Veselam
Psiholoģija

Neirobiologs Rizolatti: “Ja redzat laimīgu cilvēku, smadzenes komandē: uzlabot garastāvokli!” 0

Foto – econet.ru

Eksperiments ar ūdens glāzi

Zinātnieks, kurš atklājis cilvēcei spoguļneironu noslēpumu, stāsta, kā uzlabot savstarpējo sapratni starp cilvēkiem, kā arī par jaunu pieeju insulta un autisma ārstēšanai.

Džakomo Rizolatti – itāļu neirobiologs, dzimis 1937. gadā. Viņš absolvējis Padujas Universitāti. 1992. gadā profesors izdarīja revolucionāru atklājumu, kas radīja apvērsumu psiholoģijā un citās zinātnēs par smadzeņu uzbūvi. Tika atklāti spoguļneironi – unikālas šūnas smadzenēs, kas tiek aktivizētas, kad mēs novērojam citu cilvēku rīcību. Šīs šūnas, tāpat kā spogulis, automātiski “atspoguļo” mūsu galvā citu uzvedību un ļauj sajust to, kas notiek, it kā mēs to paveiktu paši. Tagad profesors vada Parmas Universitātes Neiroloģijas institūtu un ir Sanktpēterburgas Valsts universitātes goda doktors.

– Skatieties, es paņemu rokā glāzi ūdens, – negaidīti interviju sāk profesors Rizolatti. – Jūs saprotat, ka es paņēmu glāzi, vai ne? Bet tas nav tāpēc, ka paspējāt atcerēties visus fizikas likumus un izanalizēt: ir Zemes gravitācijas spēks, es to pārvarēju utt. Tūlītēja manas darbības izpratne radās, pateicoties spoguļneironiem – īpašām šūnām mūsu smadzenēs, kas automātiski, neapzināti atpazīst rīcību, ko redzam. Ja tagad varētu skenēt jūsu smadzenes, tad mēs būtu pamanījuši, ka, redzot manu rīcību, aktivizējas tie paši neironi kā tad, ja jūs pati paņemtu rokās glāzi.

Bet tas vēl nav viss. Francijā veica eksperimentu: vienai grupai brīvprātīgo uzdeva attēlot dažādas emocijas – prieku, skumjas; deva pasmaržot kaut ko nepatīkamu un viņu sejās atspoguļojās riebums. Cilvēkus nofotografēja. Un tad parādīja attēlu citai brīvprātīgo grupai un reģistrēja viņu reakciju. Ko jūs domājat? Redzot attiecīgās emocijas fotogrāfijās, brīvprātīgo smadzenēs aktivizējās tie paši neironu kā tad, ja viņi paši, piemēram, būtu sajutuši puvušu olu smaku, izdzirdējuši priecīgu vēsti vai bijuši sarūgtināti. Šis eksperiments – viens no pierādījumiem, ka papildus “darbības” spoguļneironiem ir arī emocionālie spoguļneironi. Tie palīdz mums neapzināti, bez domāšanas analīzes, tikai redzot sejas izteiksmi un žestus saprast cita cilvēka emocijas. Tas notiek tāpēc, ka pateicoties “atspulgam” smadzenēs, mēs sākam izjust tās pašas sajūtas.

Vienaldzīgiem cilvēkiem nepietiek neironu?

– Bet visi cilvēki ir dažādi: ir ļoti atsaucīgi, jutīgi. Un ir raupji un vienaldzīgi, kurus, šķiet, nekas neaizkustina. Vai viņus daba ir apdalījusi ar emocionāla rakstura spoguļneironiem?

– Diez vai. Smadzenes nav tik vienkāršas. Papildus spoguļneironiem noteikti darbojas mūsu apziņa, griba – ar to palīdzību var daļēji nodzēst jūtas un emocijas, kas rodas no spoguļneironu darbības.

Un vēl liela nozīme ir sabiedrībā pieņemtajām sociālajām normām. Ja sabiedrība atbalsta egoisma ideoloģiju, individuālismu: rūpējas galvenokārt par sevi, savu veselību, materiālo bagātību – tad jums nākas būt egoistiskam, jo tiek uzskatīts, ka tiešu tas novedīs pie panākumiem. Šajā gadījumā jūsu spoguļneironu loma samazinās ar gribas palīdzību, audzināšanu, ierasto uzvedību.

Motivācija ir ļoti svarīga. Starp citu, daudzās reliģijās ir princips: mīli citus tāpat, kā mīli sevi. Nevajag domāt, ka šāds princips nāk no Dieva – tas ir dabisks likums, kas atspoguļo cilvēka bioloģisko uzbūvi un pamatojas uz spoguļneironu darbu. Ja tu nemīli cilvēkus, dzīvot sabiedrībā būs ļoti grūti. Tikmēr Rietumu sabiedrībās, it īpaši pagājušajā gadsimtā, bija stingri individuālistiskas pieejas periods. Tagad, piemēram, Itālijā, Francijā, Vācijā atgriežas pie atziņas, ka sociālā dzīve ir ne mazāk svarīga kā personiskā.

