Veselam
Ārstēšana

Nelaist sev tuvumā sirdskaites. Kam pienākas bezmaksas pārbaudes? 0

Foto – Shutterstock

Lai pēc iespējas agrāk atklātu un novērstu sirds un asinsvadu slimību riskus, bet vajadzības gadījumā – uzsāktu ārstēšanu, papildus ikgadējai profilaktiskajai apskatei pie sava ģimenes ārsta pacientiem, sākot no 40 līdz 65 gadu vecumam, reizi piecos gados pienāksies arī papildu pārbaudes un valsts apmaksāti izmeklējumi.

 

Slimo pārāk daudzi

Biežākās sirds un asinsvadu slimības Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, ir arteriālā hipertensija, koronārā sirds slimība, tajā skaitā miokarda ­infarkts, aritmija, sirds mazspēja, kā arī galvas smadzeņu asinsrites traucējumi, insults. Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka tikai pērn vien asinsrites slimību dēļ slimnīcā nonāca 57, 4 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju, bet nomira 15 838 (salīdzinājumam – ar ļaundabīgajiem audzējiem – 5989).

“Jebkura sirds un asinsvadu slimība, visbiežāk koronārā sirds slimība un arteriālā hipertensija, kura netiek laikus diagnosticēta un ārstēta, novājina sirds muskuli, tā spēju apgādāt audus, orgānus ar asinīm un veicina sirds mazspējas attīstību. Cilvēks jūt, ka viņš nogurst ātrāk nekā parasti, pat miera stāvoklī viņam ir paātrināts pulss, trūkst elpas, uz kājām parādās tūska, zūd apetīte. Apmēram 4% pacientu ir asimptomātiska sirds mazspēja. Tas nozīmē, ka par izmaiņām sirds darbībā pacienti nemaz nenojauš,” norāda P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardioloģe, sirds mazspējas darba grupas vadītāja Gunta Kamzola, uzsverot, ka vislabākā sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas metode ir profilakse. Ja dažus riska faktorus, piemēram, dzimumu, vecumu, iedzimtību nevar ietekmēt, pārējos, piemēram, kaitīgos ieradumus, novērst ir katra cilvēka spēkos.

Speciāliste teic, ka, jau sasniedzot 35 gadu vecumu, ikvienam vajadzētu sekot līdzi savam holesterīna līmenim un asinsspiedienam, bet, ja kāds no ģimenes locekļiem slimojis ar sirds un asinsvadu slimībām, tam vajadzētu pievērst īpašu uzmanību.

 

Ko apmaksās valsts?

Lai mainītu neiepriecinošo statistiku, agrīni atklātu sirds un asinsvadu slimības, bet, pats galvenais, noteiktu un pēc iespējas novērstu katra cilvēka individuālos saslimšanas riskus, uzsākta profilakses programma, kuras īstenošanai šā gada otrajā pusē valsts atvēlējusi 2, bet 2019. gadā – 2,6 miljonus eiro. Saskaņā ar to ik gadu noteiktas vecuma grupas pacientiem – 40, 45, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā – ģimenes ārsta praksē veiks mērķtiecīgas profilaktiskās pārbaudes. Šogad tās attieksies uz 1978., 1973., 1968., 1963., 1958. un 1953. gadā dzimušajiem.

Vispirms ģimenes ār­sta māsa vai ārsta palīgs izvērtēs pacienta sirds un asinsvadu slimību un smēķēšanas vēsturi, izklausīs sirdi, izmērīs asinsspiedienu, vidukļa apkārtmēru, noteiks ķermeņa masas indeksu, kā arī kopējā holesterīna un glikozes līmeni asinīs. Pēc tam ģimenes ārsts, izmantojot SCORE metodi, aprēķinās pacienta individuālo fatālu kardiovaskulāru notikumu risku tuvāko 10 gadu laikā. Ņem vērā piecus kritērijus: dzimumu, vecumu, smēķēšanu, sistolisko asinsspiedienu un kopējā holesterīna līmeni. Riska vērtējuma skala ir visai plaša, sākot ar mazāk par 1% un beidzot ar pāri par 10%. Tā kā SCORE noteikšana tiek veikta profilaktiskās apskates laikā, tad pacienta iemaksa netiks iekasēta.

