Veselam
Dzīvesveids

“Ar smaržām vismaz vienreiz vajag pārgulēt”. Kļūdas un atklāsmes, izvēloties smaržas 0


Marika Rozenberga
Marika Rozenberga
Foto – Matīss Markovskis

“Runā, ka esot jāseko savai sirdij. Es sekoju savam degunam,” saka Marika Rozenberga. Jau vairākus gadus viņa ir aizrāvusies ar smaržu pasauli – izzina īpašus aromātus, iekrīt tajos kā aizraujošās grāmatās, sajūsminās kā par izcilām gleznām. Pārliecinājusies, ka smarža spēj gan priecēt, gan nomierināt, gan gremdēt atmiņās. Atzīšos, ka pirms iepazīšanās ar Mariku smaržām piedēvēju vien ikdienišķi praktisku nozīmi, līdzīgi kā zobu pastai vai lūpu krāsas triepienam no rīta, bet tagad tās izjūtu citādi…

Marikas darba lauks ir reklāma un mārketings, savulaik rakstījusi arī dialogus latviešu seriālam Ugunsgrēks un tā priekštecim – filmai Neprāta cena. Viņai piemīt prasme radīt spēcīgus tekstus. Ne velti, arvien vairāk izzinot smaržu pasauli, Marikai nagi niezēja rakstīt savu blogu. Tas pastāv jau ceturto gadu un ir ar visai ekscentrisku nosaukumu – Seko degunam.

“Tieši tolaik savu uzvaras gājienu sāka tviteris. Savirpināju domu: ja vieni seko tviterim, es varētu sekot degunam. Jo deguns mani vienmēr aizved turp, kur lieliski smaržo,” piebilst Marika.

 

Nospiedumi atmiņā

Viesojos pie Marikas. Jaunākais dēls Jānis Augusts (6) vēl bērnudārzā, Krišjānis (14) – skolā, arī meita Lote (23) pošas promiešanai. Trīsbērnu mamma kā erudīta burvju māksliniece ceļ dienas gaismā dažādas kastītes, pudelītes, flakoniņus. Papūš te vienu, te otru smaržu bundulīti, paplivina papīra testerīšus. Istabu pamazām piepilda noslēpumainu aromātu mākonīši. Smaržu ekskursijā ieinteresēts piedalās kaķis Skips, taču vienā brīdī laikam sajūt – ir par daudz! – un aizjoņo.

“Smarža glabājas atmiņā, tā ir cieši saistīta arī ar dziļi zemapziņā noslēpto, tāpēc katrs vienu un to pašu aromātu jūt atšķirīgi. Pasmaržošana var izcelt no dzīlēm kādreiz piedzīvoto, tīkamo. Uzreiz rodas asociācijas, notiek savdabīga saslēgšanās, un uzlabojas noskaņojums. Droši vien tāpēc nereti tiek veidotas personiskas smaržas, piemēram, kāzām. Vēlāk tās pārim atsauc atmiņā laimīgo notikumu. Līdzīgi notiek neapzināti – iesmaržojies un uzreiz atminies, ka līdzīgs aromāts vējoja apkārt, kad tikies ar mīļoto vīrieti.

Ja lieku pie deguna Philosykos (ir tāds franču zīmola Diptyque aromāts), manī rodas pacilājoša sajūta, kāda pārņēma bērnībā, ierāpjoties svaiga siena pārpilnā šķūnī. Vēl tās atgādina Jāņus, kad visa istaba smaržoja pēc sakapātām kalmēm. Vēl arvien nespēju izskaidrot, kā gan Grieķijai veltītas smaržas tik labi ierakstās Latvijas vasarā.

Protams, smarža var raisīt arī negatīvas izjūtas. Esmu dzirdējusi, ka daudziem ir bērnības trauma no bulgāru rožu eļļas, jo ikviena sieviete, kurai izdevās to sadabūt, salaistījās tā pamatīgi,” nosmīkņā Marika.

Kas vienam smaka, citam – tīkams aromāts. Viņu pašu joprojām fascinē… benzīna smarža. “Atceros, kā bērnībā vienmēr pievilku pilnu snuķi apburošā aromāta no radinieka javiņas benzīnbākas.”

 

Izzināt un trenēt

Marikas aizraušanās sākās ar franču smaržām. Prāgas lidostas veikaliņā piebāza degunu Jardin Sur le Nil flakoniņam. Cik burvīgs! Taču, uzzinājusi, ka tās maksā 60 latu, nosprieda – nevar taču izmest tādu naudu par nieka smaržu pudelīti! Lidmašīnā Marika visu ceļu turēja pie deguna iesmaržoto roku – tik ļoti patika. Pēc gada, kad atkal iegadījās lidojums, jau bija iekrāta vajadzīgā summa. Tolaik zīmola Hermès smaržas varēja nopirkt tikai lidostās un vēl Parīzē. Pēc tam viņa sāka interesēties par šīm smaržām.

