Veselam
Ārstēšana

Mīti un patiesība par epilepsiju un to, kā palīdzēt lēkmes laikā 0

Foto – Shutterstock

Joprojām ar noslēpumainības auru

Nav vairs daudz slimību, kas XXI gadsimtā būtu saglabājušas tādu noslēpumainību kā epilepsija. Visdrīzāk tāpēc, ka vēl pirms nepilna pusgadsimta Padomju Savienībā epilepsiju ārstēja psihoneiroloģiskajās slimnīcas. Aizspriedumu dēļ slimniekiem bija grūti atrast darbu, tāpēc cilvēki savu slimību kā briesmīgu kaunu slēpa. Lielbritānijā līdz pat 1970. gadam epilepsijas slimniekiem bija aizliegts precēties, ASV štatos šādu aizliegumu sāka atcelt 60. gados. Bija izplatīts aplams, nevienā pētījumā neapstiprināts pieņēmums, ka epilepsiju vecāki nodod bērniem.

Šodien zināms, ka epilepsija ir sarežģīta kaite, taču tā nav garīga slimība. Tā neliedz strādāt, atpūsties, mīlēt, precēties un laist pasaulē pilnīgi veselus bērnus. Ja slimība pareizi diagnosticēta, ārsti var izvēlēties medikamentus, kas novērš lēkmes vairākumam pacientu. Ir tikpat lielas izredzes nodzīvot garu un laimīgu mūžu kā jebkuram veselam cilvēkam. Kādi ir mīti un patiesība par epilepsiju?

Skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Epilepsijas vienības epileptologs un neirologs Normunds Sūna.



1. mīts. Ļauna krītamā kaite

Patiesība: galvas smadzeņu slimība

Epilepsijas nosaukums cēlies no grieķu vārda epilēpsiē, kas nozīmē – satvert, saķert vai uzklupt. Kaut gan aptuveni 500 gadu pirms mūsu ēras tapušajos grieķu tekstos epilepsijas lēkmes izskaidrotas kā galvas smadzeņu darbības traucējumu izpausme, Eiropā gadsimtiem ilgi uzskatīja, ka epilepsija ir saistīta ar pārdabiskiem spēkiem, ļaunajiem gariem. Tāpēc epilepsijas slimnieki bija sabiedrības atstumtie, viņus uzlūkoja ar bailēm, aizdomām, nesapratni.

Tagad zināms, ka epilepsija ir galvas smadzeņu slimība, kas palielina risku attīstīties lēkmēm. Epilepsijas jēdzienam pieskaita arī ar šo slimību saistītas neirobioloģiskās, kognitīvās, psiholoģiskās un sociālās sekas. Tātad slimība ir ne tikai lēkmes, bet arī to radītie traucējumi. Galvenie slimības simptomi ir lēkmes, kas rodas, ja epizodiski notiek nepareiza, pārmērīga nervu šūnu izlāde galvas smadzenēs. “Nervu šūnas savstarpēji komunicē ar elektriskajiem signāliem. Taču, ja vienlaikus daudzās galvas smadzeņu šūnās notiek nekontrolētas, pārmērīgas izlādes, sākas epilepsijas lēkme,” paskaidro epileptologs Normunds Sūna.

2. mīts. Epilepsiju nodod no paaudzes paaudzē

Patiesība: ir iegūtā un iedzimtā epilepsija. Iedzimtā nozīmē nevis to, ka tā noteikti bijusi kādam no vecākiem, bet gan to, ka izcelsme ir saistīta ar ģenētiskām pārmaiņām

Aptuveni 15–30% slimnieku šī slimība ir ģenētiski determinēta. Kad ārsti paziņo pacientiem par ģenētiski noteikto slimību, viņi bieži iebilst, ka neviens radinieks taču nav slimojis ar epilepsiju. Bet pilnīgi simtprocentīgi visi cilvēki ir epilepsijas gēnu nēsātāji. Ja no abiem vecākiem iegūtie gēni kombinējas tā, ka ir pietiekams gēnu skaits epilepsijas izpausmei, bērnam attīstās šī slimība. Ģenētiski determinētās epilepsijas izpaužas jau bērnībā vai pusaudža gados, bet ne obligāti. Normunda Sūnas ārsta pieredzē ir bijuši gadījumi, kad cilvēkam pusmūžā sākas epilepsijas lēkmes. Elektroencefalogrāfijas izmeklējumā atklājas, ka slimība ir ģenētiski determinēta.

