Veselam
Ārstēšana

Neliec dzīvību uz spēles! Kad un kāpēc izmeklēt sirdi soli pa solim0


Ar parasto stetoskopu sirds toņi ir dzirdami, bet pieklusināti.
Ar parasto stetoskopu sirds toņi ir dzirdami, bet pieklusināti.
Foto: Lightfieldstudios/SHUTTERSTOCK

Lai pēc iespējas agrāk atklātu un novērstu sirds un asinsvadu slimību riskus, bet vajadzības gadījumā arī sāktu ārstēšanu, pacientiem no 40 līdz 65 gadu vecumam reizi piecos gados ģimenes ārsta praksē tiek veiktas profilaktiskās sirds veselības pārbaudes, bet vajadzības gadījumā izsniegts nosūtījums uz valsts apmaksātiem papildu izmeklējumiem.

Ja kāds no ģimenes locekļiem jau slimojis ar sirds un asinsvadu slimībām, profilaksei vajadzētu pievērst īpašu uzmanību.

Sirdsdarbības pieraksts

Profilaktiskajā sirds veselības pārbaudē ietilpst asinsspiediena, vidukļa apkārtmēra, ķermeņa masas indeksa, kā arī kopējā holesterīna un glikozes līmeņa noteikšana. Pēc tam ģimenes ārsts, izmantojot SCORE sistēmu, kurā ir pieci kritēriji: dzimums, vecums, smēķēšana, sistoliskā asinsspiediena un kopējā holesterīna līmenis asinīs, aprēķinās pacienta individuālo sirds un asinsvadu slimību risku.

Ja sirds un asinsvadu slimību risks būs vidējs vai augsts, pacients saņems nosūtījumu uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem: elektrokardiogrāfiju, ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju vai veloergometriju, kā arī kardiologa vai asinsvadu ķirurga konsultāciju.

Ja nosūtījumā būs atzīme par augstu vai ļoti augstu kardiovaskulāro risku, ārstniecības iestādei šie pakalpojumi jānodrošina viena divu mēnešu laikā no dienas, kad pacients tajā vērsies.

“Sirds elektrisko aktivitāti nodrošina sirds šūnu spēja automātiski radīt, uztvert un pārvadīt elektriskos impulsus.

Elektrokardiogramma ir sirds elektriskās aktivitātes grafiskais attēls uz speciāla papīra. Normāla elektrokardiogramma katram pacientam ir individuāla, tāpat kā plaukstas nospiedums. To ietekmē dzimums, vecums, ķermeņa uzbūve un dažādi fizioloģiskie stāvokļi, piemēram, trauksme, smēķēšana, aptaukošanās, ogļhidrātiem bagāta maltīte pirms izmeklējuma, grūtniecība,” norāda Rīgas 1. slimnīcas kardioloģe, ehogrāfijas un elektrokardiogrāfijas speciāliste Silvija Hansone.

Foto – Shutterstock

Lai veiktu šo izmeklējumu, pacients, atrodoties guļus stāvoklī, ir atslābinājies, jo vairāki parametri, piemēram, sirdsdarbības ātrums, tiek vērtēti fiziska un emocionāla miera apstākļos. Izklausot pacienta sirdi, ārsts iegūst datus par sirds toņiem, trokšņiem un ritmu.

Šis izmeklējums, kuru iespējams veikt arī daudzās ģimenes ārstu praksēs, ir zelta standarts sirds ritma, kā arī akūta koronārā sindroma – pēkšņas sirds asinsvadu slimības izpausmes – izvērtēšanai. Sirds asinsvadu slimību diagnostikai, to riska, prognozes un ārstēšanas novērtēšanai izmanto slodzes testus ar elektrokardiogrāfiju, kuru veic ar slīdoša celiņu vai veloergometra palīdzību.

