Veselam
Ārstēšana

No 1. jūnija plāno pieprasīt 56 eiro, ja “ātros” izsauks nepamatoti0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto – LETA/Artūrs Ķipsts

Lai atslogotu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādes no birokrātijas, sākot no 14. maija mediķi vairs neizrakstīs rēķinu pie pacienta mājās par nepamatotu izsaukumu, bet tas tiks darīts centralizēti. NMPD šim nolūkam būs speciāls darbinieks, kas izrakstīs rēķinu un to nosūtīs pa pastu. Savukārt no 1. jūnija paaugstināsies samaksa par izsaukumiem, kuri nebūs neatliekami. Patlaban NMPD ir noteicis, ka par šādiem izsaukumiem jāmaksā 40,14 eiro, bet no jūnija šī maksa tiks paaugstināta un būs 56 eiro.

Nereti brigādes mediķis tajā brīdī, kad viņam patiešām būtu jāizraksta rēķins, to neizdara, jo tā ir pietiekami nepatīkama darbība, saka NMPD vadītāja Liene Cipule. Vadītāja stāsta, ka ne viens vien ātro palīdzību sauc bez īpašas vajadzības, turklāt daudz reižu. To varot redzēt elektroniskajā sistēmā, tāpēc dienesta vadība ir nolēmusi šos cilvēkus nedaudz ierobežot, kas nenākšot par sliktu arī audzināšanas nolūkā.

Jau tagad pirms izsaukuma, ko pieņem dispečerdienests un, kurš, iespējams, nav neatliekams, pacients tiek brīdināts, ka, visticamāk, būs jāmaksā. Taču lēmums par samaksu tiekot pieņemts, redzot izsaukuma rezultātu (vai pacients ir palicis mājās vai aizvests uz slimnīcu) un iepazīstoties ar brigādes mediķu secinājumu, vai tas ir bijis maksas izsaukums.

L.Cipule neslēpa, ka mediķiem pret to, kas ir sekundārs jeb dzīvību neapdraudošs izsaukums, esot atšķirīga attieksme, taču, kā sacīja vadītāja, kaut gan tas ir subjektīvu faktoru kopums, tomēr “vienmēr cenšamies rīkoties konsekventi un vienoti”. Viņa norādīja, ka dienestam nav pārāk laba sadarbība ar ģimenes ārstiem, jo viņi nevēlas iesaistīties un palīdzēt pacientiem, kas regulāri sauc neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi. “Rēķins būs tas, kas varētu atturēt šos cilvēkus turpināt ierasto rīcības modeli. Taču tas nenozīmē, ka mēs neturpināsim braukt pie pastāvīgajiem izsaucējiem. Viena no tām daudzajām izsaukumu reizēm var būt īstā reize, kad izsaukums patiešām ir pamatots,” sacīja Cipule.

Savukārt NMPD Rīgas reģionālā centra reanimatologs anesteziologs Viktors Gorovenko uzsvēra: “Balstoties uz iepriekšējo pieredzi, ir ārkārtīgi grūti saprast, vai izsaukums ir vai nav dzīvībai bīstams. Var izrādīties, ka niecīga sūdzība noved pie smagām veselības problēmās, vai otrādi – pamatīga sūdzība, izrādās, nav nekas ārkārtējs. Vairākas paaudzes ir izrādījušas vēlmi klasificēt izsaukumus, taču tas nav iespējams.

Vienīgi tad, ja neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāde, aizbraucot pie pacienta, redz, jūt , zina vai paredz, ka cilvēka dzīvība nav apdraudēta, tad iesaka viņam vērsties pie sava ģimenes ārsta un liek samaksāt par izsaukumu.”

Arī Cipule uzskata, ka rēķinu var piestādīt tikai, izbraucot un konstatējot, kāds ir cilvēka veselības stāvoklis, nevis pieņemt lēmumu,sak, šitā ir mums labi zināmā tante, mēs pie viņas varam nebraukt.

NMPD informēja, ka viens ātrās palīdzības izsaukums izmaksā aptuveni 100 eiro. Ja ģimenes ārsta vizīte pie pacienta mājās maksā aptuveni 20 eiro Rīgā un tās apkārtnē un ap 10 – 15 eiro reģionos, tad, kā uzskata NMPD vadība, lētāk ir vienoties ar ģimenes ārstu un pat aizbraukt pie viņa uz praksi ar taksometru, nevis uzreiz saukt ātro palīdzību.

NMPD ir noteicis, ka neatliekamas situācija ir tad, kad iestājas bezsamaņa, apstājas elpošana vai rodas pēkšņi elpošanas traucējumi, ir smagas traumas vai spēcīga asiņošana, rodas pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula, kas var liecināt par sirds infarktu, ir vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu… ”

NMPD brigāžu vadītāji norādīja, ka “ātrajiem” darba būtu par 40 procentiem mazāk, ja visi būtu tikai neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumi, nevis izsaukumi tāpēc, ka ģimenes ārsts ir bijis nepieejams vai slimnieks ar viņu nav sazinājies. Esot pacienti ar hroniskām kaitēm, kuri ātro palīdzību saucot katru otro dienu. Tas nozīmējot, ka ģimenes ārsts viņiem nav noregulējis pamata terapiju.

Diemžēl Nacionālā veselības dienesta līgumā ar ģimenes ārstiem no darba kvalitātes kritēriju saraksta ir izņemts punkts par ātrās palīdzības izsaukumiem. Ja viens un tas pats pacients nezin cik reizes sauc NMPD brigādi, bet ģimenes ārsts neliekas par to ne zinis, tad viņam par to netiek samazināts ne santīms. Sākotnēji bija paredzēts šo kritēriju iekļaut, taču ģimenes ārsti panāca savu.

Saistītie raksti

Cipule uzskata, ka pacienti varētu daudz vairāk izmantot ārstniecības iestāžu dežūrārstu pakalpojumus. “Daudzi nezina, kurā vietā tas dežūrārsts ir pieejams. Daudz vienkāršāk ir zvanīt mums,” secina NMPD vadītāja.

Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders atzina, ka priekšlikumu veikt grozījumus NMPD maksas pakalpojumu cenrādī dienests iesniedzis ministrijā, kura patlaban vērtē ierosinājumu. Tāpat grozījumi vēl jāapstiprina Valdībā.

LA.lv