Iegūtās epilepsijas iemesls parasti ir galvas smadzeņu bojājums, kas radies galvas bojājuma, traumas, insulta, pārslimota encefalīta, aterosklerozes radīta smadzeņu bojājuma vai pārmērīgi lielos daudzumos lietota alkohola dēļ. “Galvas traumas un alkohola pārmērīga lietošana ir vislielākās problēmas,” precizē Normunds Sūna.

Gan iedzimtās, gan iegūtās epilepsijas gadījumā cilvēks lēkmes piedzīvo brīdī, kad galvas smadzenēs ir neparasti liela neironu aktivitāte. Taču, ja iedzimtās epilepsijas gadījumā nepareizā neironu izlāde notiek vienlaikus visās galvas smadzenēs, iegūtās epilepsijas slimniekiem tā sākas tieši galvas smadzeņu bojājumu vietā un lēkmes laikā izplatās pa visām smadzenēm.

3. mīts. Neārstējama slimība

Patiesība: divām trešdaļām pacientu izdodas ar medikamentiem apspiest lēkmes 

Tas tiesa, ka līdz šim radītie un pieejamie medikamenti nespēj izārstēt epilepsiju. Taču pēc terapijas uzsākšanas, lietojot zāles, aptuveni divām trešdaļām pacientu lēkmju vairs nav. Vēl aptuveni 10% slimnieku, piemeklējot pareizos līdzekļus, izdodas apspiest lēkmes.

Latvijā iespējams nopirkt vairāk nekā 10 dažādus medikamentus slimības ārstēšanai. Zāles ārsts piemeklē, ņemot vērā lēkmju un epilepsijas veidu un citus faktorus: pacienta vecumu, dzimumu, zāļu panesību, blakusslimības. Tāpēc ārstam jāzina, ar kurām zālēm pretepilepsijas līdzekļus drīkst kombinēt un ar kurām – ne. Sievietēm epileptologs jābrīdina arī par plānoto grūtniecību, jo pretepilepsijas medikamenti dažādā pakāpē ietekmē augļa attīstību. Ja sieviete plāno kļūt par māmiņu, ārsts ieteiks zāles, kas pēc iespējas mazāk ietekmēs grūtniecības norisi un gaidāmā mazuļa attīstību. Kad sieviete jau ir gaidībās, zāles diemžēl vairs nedrīkst ne mainīt, ne atteikties no tām, jo krampji auglim var vēl vairāk kaitēt. Ir pat zināms, kāds skaits lēkmju apdraud grūtniecību.

Ir medikamenti, kas spēj apturēt tuvo lēkmi. Nelaime tā, ka, jūtot simptomus, neironu izlāde smadzenēs jau ir sākusies, bet, lai zāles uzsūktos organismā un iedarbotos, vajadzīgs laiks. Visātrāk iedarbojas intravenozi injicētas zāles, bet ne vienmēr ir pieejama medmāsiņa ar šļirci, tāpēc ārsti iesaka pulverveida zāles, kas jāpaber zem mēles, vai rektāli ievadāmas, ja vien pacientam ir pieņemams šāds medikamentu uzņemšanas veids.

Vidēji 70% pacientu, regulāri lietojot zāles, piedzīvo piecu gadu remisiju (nav bijis lēkmju). Tas nozīmē, ka viņi var mēģināt atteikties no zālēm. Daži speciālisti atbalsta agrāku mēģinājumu atteikties no zālēm, ja lēkmju nav bijis divus gadus. Taču nekad nedrīkst strauji pārtraukt lietot medikamentus. Tas var izraisīt daudz smagāku krampju lēkmi. Daļa pacientu izvēlas arī pēc piecu gadu remisijas turpināt lietot zāles, jo, ja notiek lēkme ar samaņas zudumu, tiek liegts gadu vadīt automašīnu. Profesionāliem šoferiem šis liegums ilgst 10 gadu.

