Veselam
Netradicionāli

20 orgāni un to slimības. No kurienes tās rodas? Dziednieces skatījums 0

Foto – Shutterstock

Ārste un dziedniece Luīze Heija savās grāmatās apraksta daudzu slimību mentālos cēloņus. Ieskatīsimies dažos piemēros.

Ausis simbolizē spēju klausīties un dzirdēt. Ja cilvēkam ir problēmas ar ausīm, tas nozīmē, ka viņa dzīvē notiek kaut kas tāds, ko cilvēks kategoriski atsakās sadzirdēt. Sāpes ausīs ir piemērs tam, ka dzirdētais tevi ārkārtīgi aizkaitina. Bērniem bieži sāp ausis — viņiem, nabadziņiem, mājās nereti jādzird viss, ko nemaz negribētos dzirdēt. Savas dusmas izpaust bērnam ir aizliegts, un tā kā viņam nav pa spēkam ietekmēt un mainīt situāciju, tas noved pie ausu sāpēm.

Ja ir problēmas ar acīm, tas parasti nozīmē, ka mēs nevēlamies kaut ko redzēt — vai nu savā dzīvē, vai sevī. Kad redzu mazus bērnus ar brillēm, es zinu — mājās kaut kas nav kārtībā, un viņi vārda tiešā nozīmē atsakās uz kaut ko skatīties.

Galvassāpes atgadās, kad jūtamies nepilnvērtīgi. Nākošreiz, kad tevi piemeklē galvassāpes, apstājies uz mirkli un padomā, kur un kāpēc jūties pazemots. Piedod sev un galvassāpes pāries. Migrēna mēdz būt cilvēkiem, kuri grib būt nevainojami, kā arī tiem, kuri dzīvē sakrājuši daudz aizkaitinājuma.

Kakls ir spēja domāt elastīgi, ieraudzīt otru tēmas pusi un saprast otra cilvēka viedokli. Ja rodas problēmas ar kaklu, tas var nozīmēt, ka esi pārāk spītīgs un nepiekāpīgs.

Rīkle pārstāv mūsu spēju pastāvēt par sevi. Rīkles problēmas rada emocijas „man nepienākas, man nav tiesības”, nepilnvērtīguma apziņa. Kopā ar saaukstēšanos tas liecina arī par apmulsumu. Laringīts parasti nozīmē, ka esam tik nikni, ka nespējam runāt. Kad mēs pretojamies pārmaiņām dzīvē, rodas problēmas ar kaklu. Ir taču gadījies ne no šā, ne no tā sākt klepot vai manīt, ka ieklepojas kāds cits. Ieklausies, kas tiek mēģināts pateikt, uz ko radusies tāda reakcija. Varbūt tā ir spītība, pretestība vai apliecinājums tam, ka atrodamies pārmaiņu procesā?

Ar mandelēm un vairogdziedzeri saistītās kaites liecina, ka mums nav izdevies sevi radoši apliecināt tā, kā vēlētos.

Mugura ir atbalsta sistēma. Ar to saistītās problēmas norāda, ka nejūti pienācīgu atbalstu. Pārāk bieži mēs domājam, ka mūs atbalsta ģimene, draugi. Īstenībā tas ir Visuma, pašas Dzīves atbalsts. Problēmas muguras augšējā daļā signalizē par nepietiekamu emocionālu atbalstu. Muguras vidējā daļa tieši saistīta ar vainas apziņu. Vai baidies no kaut kā aiz muguras vai slēp tur kaut ko? Vai rodas sajūta, it kā kāds būtu iesitis pa muguru? Varbūt nepārtraukti raizējies par naudu? Šī problēma var radīt sāpes muguras lejasdaļā.

Problēmas ar plaušām parasti rodas no bailēm vai nevēlēšanās dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Vai arī tādēļ, ka uzskatām: mums nav tiesību dzīvot pilnvērtīgi.

Krūtis ir mātišķuma iemiesojums. Ja rodas problēmas ar piena dziedzeriem, tas nozīmē, ka mēs ar savu uzmanību burtiski smacējam otru cilvēku, lietu vai situāciju. Krūts vēzis nozīmē papildus uzkrātu aizvainojumu vai niknumu. Atbrīvojies no bailēm un esi drošs, ka ikvienā no mums darbojas Visuma saprāts.

Sirds, protams, simbolizē mīlestību, bet asinis — prieku. Kad tavā dzīvē pietrūkst mīlestības un prieka, tad sirds burtiski sažņaudzas un sasalst. Rezultātā asinis palēnina gaitu, pakāpeniski novedot mūs līdz anēmijai, asinsvadu sklerozei, sirdslēkmēm.

