šamaņa Tonija Samaras.

Madaras grāmatiņu par piegājienu ēšanai un 12 produktiem, kam piemīt unikālas dziednieciskas īpašības, izlasīju jau pirms kāda gada, bet neko nezināju par tās autori. Šoziem Madaru satiku biodejas nodarbībā, taču nenojautu, ka viņa ir interesantā izdevuma autore un ka nodarbojas ar dziedniecību. Sākumā tas šķiet mulsinoši, jo Madara ir jauna, skaista un dzirkstoša dzīvesprieka pārpilna. Tomēr jau sen garām laiki, kad dziednieks asociējas ar viedu, sirmu ļautiņu. Madara visai agri mācījās likt lietā dziedinošo enerģiju, kas plūst caur viņas rokām.

 

Savu ceļu nosapņo

Madara uzauga četru bērnu ģimenē netālu no Valmieras, vietā, ko tagad dēvē par Beverīnas novadu. Pusaudzes gados viņa sāka meklēt savas eksistences jēgu, lasīja par dzenbudismu un citām Austrumu filozofijām. Meiteni pārsteidza dokumentālā filma The Secret (Noslēpums), kas skaidro cilvēka domu spēku, māku apzināti piesaistīt veiksmi. Filmas rosināta, viņa atklāja daudzus viedos ļaudis, īpaši saistīja rakstnieks un filozofs, garīgais skolotājs Ekharts Tolle, kurš runā par apziņas transformāciju un garīgu atmošanos. Madara sāka iepazīt arī dažādas alternatīvas metodes un izmēģināja tās. Par jaunatklāto pasauli gan nevienam nestāstīja, jo apzinājās, ka viņu nesapratīs. Tolaik viņa vēl nezināja, ka spēj just cilvēku enerģijas, “tās kā sūklīti paņemu sevī”.

Madara aizgāja mācīties grāmatvedību, jo skaitļu pasaule šķita pievilcīga – likt tos kopā, rast risinājumu. Vienlaikus turpināja garīgos meklējumus.

“Piepeši – tā strādā Visums! – man ieskaitīja naudu no valsts, un tas bija pietiekami, lai nopirktu biļeti uz Angliju. Devos prom. Strādāju bārā par viesmīli, taču vēlējos vairāk. Radās apjausma, ka vajag atrast garīgo skolotāju, mācīties pie viņa. Tā nonācu pie Tonija, viņš savu māku apguvis pie šamaņiem Dienvidamerikā, Andu kalnos. Skoloties nebija viegli, vispirms man nācās sakārtot sevi, mizoju pa kārtai kā sīpolu.

Reiz piedzīvoju dīvainu sapni. Redzēju kādu sievieti raudam. Sirsnībā vaicāju, kas noticis. Pieliku rokas pie viņas sirds, un sirds izlaida sāpi, viss kļuva tāds viegls. Pamodos un sajutu, ka tā tika parādīts mans ceļš – man jāpalīdz cilvēkiem.

Mācījos likt lietā dziedinošo enerģiju, kas plūst caur rokām, dalīties ar to. Tā ir mīlestības enerģija, dievišķs spēks. Impulsi nonāk otra cilvēka enerģētiskajā laukā, ievadot to plūsmā, novēršot traucējumus. Enerģētiskās dziedināšanas laikā dodu cilvēkam tieši to, kas visvairāk nepieciešams, turklāt veicinu viņa ķermeņa pašdziedināšanās spējas.”

Kā tikt pie sapņu darba

Madara atgriezās Latvijā, jo juta, apzinājās, novērtēja to kā savu vietu uz pasaules. Laikam tā bija paredzēts, jo drīz vien satika iemīļoto Kasparu, un tagad abi veido savu dzīvi kopā.

Madaras ikdienas recepte ir vienkārša – radi savu prieka vai miera bumbiņu un dalies ar to. “Ja katrs nesīs līdzi savu sakārtoto telpu, šādi palīdzot arī citiem, pamazām visa Latvija sāks mirdzēt.”

