Veselam
Uzturs

Miers no augu spēka un pašiedvesmas0

Foto: Andreycherkasov/SHUTTERSTOCK

Pie mums aug tik daudz augu, no kuriem varam smelties veselību un enerģiju, profilaktiski palīdzēt stresa situācijās un pat ārstēt stresa izraisītus neirotiskus traucējumus, ir pārliecināts ārsts psihiatrs GUNTIS KALNIETIS. Ieteicamas arī dažādas nomierinošas tehnikas.

Kas ir stress

Parasti ar vārdu “stress” vai “spriedze” mēs saprotam reakciju uz negatīvām emocijām, lai gan bioloģiskā nozīmē to var izraisīt ne tikai psihiski, bet arī cita veida faktori, piemēram, liels karstums vai aukstums. Neliels emocionālais stress mums pat ir vajadzīgs, jo tam ir organismu trenējoša iedarbība un to pat dēvē par labo stresu.

Taču, ja stress ir pārāk spēcīgs vai arī ilgstoši ir tikai negatīvas emocijas, organisma adaptācijas spējas izsīkst, un rodas distress (sliktais stress). Emocionālā distresa sekas jau var būt neirozes, depresija vai psihosomatiskie traucējumi. Katrā ziņā visi negatīvie faktori – emocionālie satricinājumi darbā, konflikti mājās, kas tagad pašizolācijas laikā mēdz pastiprināties ģimenēs, kurās jau bijušas problēmas ar saticību, negatīva informācija no masu saziņas līdzekļiem, problēmas ar darbu – mūs ietekmē, rada tā saukto psihosociālo stresu.

Dažkārt cilvēki sūdzas par dažādām nepatīkamām sajūtām iekšējos orgānos, piemēram, sirdsklauvēm, sāpīgumu sirds rajonā, gremošanas traucējumiem, kaut izmeklējumi neko neparāda. Patiesībā tie ir psihoemocionāli traucējumi (bieži vien attīstās uz psihosociālā stresa pamata), kas izpaužas ar minētājiem simptomiem. Arī ātrs nogurums, satraukums, miega traucējumi, depresija var būt stresa sekas.

Pievērsties sev

Viena no piemirstām lietām ir iemaņas, kā cilvēkam pašam iemācīties kontrolēt savas emocionālās reakcijas. Te pieder dažādas psihofizioloģiskā treniņa metodes. Piemēram, tie ir elementāri paņēmieni, sākot ar elpošanas nomierināšanu un muskulatūras atslābināšanu. Ja cilvēks ir mierīgs, viņš elpo lēni un ritmiski, bet, ja uztraucies, elpa kļūst ātra un neritmiska. Iemācoties apzināties un kontrolēt savu elpošanu, arī negatīvās emocijas pierimst. Arī veģetatīvās distonijas pacientiem (raksturīgas panikas lēkmes, kad šķiet, ka tūlīt nomirs) ieteicama elpošanas kontrole – savas elpošanas vērošana un māka, trauksmei tuvojoties, elpot dziļi, lēni un vienmērīgi.

Praktiskas metodes, kā kontrolēt savu elpošanu, atbrīvot muskulatūru, iemācīties pozitīvu pašiedvesmu – tas viss ir tik vienkārši, turklāt dzīvē noderēs katram.

Miegu un pat sapņus mēs arī varam iespaidot ar pašiedvesmu. Ir jāizmanto īpašs apziņas stāvoklis starp nomodu un miegu, kad pašiedvesma kļūst īpaši iedarbīga. Vienkāršākais veids ir katru vakaru iemiegot pie sevis monotoni 20–30 reizes atkārtot kādu pašiedvesmas formulu, kas domāta labam miegam un patīkamiem sapņiem. Tā var būt arī ar universālāku mērķi, piemēram, “ar katru dienu es jūtos arvien labāk un labāk”, un šāda smadzeņu datorā ievadīta pro­gramma darbosies arī dienā.

Iedarbīgā asinszāle un citi augi

Lai iemigšanu nekavētu trauksme vai uzmācīgas domas, var palīdzēt augi ar nomierinošu iedarbību. Turklāt atšķirībā no sintētiskajām zālēm pie tiem neveidojas pieradums. Vēl viena fitoterapijas priekšrocība – daudziem augiem ir plašs darbības spektrs. Teiksim, vilkābelei ir gan nomierinoša, gan sirdsdarbību uzlabojoša ietekme. Lai tādus rezultātus panāktu ar ķīmiskajiem līdzekļiem, būtu jāizraksta divi medikamenti – nomierinošais un sirdsdarbību regulējošais.

Visiem zināmais baldriāns satur vairākas ķīmiskās vielas, kam piemīt nomierinošs, nervu sistēmas darbību regulējošs efekts. Bet šīs vielas labi darbojas tikai kompleksi. No baldriāna var izdalīt kādu atsevišķu vielu, piemēram, baldriānskābi, bet tās efekts ir daudz vājāks nekā no visa auga kopumā.

Saprotams, ja ir tik izteikta depresija, kad cilvēks vairs ne runā, ne ēd, ne uz iet darbu, bet sēž stūrī un raud, bet tuvinieki saka – saņem sevi rokās, to vairs depresijas slimnieks nespēs izdarīt. Te jau būs nepieciešami antidepresanti.