“Meklējot informāciju internetā, atradu parfīmu fanes amerikānietes Robinas blogu Now Smell This. Izlasīju, ka man tīkamo aromātu radījis lieliskais franču parfimērs Žans Klods Ellenā. Piepeši pārsteigums – viņa autordarbs ir arī cits aromāts, kas man dzīvē bijis svarīgs. Nekad nebiju iedomājusies, ka smaržām In Love Again, ar ko aizrāvos deviņdesmito gadu beigās, un Jardin Sur le Nil, ko iemīlēju Prāgas lidostā, varētu būt kas kopīgs. Sapratu, ka tā ir pasaule, par kuru neko nezinu.

Izrādās, ir aromāti, kam ir konkrēts autors. Šīs smaržas top nevis megakoncernos, bet nelielās smaržu studijās. Tās dēvē par nišas jeb alternatīvajām smaržām. Ja salīdzina, tas ir kā indie alternatīvais mūzikas stils pret popmūziku.”

Marika sāka vākt informāciju, pasūtīt paraugus internetā, lasīja, ko par katru saka dažādi smaržu eksperti, piemēram, interneta vietnē fragrantica.com.

“Degunu var trenēt un izglītot. Līdzīgi savu garšas sajūtu attīsta vīnziņi. Tieši tas mani aizrāva visvairāk – saņemt pastkastītē aromāta paraudziņu, nesteidzīgi un pamazām izsmaržot, piefiksēt savas izjūtas.”

Aromāts ar stāstu

Mariku uzrunāja ideja, ka aromātam ir koncepcija, stāsts līdzīgi kā mākslas darbam.

Smaržas var ne tikai sajust ar maņām, tās liek kustināt smadzenes, raisa emocijas, vedina domāt par to vēstījumu.

Lūk, zīmola Neela Vermeire Creations īpašnieci Nīlu iedvesmo Indijas senā vēsture un kultūra, jo viņa tur pavadījusi bērnību. Visas smaržas parfimēre velta atmiņām par Indiju. Piemēram, Ashoka, kas 2014. gadā ieguva galveno balvu alternatīvo smaržu konkursā, vēsta par Indijas imperatoru Ašoku, bargu karavadoni, kurš kaujas laukā piepeši piedzīvoja atklāsmi un pievērsās taisnīguma un līdzjūtības sludināšanai, budismam.

Marika priecājas par neparastām idejām. Piemēram, Richard Lüscher Britos aromāti pārceļ uz konkrētu ģeogrāfisku vietu – nosaukums ietver šīs vietas koordinātas kartē. Mariku suģestē smaržas 14°S 48°E, tā ir Madagaskara.

Lūk, kā viņa raksta savā blogā: “Iesmaržojos un pēkšņi atrodos zem piķa melnām debesīm. Man rokās ir skārda krūzīte, kurā skalojas silts un salds šķidrums, šķiet, gatavots no kakao pupām. Priekšā spoža uguns, ap to dejo skaisti stāvi, viņu melnā āda spīd kā ieeļļota. Es šūpojos viņiem līdzi un ieelpoju lipīgu ilang-ilang ziedu smaržu.”

Šveices parfimērs Endijs Tauers pēc izglītības ir ķīmiķis, smaržu radīšanu apguvis pašmācības ceļā. Savā laboratorijā Cīrihē viņš izmanto senas metodes. Marika uzsver, ka Tauera radītais vislabāk raksturo nišas smaržu atšķirību no megakoncernos ražotajām. “Piemēram, Lonestar Memories piemīt dūmu, darvas un ģērētas ādas aromāts. Kad iedevu pasmaržot gleznotājai Helēnai Heinrihsonei, viņa iesaucās: “Tas ir dusts!” Pats autors gan runā par kovbojiem pamatīgi savalkātās ādas biksēs, kuri sēž pie ugunskura un malko viskiju. Ir tādas smaržas, kas patiesībā nepatīk, bet nez kādēļ tās gribas ik pa brīdim paostīt un iztēloties to stāstu. It kā baudīt intelektuāli.”

 

Pūdercukurs vai sintētika

Smaržu radīšanu apvij daudzi noslēpumi. Marika paver to daļu, kas zināma plašāk: “Smaržām ir trīs līmeņi – virsnotis, sirds notis un pamatnotis. Virsnotis ir vieglākās molekulas, kas kā gaisa baloniņi uzreiz uzspurdz gaisā un ieskrien degunā. Kad virsnotis izlidojušas, sāc sajust sirdsnotis, bieži vien tās ietver ziedu aromātus. Jāzina, ka vieglās notis parādās uzreiz, bet citas izlien laukā tikai pēc pāris stundām. Ej mājās priecīga, ka nopirki iekāroto pudelīti, bet piepeši vaicā – kas te tik nepatīkami ož?! Izrādās, bāzes akordā bijis kaut kas tev galīgi netīkams.”

Attīstās deserta smaržas jeb gourmet, kas smaržo pēc lukuma, pūdercukura vai salda sīrupa. Modē nācis ūds (oud). To iegūst no agarkoka, kad tas inficēts ar īpašu parazītisku slimību, – lai cīnītos ar nelāgo kaiti, koks sāk izdalīt īpaši smaržīgus sveķus. Iegūt dabisko ūdu nav vienkārši, tāpēc tas ir dārgāks par zeltu. Bet prāti jau nestāv mierā – uzķīmiķo sintētisku ūda versiju, ko izmantot smaržās.