Vadoties no iegūtā sirds un asinsvadu saslimšanu riska novērtējuma, ģimenes ārsts pacientiem, kuriem tas ir mazāks par vienu procentu, iesaka veikt nepieciešamās izmaiņas dzīvesveidā un nepieciešamības gadījumā sākt asinsspiedienu normalizējošu terapiju. Nākamā profilaktiskā skrīninga pārbaude paredzēta pēc pieciem gadiem. Savukārt tiem, kuriem risks augstāks par vienu procentu, papildus būs jāveic asins bioķīmiskā analīze, lai noteiktu labā un sliktā holesterīna līmeni jeb lipīdu frakcijas, kreatinīna līmeni, kas raksturo nieru darbību, bet pacientiem ar glikozes līmeni tukšā dūšā virs 6,1 mmol/L – arī glikozētā hemoglobīna līmeni. Atbilstoši analīžu rezultātiem ārsts izrakstīs medikamentus, kas samazinās holesterīna līmeni vai novērsīs trombu veidošanos, bet pacientiem ar augstu kopējā un sliktā jeb zema blīvuma holesterīna līmeni ieteiks šādas analīzes veikt arī pārējiem ģimenes locekļiem.

Ja pacienta sirds un asinsvadu slimību risks ir vidējs vai augsts, ģimenes ārsts nosūta pacientu veikt virkni valsts apmaksātu izmeklējumu: elektrokardiogrāfiju, ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju un veloergometriju, kā arī kardiologa vai asinsvadu ķirurga konsultāciju. Ja nosūtījumā būs atzīme par augstu vai ļoti augstu kardiovaskulāro risku, medicīnas iestādēm šie pakalpojumi jānodrošina 1 – 3, bet bez šādas atzīmes 3 – 6 mēnešu laikā no dienas, kad pacients tajā vērsies.

 

Kardiologa viedoklis

Veselības centru apvienības poliklīnikas “Elite” kardiologs Ivars Vaskis: ” Jaunā profilakses programma ir ļoti laba. Pats galvenais – lai tā būtu dzīvotspējīga. Noteikti laika intervāli, kuros pacientiem obligāti jāsaņem valsts apmaksātās speciālistu konsultācijas un izmeklējumi, taču, piemēram, šobrīd mūsu veselības centrā valsts piešķirto kvotu ietvaros uz kardiologa konsultāciju jāgaida trīs, uz ehokardiogrāfiju – četri, uz galvas smadzeņu asinsvadu izmeklēšanu ar doplerogrāfijas metodi – arī apmēram četri mēneši. Salīdzinoši īsāka rinda ir tikai uz slodzes testiem. Pirms valsts noteiktā 40 gadu vecuma padziļinātu profilaktisko sirds veselības pārbaudi saziņā ar savu ģimenes ārstu ieteiktu veikt cilvēkiem, kuri ilgstoši strādā kādā no augsta riska profesijām ar forsētām slodzēm – policistiem, ugunsdzēsējiem, glābējiem, kā arī smaga fiziska darba darītājiem un tiem, kuriem ģimenē jau bijuši pāragras nāves gadījumi, saistīti ar sirds un asinsvadu slimībām. Šim mērķim var izmantot arī tā saucamās “chek-up” jeb kompleksās kardioloģiskās pro­grammas, kas ļauj ietaupīt laiku, analīzes, izmeklējumus un speciālistu konsultācijas par maksu nodrošinot vienas divu dienu laikā.”

 

Programmā nepiedalās:

  • pacienti līdz 40, kā arī pēc 66 gadu vecuma,
  • tie, kuri jau slimo ar kādu no kardiovaskulārajām slimībām, tajā skaitā bijis miokarda infarkts vai akūts koronārs sindroms, veikta koronāro artēriju šuntēšana vai citu artēriju revaskularizācija, bijis insults, išēmiska lēkme, aortas aneirisma vai perifēro artēriju slimība,
  • tie, kuriem angiogrāfijas, ultrasonoskopijas vai citā diagnostiskā izmeklējuma laikā atklāta aterosklerotiska panga koronārā, miega vai citā artērijā;
  • pacienti ar pirmā vai otrā tipa cukura diabētu, kuriem ir viens vai vairāki sirds un asinsvadu slimību riska faktori, piemēram, smēķēšana, hiperholesterinēmija vai izteikta arteriāla hipertensija,
  • pacienti ar diagnosticētu smagu vai vidēji smagu hronisku nieru slimību, smagu (trešās pakāpes) arteriālo hipertensiju vai ģimenes jeb primāro hiperlipidēmiju.
LA.lv