Kuņģis pārstrādā visas jaunās idejas un situācijas. Kad rodas problēmas ar kuņģi, tas parasti nozīmē, ka nezinām, kā asimilēt radušos situāciju. Mums bail. Kuņģa čūla ir kas vairāk – tā ir apziņa, ka neesam pietiekami labi vecākiem, priekšniekiem utt., ka neesam pilnvērtīgi. Mēs burtiski nespējam sagremot, tas ir, pieņemt to, kas esam, visu laiku cenšamies iztapt citiem. Neatkarīgi no ieņemamā amata mums var būt pilnīgi neattīstīta pašcieņa un pašapziņa. Cilvēki, kas mīl un ciena sevi, no čūlām necieš.

Žultsakmeņi simbolizē sakrājušās rūgtās domas un lepnību, kas traucē tikt no tām vaļā. Pamēģini sekojošu vingrinājumu: patstāvīgi sev saki: “Es ar prieku atlaižu savu pagātni. Dzīve ir skaista un es arī.”

Urīnpūšļa, vēdera izejas, dzimumorgānu problēmas rodas mūsu ķermeņa un tā funkciju aplamas izpratnes dēļ. Visi mūsu ķermeņa orgāni bez izņēmuma ir lielisks pašas dzīves atspoguļojums. Mēs taču nedomājam, ka dzīve ir netīra un grēcīga.  Kādēļ tad mēs tā domājam par dzimumorgāniem? Anālā atvere ir tikpat skaista kā ausis. Bez tās mēs nevarētu atbrīvot savu organismu no sārņiem un ātri ietu bojā. Katra mūsu ķermeņa daļa, tāpat kā ikviena tā funkcija ir pilnīgi normāla, dabiska un skaista. Dzimumorgāni radīti baudai. Sekss ir brīnišķīgs un tikpat dabisks process kā ēšana vai dzeršana. Saprotiet mani pareizi — es nepropagandēju brīvo seksu, ar ko pagadās. Vienkārši daudzi no agrākajiem noteikumiem pašlaik ir neglābjami novecojuši. Mums seksualitātes radītā vainas izjūta jāizmet no apziņas. Mūsu seksuālo problēmu cēloņi ir mūsu pašu naids un pretīgums pret sevi. Tieši tādēļ mēs slikti izturamies pret sevi un citiem. Mūsu bērniem jāliek saprast, ka viņu ķermeņi, dzimumorgāni un seksualitāte radīti, lai nestu prieku.

Olnīcas ir radošā enerģija. Problēmas ar tām – neizpaudušās radošās spējas.

Kājas nes mūs pa dzīvi. Problēmas, kas ar tām rodas, liecina par bailēm no virzības tālāk un nevēlēšanās iet noteiktā virzienā. Nevēlēšanās rīkoties bieži vien izpaužas ar lielām kāju problēmām. Varikozā vēnu paplašināšanās – tā ir māja vai darbs, kuru tu ienīsti.

Reimatisms rodas no pastāvīgas sevis un citu kritizēšanas. Cilvēki, kas sirgst ar šo slimīgu, parasti pievelk tos, kas viņus kritizē. Tas notiek pateicoties pašu pārliecībai, ka viņiem jākritizē citi. Vēlēšanās pastāvīgi būt “pilnībai” jebkurā situācijā — tas ir viņu lāsts. Šī nasta ir tiešām nepanesama.

Astma. Cilvēkam, ko tā moka, šķiet, ka viņam nav tiesību elpot. Bērni astmatiķi parasti ir ar ārkārtīgi attīstītu sirdsapziņu. Viņi tiecas uzņemties vainu par visu. Dažkārt viņiem var palīdzēt dzīvesvietas maiņa, sevišķi tad, ja visa ģimene nepārceļas kopā ar viņiem. Parasti bērni astmatiķi izveseļojas. To sekmē jaunas dzīves situācijas.

Vēzis — slimība, ko izraisa dziļi uzkrāts aizvainojums, kas vārda vistiešākajā nozīmē sāk aprīt ķermeni. Bērnībā kāds notikums satricinājis mūsu ticību dzīvei, tas netiek aizmirsts un cilvēks dzīvo ar milzīgu žēlumu pret sevi. Dažkārt viņam grūti saglabāt ilgstošas, nopietnas attiecības. Dzīve sagādā vienu vilšanos pēc otras. Viņa apziņā dominē bezizeja un bezcerība, viņš savās problēmās viegli vaino citus. Savā pieredzē esmu saskārusies ar to, ka iegūta prasme mīlēt sevi un pieņemt, kāda esi, izārstē vēzi.

Liekais svars nav nekas cits kā nepieciešamība pēc aizsardzības. Mēs meklējam aizsardzību pret sāpēm, kritiku, seksualitāti, apvainojumiem utt. Nekad neesmu bijusi resna, bet mana personiskā pieredze rāda, ka, juzdamās nedroši, automātiski pieņemos svarā par vairākiem kilogramiem. Kad draudi pazuduši, pazūd arī liekais svars.
Audzēji – sens aizvainojums, ar kuru auklējoties mēs esam to apaudzējuši fiziski – kā austere smilšu graudiņu pērlē.

 

Avots: cluber.com.ua

LA.lv