Diemžēl trešdaļai pacientu medikamenti palīdz tikai daļēji vai vispār nemaz. Ja ārsta izrakstītās zāles neaptur simptomus, iespējams, jāmēģina nokļūt Austrumu slimnīcā, kur strādā Latvijā vienīgā specializētā Epilepsijas vienība. Pētījumu dati liecina: pacientiem, kuri tiek nosūtīti uz specializētajiem epilepsijas centriem tāpēc, ka slimība nepadodas terapijai, 30% gadījumu atklāj, ka viņiem nemaz nav epilepsijas. Visbiežāk tā tiek jaukta ar sinkopi, ko pazīstam kā ģīboni. Vecākas paaudzes cilvēkiem tā ir 10 reižu biežāk sastopama nekā epilepsija. Ģīboņa iemesls ir nopietna sirds patoloģija. Tāpēc, ja seniors noģībst, vispirms viņš jāved pie kardiologa, it īpaši, ja samaņas zuduma laikā bijušas sirdsklauves, sāpes sirds apvidū, ja ģībonis bijis fiziskas slodzes laikā, cilvēks slimo ar aritmiju vai sirds mazspēju.

Epilepsiju mēdz jaukt arī ar psihogēnām lēkmēm, kas ir reta izpausme: no katriem 100 000 cilvēku tā ir līdz 33 pacientiem. No tiem 80% ir sievietes, kurām lēkmes ir smagas psiholoģiskas traumas, ļoti bieži seksuālas vardarbības sekas. Šādu lēkmju ārstēšanai palīdz tikai psihoterapija, tāpēc ļoti svarīgi laikus noteikt diagnozi.

 

Raksti dienasgrāmatu!

Katram epilepsijas pacientam jāraksta dienasgrāmata, kurā viņš piefiksē lēkmju biežumu un izpausmes veidu, ja vien tas iespējams. Tas palīdz ārstiem noteikt, vai tā ir iedzimta vai iegūta epilepsija, kas ir svarīgi, izvēloties medikamentus. Zāles abu veidu epilepsijas ārstēšanā atšķiras. Ja iegūtas epilepsijas lēkmju ārstēšanai paredzētos līdzekļus izmanto iedzimtas epilepsijas pacientiem, dažkārt tās var pat pasliktināt veselības stāvokli. Lēkmju apraksts ārstiem nepieciešams arī tādēļ, lai var saprast, vai runa patiešām ir par epilepsiju vai citu slimību.

Slimības diagnosticēšanā ļoti palīdz tuvinieku nofilmēta lēkmes izpausme. Diemžēl cilvēki reti fiksē lēkmes, baidoties, ka ir neētiski filmēt cita ciešanas un sāpes. Taču Normunds Sūna skaidro, ka slimnieki bieži pat neatceras, ka bijusi lēkme, un uzsver – precīzs lēkmes apraksts palīdz diagnozes noteikšanā, pareizā medikamentu izvēlē un līdz ar to terapijā.

4. mīts. Lēkmes laikā starp zobiem jāliek koks

Patiesība: nekādā gadījumā!

Nevajag neko likt mutē! Tas ir padomju laikos radīts mīts, lai slimnieks sev nenokostu mēli. Ceturtdaļa pacientu patiesībā to sakož, bet tikai mēles malu. Taču dažkārt cilvēki ir aizrijušies ar priekšmetu, ko viņiem izpalīdzīgi ieliek mutē. Ir arī risks, ka, liekot koku mutē, izlauž zobus.

 

Pirmā palīdzība lēkmes laikā un pēc tās

1. Pacientam nevajag turēt rokas, bet jācenšas nesasist galvu pret cietu virsmu, tāpēc vajadzētu pieturēt galvu vai palikt zem tās spilvenu.