Masveida smaržu bāze itin bieži ir sintētiskais baltais muskuss, tāds salkans aromāts. Agrāk to ieguva no muskusbriežiem, bet tad radīja sintētisko muskusu. Tas parādās tikai pēc kādas stundas, bet vajā degunu vēl ilgi.

Savas zināšanas Marika netur noslēpumā – dalās ar tām blogā, kā arī aicina draugus uz interesantām smaržu degustācijām.

Viņa sen sapņoja iebāzt degunu parfimēra darbā, redzēt, kā top smaržas. Tagad jau divreiz piedalījusies slavenākā lietuviešu parfimēra Aista Mickeviča meistarklasē. Tā bijusi laimīga iespēja izošņāt daudz dažādu smaržīgu vielu. Kopā ar meistaru var radīt personisko aromātu, tomēr tas nedod iespēju izzināt smaržu formulu. Aromāta izveidošana maksā, sākot no 200 eiro, bet, lai nopirktu arī formulu, jāšķiras vismaz no 1000 naudiņām.

“Smaržas, tāpat kā māksla, deja un mūzika, bagātina manu pasauli. Ir vērts pēc iespējas vairāk izmantot visu, kas dod prieku, palīdz dzīvot. Man smaržas un sekošana savam degunam ir ierocis pret sliktu garastāvokli, tās nomierina un rada svētku sajūtu. Līdzīgi kā mājas aptieciņa – zinām taču, kura tablete jāpaņem, ja sāp galva vai vēders.”

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Marika iesaka, kā izvēlēties smaržas

* Smaržām ir tāda īpatnība, ka patīkamie aromāti izgaist ātri un nemanāmi, bet no pretīgajiem nevar tikt vaļā. Tāpēc der padomāt divreiz, iekams nepazīstamu aromātu uzsmidzini sev uz ādas vai apģērba. Labāk vispirms uzpūt papīra strēmelītei. Zviedrijā redzēju, ka daudzi tā rīkojas – pasmaržo strēmelīti, uz tās uzraksta smaržu nosaukumu un paņem līdzi. Mājās droši vien ik pa brīdim pieliek pie deguna – vai vēl patīk? Tad atnāk vēlreiz uz veikalu un iesmaržojas pa īstam, vēl brīdi pastaigā un tikai tad pērk.

* Ar testa strēmelīti tomēr nepietiek, smaržas jāuzliek uz ādas, jo aromāts ar to reaģē, mēdz mainīties. Interesanti, ka atšķirīgām rasēm vienas un tās pašas smaržas smaržo citādi.

* Vislabāk iesmaržināt locītavas iekšpusi pie plaukstas. Vairākums tā dara un pēc tam kārtīgi paberzē, taču šādi tiek sajaukta kompozīcija. Uzliec smaržas un ļauj, lai tās lēnām izgaro.

* Ne velti ir slavens teiciens – ar smaržām vismaz vienreiz vajag pārgulēt. Iesaku pirms pirkšanas tomēr kārtīgi notestēt iekāroto aromātu – iesmaržoties un, piemēram, aiziet nesteidzīgi izdzert tasi kafijas. Ja arī pēc tam viedoklis par aromātu nav mainījies, droši var iegādāties.

* Nezināmas smaržas nevajag pūst sejas vai kakla tuvumā, tā ir pašnāvība. Ja nepatiks, aromāts vajās vēl ilgi.

* Aiz ausīm nekādā gadījumā nevajag iesmaržoties. Tur izdalās sekrēts, kas var sabojāt smaržu.

* Vienā reizē nav jēgas testēt daudzus aromātus. Izmēģini tikai divus – tādējādi vieglāk novērtēt, pamanīt, kā smaržas mainās.

* Noslēpums: ja sieviete vasarā valkā svārkus vai kleitu, der iesmaržoties paceles bedrītē – smarža ceļas uz augšu un pamazām apņem kā mākonis.

* Cik bieži jāsmaržojas? Katram pašam jāizmēģina, uztvere atšķiras. Vēl tas atkarīgs no ādas – ja tā ir sausa, aromāts izgaro ātrāk. Dažas smaržas ilgāk noturas tieši uz apģērba. Tikai jāskatās, vai tām nav dzeltenīgs tonis, citādi balts apģērbs tiks neglābjami sabojāts.

* Ja cilvēku māc stress, bailes, nervozitāte, smaržas mēdz mainīt raksturu. Vari uzpūst saldas smaržas, bet tās kļūs skābas vai nepatīkamas, jo notiks reakcija ar stresa aromātu. Ja cilvēks jūtas priecīgs un laimīgs, kā bieži notiek biodejā, ar ko esmu aizrāvusies vairākus gadus, visi vienkārši labi smaržo, jo jūtas laimīgi.

 

logo-36

LA.lv