“Neapvainojieties uz vīriešiem”

– Ja runājam par atšķirībām smadzeņu uzbūvē, ir pamanīts, ka sievietēm emocionālās sistēmas spoguļneironu ir vairāk nekā vīriešiem, – turpina profesors. – Tas izskaidro lielāku sieviešu spēju izprast un just līdzi. Bija eksperimenti, kad brīvprātīgiem abu dzimumu pārstāvjiem parādīja kādu sāpēs, ciešanās – sieviešu smadzenes reaģēja daudz spēcīgāk nekā vīriešu. Tā izveidojies evolūcijas rezultātā: dabai ir svarīgi, ka tieši māte pavada visvairāk laika ar bērnu, ir emocionāli atvērta, jūt līdzi, priecājas un līdz ar to ar spoguļa principu palīdz attīstīties bērna emocijām.

– Sanāk, ka ir bezjēdzīgi vainot vīriešus, ka viņi ir nejūtīgi un apvainoties uz viņiem?

– Jā, apvainoties uz mums nevajag (smejas). Tā ir daba. Starp citu, ir vēl viens interesants eksperiments, kas parāda atšķirību starp vīriešiem un sievietēm. Tiek organizēta spēle: piemēram, es spēlēju kopā ar jums pret kādu trešo pusi, un tad jūs sākat apzināti spēlēt pret mani, mānīties. Šajā gadījumā, es, vīrietis, sākšu briesmīgi dusmoties, bet sieviete uzskata šādu rīcību par nevainīgu joku. Tas nozīmē, ka sievietes ir vairāk tendētas piedot, daudzas lietas uztvert vieglāk. Bet vīrieši uztver to pašu nodevību daudz nopietnāk un grūtāk piedod.

Kā domas pieceļ slimniekus no gultas

– Jūs atklājāt spoguļneironus pirms vairāk nekā 20 gadiem, – droši vien bez zinātniskajiem pētījumiem ir bijuši mēģinājumi izmantot jūsu atklājumu medicīnā?

– Jā, mēs strādājam ar atklājuma praktisko piemērošanu, arī medicīnā. Ir zināms, ka darbības spoguļneironi liek mums domās reproducēt to pašu darbību, ko mēs redzam – ja to veic cits cilvēks televīzijas vai datora ekrānā. Piemēram, ir novērots – ja cilvēki skatās boksa cīņu, viņiem saspringst muskuļi un var pat savilkties dūres. Tas ir tipisks neiro efekts un uz tā pamatojas jauna atveseļošanās pēc insulta tehnoloģija, Alcheimera un citas slimības, pie kurām cilvēks ir aizmirsis kustības. Mēs šobrīd eksperimentējam Itālijā un Vācijā.

Būtība ir lūk kāda: ja pacienta neironi nav pilnīgi “sabojāti”, tikai traucēta to darbība, izmantojot vizuālo grūdienu – parādot nepieciešamo darbību noteiktos apstākļos, var aktivizēt nervu šūnas, likt tām “atspoguļot” kustību un sākt strādāt no jauna kā nepieciešams. Šī metode tiek saukta par “darbības un novērojumu terapiju” (action-observation therapy), eksperimentos tā dod būtiskus uzlabojumus insulta pacientu rehabilitācijā.

Bet vispārsteidzošāko rezultātu sasniedza, kad šo terapiju mēģināja pielietot cilvēkiem ar smagām traumām, no auto negadījumiem – kad cilvēkam bijis uzlikts ģipsis un faktiski no jauna jāmācās staigāt. Parasti šādos gadījumos ilgi saglabājas sāpīga gaita, pacients klibo u.c. Ja mācīs un trenēs tradicionāli, tas aizņems daudz laika. Tajā pašā laikā, ja demonstrēs speciāli radītu filmu ar atbilstošām kustībām, cietušā smadzenēs tiek aktivizēti nepieciešamie kustības neironi, un cilvēki parasti dažu dienu laikā sāk staigāt normāli. Pat mums, zinātniekiem, tas izskatās kā brīnums.

“Saplīsušie spoguļi”

– Profesor, kas notiek, ja cilvēkam tiek bojāti spoguļneironi? No kādām slimībām tas var notikt?

– Patiesībā masveidā sabojāt šos neironus nav tik vienkārši, tie izplatīti visā smadzeņu garozā. Ja cilvēkam ir insults, tiek bojāti vien daļa šādu neironu. Piemēram, ir zināms, ka tad, kad kreisajā pusē smadzenes ir bojātas, cilvēks reizēm nespēj saprast citu rīcību.

Visnopietnākie spoguļneironu bojājumi saistīti ar ģenētiskiem traucējumiem. Visbiežāk tas notiek pie diagnozes autisms. Tādu slimnieku smadzenēs ir sabojājies apkārtējo darbību un emociju “atspoguļošanas” mehānisms, autisma slimnieks vienkārši nevar saprast, ko citi cilvēki dara. Viņi nav spējīgi just līdzi, jo viņiem nav līdzīgu emociju pieredzes. Tas viss viņiem nav pazīstams, var būt biedējoši, un tādēļ autisma slimnieki mēģina aizbēgt, izvairīties no kontakta.

