Veselam
Psiholoģija

Nelāgais attiecību modelis, kad ģimenē sarunājas “caur trešo” – bērnu, vecmāmiņu… Pētām cēloņus! 0

Nereti starp vīru un sievu uzkrājas spēcīgs saspīlējums. Sieviete attiecībās ar vīru baidās izpausties kā pieaudzis cilvēks. Baidās no atklātas seksualitātes. Bloķē to.

Bet arī vīrs neriskē satikties ar sievieti aci pret aci. Ar viņas agresivitāti vai ar vēlmēm, skaidrību, atklātību un reizēm arī ar sāpēm. Laulātajiem neizdodas izveidot tiešu saskarsmi. Attiecībās vienam ar otru būt patiesam un dzīvam.

Piemēram, sieva saka: “Mīļais, pavadīsim šo vakaru kopā!” Bet viņš atbild: “Nāc azotē, paskatīsimies kopā filmu.” Taču viņai filma ir pilnīgi vienaldzīga. Vēl jo vairāk “bojeviks”, ko skatās vīrs. Viņa vēlas par kaut ko parunāties, kaut ko apspriest.

Vakarā vīrs grib seksu, liek par to manīt vai arī sāk uzmākties. Bet sievai, kas nav saņēmusi savu uzmanības devu vai arī ir apvainojusies un jau aizrāvusies ar kaut ko citu, intīmu tuvību negribas.

Īsāk sakot, bieži gadās, ka vīra un sievas vēlmes nesakrīt. Viņiem krājas aizvainojumi. Vīram – par neuzmanību pret viņa vajadzībām un seksa trūkumu. Sievai – par kontaktu trūkumu vispār. Viņa jūtas neievērota. Viņai šķiet, ka viņas jūtas nevienam nav vajadzīgas. Vajadzīgas tikai funkcijas – ēdiens, sekss un tamlīdzīgi.

Savukārt vīram šķiet, ka tieši viņš ir funkcija – nepieciešama tikai viņa nauda, “stiprais plecs” vai kaut kas cits tamlīdzīgs.

Rezultātā rodas pāris, kura starpā pieaug saspīlējums un līdz ar to arī dusmas.

Iespējams, kad abi bija iemīlējušies, viņiem izdevās sirsnīgi aprunāties, rūpēties vienam par otru, ievērot vienam otru. Vai arī drīzāk tā bija ilūzija, ka izdodas.

Un tad viņiem piedzimst bērns.

Pirmajā laikā pēc dzemdībām sieva ir ļoti aizņemta. Izņemot mazuli, viņai vairs nekam un nevienam nav laika. Arī vīrs palīdz – vai nu aktīvi pelna naudu, vai arī dzer un uzdzīvo. Tādējādi līdz brīdim, kad atkal parādās iespēja naktīs gulēt un atbrīvojas laiks vienam priekš otra, abi jau ir pieraduši dzīvot citādu dzīvi.

Vīrs jūtas ļoti neapmierināts ar to, ka viņu ignorē, viņam trūkst sievas uzmanības.

Sievai tagad ir kāds, kas vienmēr sniedz maigumu un mīlestību – viņas bērns. Tas, protams, nevar neizraisīt vīra greizsirdību. Un sievas dusmas.

Kontakti starp vīru un sievu pakāpeniski sāk veidoties caur bērnu.

Piemēram, vīrs ir nikns uz sievu par to, ka istabā ir nekārtība, taču neriskē tiešā veidā viņai to pateikt. Vai nu tāpēc, ka saņems pretī miljons apsūdzību, vai tāpēc, ka tad vakarā pavisam noteikti nebūs seksa, vai arī tāpēc, ka ir noguris ķildoties un redz, ka tas ir bezjēdzīgi. Un tad viņš sāk kliegt uz bērnu, ka tas ir netīrelis un pienēsājis pilnu priekšnamu ar smiltīm. Patiesībā tas ir vēstījums sievai, bet apsūdzība vērsta pret bērnu. Mazulis kļūst par grēkāzi.

Vēl biežāk tā notiek attiecībās ar vecmāmiņām. Jaunā māmiņa neriskē tiešā veidā pateikt vīramātei, kas viņu neapmierina. Un sāk viņas klātbūtnē apsūdzēt bērnu. Vai arī pastiprināti par viņu rūpēties. Vai arī ierodas omīte un sāk bērnu barot tā, it kā māte viņu visu laiku turētu badā. Nesakot ar vārdiem, taču ar visām savām darbībām parādot, ka vedekla ir slikta māte. Nerūpējas par savu dēlu vai meitu. Bet dažkārt vecmāmiņas to pat pauž arī vārdos.

Pavisam negaidīti mazulis var izrādīties vainīgs. Bez vainas vainīgais. Un viņš nezina, par ko tiek apsūdzēts. Nekad nezina par ko un kad tiks apsūdzēts. Un nekad nezina, kad – tieši otrādi – tiks pie dāvanas.

Turklāt bērns nonāk lojalitātes konfliktā. Ja viņš izrādīs mīlestību pret mammu, apvainosies tētis vai omīte. Ja pateiks “gribu pie vecmāmiņas”, būs mammas nodevējs.

Veidojas sistēma, kad tiešā veidā neviens ar pārējiem nesarunājas. Tikai netieši, caur trešo. Visi kontakti iegūst trīsstūra aprises – katrs ģimenes loceklis nonāk vai nu upura, vai glābēja, vai arī agresora lomā.

Un visi regulāri mainās ar šīm lomām.

Pat tad, kad mēs izprotam šīs lomas un esam pavadījuši daudzas stundas terapijā, iemācījušies ievērot un iziet no šā trīsstūra, ģimenē mēs joprojām rīkojamies pēc vecā modeļa. Vienatnē to nav iespējams izmainīt.

Šajā gadījumā darbojas tikai ģimenes terapija. Ilga un visiem kopā. Citādi izredžu nav. Ja ar vīru var izšķirties, tad ar māti un bērniem nevar. Tik un tā agri vai vēlu vajadzēs risināt attiecības.

Un bez šaubām, tieši šāds attiecību trīsstūris izraisa daudz slimību visiem ģimenes locekļiem. Gan pieaugušajiem, gan bērniem.

 

Avots: snob.ru

LA.lv