Smagas depresijas gadījumā drošāk lietot sintētiskos antidepresantus, kuros mūsdienu ārsti orientējas labāk, bet vieglu un vidēji smagu depresiju gadījumā, kā rāda daudzi zinātniskie pētījumi, fitoantidepresantu efekts neatpaliek no sintētisko preparātu iedarbības. Latvijas augs asinszāle, piemēram, ārstē lielāko daļu depresijas gadījumu. Tas jau vismaz 30 gadus ir pasaulē zināms un zinātniski pierādīts. Vienīgā neērtība, izvēloties asinszāli, – pašiem būs jāvāra tās tēja.

Ārstniecības augi parasti jālieto kursa veidā. Ja jūt, ka garastāvoklis pasliktinās, var kādu mēnesi padzert, piemēram, asinszāli, ja jūt, ka nevar aizmigt, palietot nomierinošus augus. Tas ir droši. Turpretim sintētiskās miegazāles visas izraisa pieradumu, un, ja tās lieto ilgāk par dažām nedēļām, ļoti bieži bez tām vairs nevar iztikt.

Jā, fitoterapija iedarbojas lēnāk, maigāk un pamazām. Protams, ja ir, teiksim, panikas lēkme, būs jāizmanto ķīmija, bet savlaikus nostiprināt nervu sistēmu pret trauksmi un paniku taču varētu ar augu starpniecību. Turklāt ārstniecības augiem ir mazāk blakņu nekā mākslīgi radītajiem līdzekļiem, un augu preparātus var lietot ilgstoši.

UZZIŅA

• Sedatīvie (nomierinošie) augi: ārstniecības kumelīte (ziedi), piparmētra (lapas), gaiļbiksīte (ziedi pilnziedu laikā, lapas un arī viss augs), bērzs (pumpuri un jaunās bērza lapas), melisa (lapas un galotnes, lapu uzlējumu izmanto nomierinošai vannai), baldriāns (saknenis ar saknēm; kopā ar apiņiem uzlabo miega kvalitāti), mātere (ziedošu lakstu galotnes; divas reizes efektīvāka par baldriānu), vilkābele (ziedi, augļi; pazemina uzbudināmību, samazina miega traucējumus), vīgrieze (ziedi, ziedoši laksti, saknes; stabilizē organismu stresa situācijās) un citi.

• Fitoterapijas līdzekļus ar nomierinošo iedarbību labāk lietot vakarā, lai normalizētos miegs, pirms naktsmiega var lietot arī vienu tableti melatonīna iekšķīgi vai zem mēles. Organismā melatonīns dabīgi veidojas epifīzē un nodrošina cirkadiānā (diennakts) nomoda un miega ritma regulāciju.

• Fitoantidepresanti (augi pret depresiju): asinszāle (pilnziedā ievāktas stumbra un zaru galotnes; vispirms nomierinošs efekts, pēc 2–3 nedēļām sāk izpausties antidepresīvā iedarbība) un citi.

Asinszāles uzlējums: 3 ēdamkarotes drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, nostādina 2 stundas, tad izkāš. Izlieto dienas laikā 3 reizēs pirms ēšanas.

Saistītie raksti

• Pētījumos arī pierādīta safrāna, gurķenes, ārstniecības kumelītes, rodiolas un žeņšeņa antidepresīvā iedarbība. Tomēr depresijas var būt dažādas, kad priekšplānā ir kāds atsevišķs simptoms, piemēram, trauksme vai melanholija. Visos gadījumos palīdz asinszāle, taču atkarībā no sūdzībām tai var pievienot tos vai citus augus. Kurus – to gan labāk vajadzētu saskaņot ar ārstu, kurš ir zinošs augos un to savstarpējā iedarbībā.

Ja gribas pagatavot komplekso tēju, kurā būs divi līdzīgas iedarbības augi, ņem pusi devas no katra auga atsevišķi ieteiktās, ja lieto trīs augus – tad trešdaļu un tā tālāk.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
RO
Regīna Olševska
Veselam
Kāpēc ceļu locītavā krājas ūdens un kā ar to cīnīties?
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Lai kauli nelūst kā sērkociņi, palīdzēs saules nogatavināts vitamīns
1 diena
LE
LETA
Veselam
Apmēram 80 gadus vecs, ar hroniskām slimībām – miris vēl viens Covid-19 pacients
1 diena

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Premjers Kariņš paziņo, no kā būs atkarīga ierobežojumu mīkstināšana pēc 9.jūnija 1
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Cilvēki tiek sodīti un atstāti bez ienākumiem. Opozīcija kritizē koalīciju 6
6 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Par pārkāpumiem novadu reformas kampaņā soda ierēdni. Ministrs Pūce komentē
4 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Iedzīvotāji pasaka, ko domā par Kučinska solījumiem. Kučinskis atbildi parādā nepaliek 1
6 stundas
LE
LETA
Kultūra
Austrija pašnodarbinātajiem māksliniekiem maksās 1000 eiro ikmēneša pabalstu
2 stundas