– Ja izdevās noskaidrot tādu slimības cēloni, zinātnieki ir tuvāk izārstēšanas metožu atklāšanai?

– Mēs uzskatām, ka var maksimāli pilnvērtīgi izārstēt ar autismu slimojošos, ja to dara no ļoti agra bērna vecuma. Agrīnā etapā ir jāizrāda ļoti spēcīga emocionalitāte, pat sentimentalitāte ar šiem bērniem: mātei, speciālistam ir daudz jārunā ar bērnu, jāpieskaras viņam – lai attīstītu motoriskās un emocionālās prasmes. Ir svarīgi rotaļāties ar bērnu, bet ne sacensību spēles. Jāspēlē tādas, kurās panākumus sasniedz tikai ar kopīgu darbību, piemēram, bērns velk virvi – nekas nesanāk, mamma velk – arī nekas, ja velkat kopā, tad saņem kādu balvu. Tad bērns saprot, ka tu un es kopā – tas ir svarīgi, nav briesmīgi, bet noderīgi.

Par tēmu: Kurš no mūsu mazākajiem brāļiem mūs sapratīs?

– Lielākajai daļai no mums ir mājdzīvnieki, kuri daudziem kļūst par reāliem ģimenes locekļiem. Mēs patiešām vēlamies izprast viņu garastāvokli, jēgpilnā veidā sazināties ar viņiem. Ciktāl tas ir iespējams, pateicoties spoguļneironiem? Vai kaķiem un suņiem tie ir?

– Attiecībā uz kaķiem to noskaidrot ir ļoti grūti. Nāktos viņu galvā implantēt elektrodus, bet veikt eksperimentus ar šādiem dzīvniekiem mūsu valstī ir aizliegts. Ar pērtiķiem un suņiem ir vieglāk: viņi darbojas “apzinātāk”. Ja pērtiķis zina, ka par noteiktu rīcību saņems banānu, viņš darīs to, ko zinātnieki grib. Ar suni to arī var panākt, lai gan tas ir grūtāk. Bet kaķis, kā zināms, staigā, kur pašam patīk un dara, ko grib. Kad suns ēd, viņš to dara tā, kā mēs. Mēs saprotam, jo paši veicam tādu darbību. Bet, kad suns rej, mūsu smadzenes nespēj saprast, ko tas nozīmē. Bet ar pērtiķiem mums ir daudz kas kopīgs, un viņi ļoti saprot mūs, pateicoties spoguļneironiem.

Ir bijuši eksperimenti, kuri parādīja, ka spoguļneironi ir dažiem dziedātājputniem. Viņiem smadzeņu garozā atrada šūnas, kas atbild par konkrētām notīm. Ja cilvēks spēlē šīs notis, putnu smadzenēs aktivizējas atbilstoši neironi.

Kā uzlabot garastāvokli sev un citiem

– Profesor, ja mēs neapzināti uztveram citu cilvēku emocijas, sanāk, ka skatoties šausmu filmas vai traģiskas reportāžas TV, mēs automātiski iegūstam tādas pašas emocijas? Teiksim, esam sarūgtināti un sāk izstrādāties stresa hormons kortizols, kas traucē mūsu miegu, atmiņu, vairogdziedzera darbu utt.?

– Jā, tas notiek automātiski. Pat ja jūs mēģināsiet nomierināties, kontrolēt sevi – tas var tikai mazināt reakciju, bet ne pilnībā atbrīvoties no tās.

– Bet, no otras puses, varbūt mēs varētu izmantot to pašu spoguļneironu principu, lai uzlabotu garastāvokli?

– Jums ir taisnība. Ja jums ir komunikācija ar pozitīvu, jautru cilvēku, vai skatāties filmu ar tādu varoni, jūsu smadzenēs rodas tādas pašas emocijas. Ja pats vēlaties uzmundrināt kādu, lielākas izredzes to izdarīt nevis ar traģiski-līdzjūtīgu izteiksmi sejā, bet ar draudzīgu smaidu.

Avots: econet.ru

LA.lv
VE
Veselam.lv
Veselam
Slimnīcā uzstādīts mātes piena analizators – solis tuvāk Latvijā pirmās mātes piena bankas izveidei
23 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Neliekot vajadzīgās brilles, autovadītāja reakcijas ātrums samazinās
23 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Aicina ziedot tēju trūkumā nonākušo ģimeņu atbalstam
23 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
No jaunā gada maksāsim ne tikai par gāzi 3
4 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
No kuras vietas vērot 18. novembra salūtu? Atbild “Saules mūža” veidotāji
1 stunda
LA
Laukos.lv
Laukos
Viedoklis. Ukraiņu olu rēgs klīst pa Latviju
1 stunda
LE
LETA-INTERFAX
Latvijā
Gobzems vai Pabriks? Vējonis atbild, kā rīkosies tālāk 2
3 stundas
LA
LA.lv
Ekonomika
Pie lidostas noticis agresīvs incidents. Apsvērs radikālus risinājumus 1
2 stundas