Tā kā elektrokardiogrāfijas laikā var arī nereģistrēt sirds ritma traucējumus, pacientu var nosūtīt uz ­Holtera monitorēšanu, kuras laikā tiek veikts ilgstošs sirdsdarbības pieraksts – vismaz 24 stundu garumā, bet nepieciešamības gadījumā arī ilgāk.

Izmeklē ar ultraskaņu

Ehokardiogrāfija ir sirds izmeklēšana ar ultraskaņas palīdzību. Metodes pamatā ir ultraskaņas signālu reģistrācija, ko atstaro sirds struktūras. Visbiežāk tiek veikta transtorakālā ehokardiogrāfija – caur pacienta krūškurvi.

“Ehokardiogrāfija nav profilaktiskās apskates sastāvdaļa.

Neskatoties uz metodes popularitāti un pārlieko pieejamību Latvijā, izmeklējuma nepieciešamību un steidzamību nosaka ārsts, nevis pacients,” uzsver kardioloģe. Pacientu uz to nosūta tad, ja pārbaudes laikā ģimenes ārsts vai speciālists saklausījis sirds trokšņus, ja pacientam ir augsts, grūti ārstējams asinsspiediens, elpas trūkums, sāpes krūtīs, sirds ritma traucējumi, ilgstoši paaugstināta ķermeņa temperatūra.

Foto: Shutterstock

Silvija Hansone atgādina, ka, nākot uz šo izmeklējumu, nav īpaši jāgatavojas, piemēram, nav jāpārtrauc zāļu lietošana. Noteikti jāpaņem līdzi ne tikai nosūtījums, bet arī iepriekš veiktā elektrokardiogramma, visu iepriekšējo ehokardiogrāfiju un citu izmeklējumu rezultāti, izraksti no slimnīcas. Izmeklējuma laikā pacienta ķermenim pievieno elektrodus, kuri pieslēgti monitoram, bet ārsts izmanto ultraskaņas zondi, kura tiek slidināta pa pacienta krūškurvi, kaklu un vēderu, kurš pirms tam pārklāts ar speciālu gelu.

“Ehokardiogrāfija sniedz informāciju par sirds funkcionālo stāvokli un uzbūvi – četrām kamerām, to izmēriem, sienām, starpsienām un četriem vārstuļiem.

Ehokardiogrāfiju mēdz dēvēt arī par virtuālo stetoskopu, jo izmeklējuma laikā skaidri sadzirdamās skaņas ļauj novērtēt sirds vārstuļus un lielos asinsvadus,

jo katrs vārstulis dzirdams atsevišķi un pietiekami skaļi. Abas sirds izmeklēšanas metodes – elektrokardiogrāfija un ehokardiogrāfija viena otru neaizvieto, bet gan papildina,” uzsver Silvija Hansone.

Ja jāprecizē dati par sirds struktūrām, ehokardiogrāfijas speciālists var nozīmēt pacientam arī transezofagiālo ehokardiogrāfiju – sirds izmeklēšanu, ievadot elastīgu ultraskaņas zondi barības vadā. Piemēram, izmeklējuma laikā radušās aizdomas par nopietnu sirds vārstuļu patoloģiju, kad, iespējams, būs nepieciešama sirds vārstuļa protezēšana.

Pirms procedūras pacientam jābūt tukšā dūšā vismaz sešas stundas, nedrīkst smēķēt. Līdzi jāņem ne tikai visu iepriekš veikto izmeklējumu rezultāti, bet arī informācija par ikdienā lietotajiem medikamentiem un blaknēm, ja tādas bijušas, alerģiskām reakcijām.

Saistītie raksti

Izmeklējums ilgst 20–30 minūtes, bet pēc procedūras divas stundas ieteicams neēst un nelietot šķidrumu.

Šo metodi nevar izmantot, ja pacientam ir barības vada sašaurinājums, paplašinājums vai plīsums, asiņošana no augšējās gremošanas trakta daļas, kakla skriemeļu nestabilitāte vai arī viņš kādu garīgo traucējumu, piemēram, demences, dēļ nespēj sadarboties ar ārstu.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.