Daudzi vēlas kaut ko savā dzīvē mainīt, ilgojas pēc sapņu darba, bet nevar to atrast. Madara iesaka katru dienu kaut vai mazu brītiņu darīt to, kas patīk, sagādā prieku. Lai ikdienā kaut ko dari tieši sev. Tad nodoms sāks augt kā ziediņš, pamazām vērsies vaļā, un ar laiku saredzēsi arī savu īsto ceļu.

Madara uzskata, ka dzīvē der ieviest vairāk spēles elementu. “Ja manī ir pretestība pret kaut ko, tomēr no darāmā nevaru izvairīties, vispirms paskatos, kāpēc to nevēlos, pavēroju sevi, sajūtu to. Pēc tam to pārvēršu par spēli. Piemēram, negribas nest miskasti. Pavisam citādi, ja iedomājos, ka reizē ar atkritumiem izmetīšu lieko, kas ir manī. Un tad kļūst interesanti. Ja spēlējies kā bērns, ir priecīgāk dzīvot. Zinātkāri iepazīt sevi un savu dzīvi – man tā ir kā dziedināšana.”

 

 

Dabas ritmos

Visvienkāršākā meditācija ir pastaiga dabā. Rodas citādas vibrācijas, tās noslauka ikdienišķo, kas plīvo tev apkārt.

Koks ir informācijas kanāls, tas vāc informāciju no kosmosa, glabā šīs zināšanas un var tajās padalīties ar cilvēku. Madara parasti nolūko vecāku koku, jo tāds ir uzkrājis vairāk informācijas.

“Apskauju, jo kokam patīk, ka pieskaras. Noglaudu lapiņas, pasaku paldies. Ar muguru piespiežos, atguļos līdzās. Koks kalpo cilvēkam, tāpēc nav jāuztraucas, ka atņemsim tam spēku, nodarīsim pāri. Koks ir transformators, pārveidotājs. Paskaties – viens gals tam ir zemē, otrs stiepjas debesīs. Ja gadījies smags notikums, kas traucē virzīties tālāk, var to izstāstīt kokam un palūgt, lai palīdz transformēt. Ja cilvēkam ir vājš sazemējums – visu laiku tā kā pa gaisu –, viņam vēlams biežāk pabūt starp kokiem.”

Ūdens. Pavēro, kā kustas ūdens – tāpat kā dzīvē, viss mainās. Ūdens iekļauj un pielāgojas visam, kas ir apkārt.

Paņem ūdeni no rīta rasas, pastaigā basām pēdām, nomazgā seju. Rasa attīra, dod svaigumu. To ļoti svarīgi darīt vasaras saulgriežos, taču ir labi jebkurā dienā. Katra diena, ko apzināti izvēlies šādam rituālam, kļūst īpaša. Viss atkarīgs no tā, kādu nozīmi piešķir.

Nodoms ir ļoti svarīgs. Ir bijuši šādas ievirzes pētījumi, piemēram, par svara zaudēšanu. Viena grupa ļaužu aktīvi staigā 20 minūtes dienā. Otri dara to pašu, tikai izsakot nodomu – gribu zaudēt svaru. Izrādās, tie, kuri izsaka nodomu, tiešām vairāk notievē.

Zeme. Nostājies kailām kājām. Tā ir saikne ar Māti Zemi, sajūti mīļumu, ko dod mamma. Tad ieelpo caur pēdām līdz pat kroņa čakrai, galvas virspusei, un caur turieni izelpo. Var elpot ar pēdām, tātad gan ieelpot, gan izelpot caur tām – tā sevī radi jutīgumu.

Saule. Stāvi ar acīm ciet un sajūti, kā saule pieskaras ķermenim, uzņem šo gaismu sevī. Saulainās dienās der vismaz 15 minūtes peldēties saulītē.

Vējš. Vētrainās dienās labi var just dabas spēku. Nostājies pret vēju un iztēlojies, ka brāzmas iziet tev cauri un aiznes prom bēdas, sāpes, nelāgās domas. Vējš visu samaisa, saplūdina dažādas enerģijas, pēc tam iestājas tīrs svaigums, miers, visu ieraugi citādu.

 

Lasi arī dziednieces Madaras Buntes ieteikto elpošanas meditāciju un vingrinājumu ar saules pinumu šeit.

 

logo-36

 

LA.lv