2. Kad lēkme beigusies (tā ilgst 1–2 minūtes), pacients jānoliek tā dēvētajā stabilajā sānu guļā, lai no mutes iztek siekalas. Ieteicams izslaucīt muti ar salveti, lai cilvēks neieelpotu plaušās neko no mutē esošā, jo siekalas ar baktērijām var radīt plaušu karsoņa risku.


5. mīts. Epilepsija ir uz mūžu

Patiesība: pagaidām patiešām nav zināms, kā ārstēt slimību, taču trešdaļai pacientu tā pāriet pati no sevis

Ja pacientam 10 gadu nav bijušas epilepsijas lēkmes un piecus gadus nav lietoti medikamenti, uzskata, ka epilepsija ir pārgājusi. Trešdaļai pacientu tā notiek, turklāt arī tiem, kuriem epilepsijas lēkmes izpaudušās ļoti smagi. Terminu beigusies nelieto, jo risks, ka pēc gadu desmitiem epilepsija neatsāksies, nekad nav tik zems kā neslimojušam cilvēkam.

 

Kas var provocēt epilepsijas lēkmes

* Pretepilepsijas medikamentu nelietošana. Diemžēl tā gadās – ja lēkmju nav bijis mēnešiem ilgi, ir liels kārdinājums aizmirst par zālēm. Taču visbiežākais iemesls sliktai lēkmju kontrolei ir medikamentu nelietošana. Jāieraksta telefonā atgādinājums katru dienu noteiktā laikā izdzert zāles!

* Neizgulēšanās ievērojami palielina lēkmju risku. Tāpēc jāizvairās no stresa, kura dēļ ir grūti izgulēties.

* Alkohola lietošana lielās devās, tas ir, vairāk par divām glāzēm grādīga dzēriena diennaktī.

Pretēji seniem pieņēmumiem, epilepsijas pacienti drīkst

Pretēji seniem pieņēmumiem, epilepsijas pacienti drīkst:

* mīlēt. Epilepsijas slimniekiem dzimst tikpat veseli bērni kā tiem, kuriem nav nekādu kaišu;

* strādāt. Vajadzētu izvairīties strādāt par šoferi (lēkmes gadījumā šīs profesijas cilvēkiem autovadītāja tiesības tiek liegtas 10 gadu) vai naktssargu (epilepsijas slimniekiem svarīgs ir veselīgs, regulārs miegs), taču citās profesijās neviens nevar liegt strādāt;

* sportot. Nevienā pētījumā nav gūti pierādījumi, ka fiziska slodze ierosina epilepsijas lēkmes. Daudzi pētījumi liecina, cik aktīvs dzīvesveids ir svarīgs fiziskajai un garīgajai veselībai;

* svētkos iemalkot grādīgos dzērienus. Epilepsijas slimnieki, tāpat kā citi veselie cilvēki, var palaikam izdzert glāzi vīna, pudeli alus vai 25 gramus degvīna.

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Palielināta apetīte un nogurums var būt cukura diabēta pazīmes bērniem
23 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Slimnīcā uzstādīts mātes piena analizators – solis tuvāk Latvijā pirmās mātes piena bankas izveidei
23 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Neliekot vajadzīgās brilles, autovadītāja reakcijas ātrums samazinās
23 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

DK
Dace Kokareviča
Latvijā
Latvijas proklamētāju stiprās dzimtas
23 minūtes
SK
Skaties.lv
Latvijā
No kuras vietas vērot 18. novembra salūtu? Atbild “Saules mūža” veidotāji
1 stunda
LA
LA.lv
Ekonomika
Saskaņotos paziņojumus turpmāk varēs noformēt arī mobilajā telefonā
55 minūtes
LA
LA.lv
Latvijā
Varēs apskatīt ASV raķešu sistēmu “Patriot”. Kā noritēs grandiozā militārā parāde?
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Par mata tiesu no lielas nelaimes! Mediķi brīdina gājējus
51 minūtes