Veselam
Ārstēšana

Ne tikai sāpes krūšukurvī. Kas vēl var liecināt par infarktu 0

Foto – Shutterstock

Sirds un asinsvadu slimības Latvijā vēl aizvien ir viens no izplatītākajiem nāves un invaliditātes cēloņiem. Taču satraucoši ir dati, kas norāda – ik gadu ar sirds traucējumiem sastopas arvien gados jaunāki cilvēki. 2016. gadā dažādas sirds kaites bija iemesls 280 cilvēku nāvei vecumā līdz 44 gadiem, turpretī 2015. gadā tie bija 257 nāves gadījumi šajā vecuma kategorijā.

“Veselības centrs 4” kardioloģe Svetlana Ratobiļska piebilst, ka biedējoši ir tas, ka miokarda jeb sirds infarkts skar arvien jaunākus cilvēkus: “Agrāk, runājot par miokarda infarktu, pārsvarā to attiecināja uz vecuma grupu pēc 50. Tagad arvien biežāk infarktu piedzīvo cilvēki ap 30-35 gadiem un pat jaunāki. Visbiežākais cēlonis tam ir neveselīgs dzīvesveids, īpaši mazkustīgums un nepareizs uzturs. Tāpat būtisks faktors ir straujais dzīves ritms un ilgstošs ikdienas stress, tādēļ īpaša uzmanība jāpievērš darba un atpūtas ritma līdzsvarošanai. Mūsdienu cilvēkiem ir jāmācās kvalitatīvi atpūsties!”

Lai pasargātu sevi no dažādām sirds un asinsvadu slimībām un arī no sirds infarkta, veselības aprūpes speciālistes – “Euroaptieka” aptieku tīkla kvalitātes vadītāja Zane Melberga un kardioloģe Svetlana Ratobiļska – iepazīstina ar lielākajiem riskiem, kurus jāapzinās un jānovērš:
• fizisko aktivitāšu trūkums,
• pārlieku liels liekais svars,
• smēķēšana,
• neveselīgs uzturs,
• paaugstināts “sliktā” holesterīna līmenis asinīs,
• paaugstināts arteriālais asinsspiediens,
• cukura diabēts,
• ilgstošs stress, psihoemocionālā pārslodze, pārdzīvojumi u.c.

Kardioloģe uzsver, ka neietekmējamais sirds un asinsvadu slimību riska faktors ir nelabvēlīgu iedzimtība, tomēr, jo vairāk riska faktoru cilvēkam ir, jo lielāka iespējamība saslimt. “Jo agrīnāk riskus nosaka un uzsāk profilaksi vai terapiju, jo lielāka iespējamība saglabāt sirds veselību. Taču jāatceras, ka miokarda infarkts mēdz piemeklēt arī šķietami pilnīgi veselus cilvēkus – tādus, kuriem iepriekš minēto riska faktoru nav, tādēļ infarkta simptomus ir vērts apzināties ikvienam, tāpat kā veikt profilaktiskās pārbaudes,” mudina S. Ratobiļska.

Infarkts 50 – 70% gadījumu izpaužas kā pēkšņas, spēcīgas sāpes krūšu kurvī, kas ilgst vairāk par 30 minūtēm. Taču bez spēcīgām sāpēm, ir vēl virkne simptomu, kas var liecināt par infarktu:
• pārmērīgs nogurums, vājums,
• galvas reibonis,
• svīšana aukstiem sviedriem,
• slikta dūša, vemšana,
• sirdsklauves – sajūta, ka sirds sitas pārāk lēni vai pārāk strauji,
• apgrūtināta vai smaga elpošana,
• pārejoši redzes, runas traucējumi, kuri rodas galvas smadzeņu nepietiekamas asinsapgādes dēļ.

Pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, risku saslimstībai ar sirds un asinsvadu slimībām ir iespējams izvērtēt priekšlaicīgi, veicot ģenētiskos testus, slodzes testus un dažādus medicīniskos izmeklējumus. “Lai parūpētos par savas sirds veselību un izvairīto no nepatīkamiem pārsteigumiem, sirds veselības izmeklējumus ir ieteicams veikt regulāri un pēc iespējas ātrāk, proti, negaidot 50 gadu slieksni – sirds veselības pārbaudes ir noteikti jāveic tiem, kas ir sasnieguši 35 gadu atzīmi,” uzsver Z. Melberga.

Lai iesaistītu sabiedrību sirds veselības veicināšanas aktivitātēs un pievērstu uzmanību saslimšanas riskiem, visu maija mēnesi “Euroaptieka” īsteno sociālu projektu “Sirds veselības skola”, aicinot Latvijas iedzīvotājus bez maksas izmērīt asinsspiedienu, cukura un holesterīna līmeni asinīs, kā arī noteikti ķermeņa masas indeksu (ĶMI). Farmaceiti “Euroaptieka” aptiekās ne tikai fiksēs iedzīvotāju sirds veselības rādītājus, bet arī atzīmēs Latvijas iedzīvotāju sirdspukstu skaitu mūsu valsts simtgades gadā, šos iedzīvotāju sirdspukstus pievienojot mājaslapai, kurā varēs sekot līdzi sirdspukstu skaitam dažādos Latvijas reģionos. “Euroaptiekas” mērķis ir gan aktualizēt jautājumus par sirds veselību, gan arī, fiksējot sirdspukstu skaitu, radīt sirsnīgu dāvanu mūsu valstij tās simtgadē. Lai iepazītos ar to, cik daudz sirdspukstu pievienoti dažādos Latvijas reģionos, apmeklē vietni veselilatvijai.lv.

LA.lv
RO
Regīna Olševska
Veselam
Pēc iespējas vairāk kustēties! Pārliecināta 101 gadu vecā Alise Lauva
1 diena
RO
Regīna Olševska
Veselam
Neķeries pie darba saīgušu prātu. 104 gadus vecās Lidijas Katrīnas Sīmanes atziņas
2 dienas
RO
Regīna Olševska
Veselam
126 cilvēki šogad svin simto dzimšanas dienu. Kārļa Dumbrāja gara mūža noslēpumi
3 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
9 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
11 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
7 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
11 stundas