Veselam
Ārstēšana

Paplašinās veiksmīgi sākto brīvprātīgo kustību Austrumu slimnīcā 0

Foto – Shutterstock

Jau trīs mēnešus vēža pacientus Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā apciemo brīvprātīgie, sniedzot gan emocionālu, gan praktisku atbalstu. Slimnīcas ārstniecības personāls brīvprātīgo darbības sākumu vērtē kā ļoti veiksmīgu un daudzsološu, un sadarbībā ar biedrību „Svētās ģimenes māja” plāno brīvprātīgo kustību vērst plašumā, jo atbalsts ir nepieciešams arī pacientiem ar citām smagām slimībām, vēsta Aija Lietiņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāre.

Kā jau vēstīts, brīvprātīgo kustība vēža pacientu atbalstam Austrumu slimnīcā tika atklāta šā gada 8. septembrī. Tā tika uzsākta pakāpeniski, septembrī pie onkoloģiskajiem pacientiem dodoties pirmajiem 23 speciāli apmācītiem brīvprātīgajiem. Šo trīs mēnešu gaitā viņu skaits pieaudzis līdz 42.

Gūst gandarījumu palīdzot

Brīvprātīgie ir ļoti dažādi, un tikpat dažāda ir viņu motivācija, nesaņemot samaksu, palīdzēt vēža slimniekiem. Brīvprātīgo vidū ir cilvēki, kuri paši saskārušies ar diagnozi „vēzis” un šo slimību uzveikuši, tāpēc vēlas bieži vien smagajā un ilgstošajā cīņā ar vēzi atbalstīt citus. Ir brīvprātīgie, kuriem onkoloģiska slimība laupījusi kādu tuvu cilvēku. Un ir brīvprātīgie, kuri vienkārši vēlas palīdzēt citiem un, to darot, gūst patiesu gandarījumu. Starp viņiem ir daudz ticīgu cilvēku, kuri uzskata par pašsaprotamu palīdzēt tiem, kam klājas grūtāk.

Brīvprātīgie piedāvā savu atbalstu ikvienam vēža pacientam, tomēr visvairāk tas ir nepieciešams tiem, kuri jūtas vientuļi un kaut kāda iemesla dēļ nesaņem tuvinieku atbalstu. Tie ir pacienti, kuriem nav palicis neviena tuva cilvēka, un tie, kuru radi dzīvo pārāk tālu, lai bieži apciemotu. Diemžēl nav retums arī pacienti, no kuriem tuvinieki, uzzinot par slimību, ir novērsušies.

Brīvprātīgie uzklausa un sniedz atbalstu vai, ja cilvēks par sāpīgo nevēlas runāt, pakavē laiku, sarunājoties par visdažādākajām tēmām. Šī viena vai divas stundas brīvprātīgā sabiedrībā ļauj pacientam kaut uz brīdi novērst domas un aizmirst par slimību. Ja pacients to vēlas, brīvprātīgais palasa priekšā grāmatu vai uzspēlē kādu galda spēli. Gulošiem pacientiem padod ūdens glāzi vai atnes kaut ko no veikala. Ja pacients pārvietojas ratiņkrēslā, izved pastaigā pa slimnīcas teritoriju vai sliktu laika pstākļu gadījumā – kaut slimnīcas gaiteņiem.

Palīdz domāt labu

„Viņi ļoti lielu darbu dara,” saka 43 gadus vecā Irīna, kuru tikko apmeklējusi brīvprātīgā. „Šodien tikai atbraucu. Ļoti nervozēju, jo man būs operācija. Satraukums tāds, ka nespēju mierīgi nosēdēt, kur nu vēl apgulties. Brīvprātīgā ienāca palātā un piedāvāja savu palīdzību. Sākām runāt, un viņa mani nomierināja. Parādīja, kur nodaļā kas atrodas, pastāstīja, kā šeit viss notiek. Runājām par dažādām lietām. Par to, ka tagad jādomā tikai labu, jo domām ir liels spēks. Ļoti patīkama un sirsnīga sieviete. Pēc sarunas ar viņu man tiešām kļuva vieglāk.”

Visvairāk brīvprātīgo apciemojumus gaida pacienti, kuri Austrumu slimnīcas stacionārā „Latvijas Onkoloģijas centrs” uzturas ilgstoši. Tie ir pacienti, kuri pārcietuši smagas operācijas, ķīmijterapijas un paliatīvās aprūpes nodaļas pacienti, bet jo īpaši – staru terapijas nodaļas pacienti, kuri slimnīcā pavada četras līdz pat sešas nedēļas. „Man bija ļoti smaga operācija – sešas stundas ilga! Diemžēl audzēja šūnas atrada arī limfmezglos, tāpēc tagad man ir staru terapija,” stāsta 56 gadus vecā Lilita. „Brīvprātīgā meitene nāk pie manis katru pirmdienu un nes svaigas kāpostlapas. Man katru vakaru ir divas šprices un no tām zem ādas paliek sacietējumi. Kāpostlapu kompreses tos ļoti labi noņem, par ko jāsaka liels paldies brīvprātīgajai. Pa šīm nedēļām ar viņu esam paguvušas sadraudzēties. Es viņai pastāstu par sevi, viņa man – par sevi. Ir labi, ja ir kāds, ar ko aprunāties. Pie manis arī māsa brauc, bet viņa divos darbos strādā, viņai grūti uz šejieni atbraukt.”

Vieglāk uzticēties svešam

„Bieži vien svešam cilvēkam ir vieglāk izkratīt sirdi nekā ģimenes locekļiem,” saka 38 gadus vecā Inese. „Ir lietas, par kurām ar savējiem vienkārši nespēju runāt. Piemēram, par vīra aiziešanu tad, kad sākās mana cīņa ar slimību. Ar brīvprātīgo runājam par visu – par vīru, bērniem, slimību, vienkārši par dzīvi. Pēdējos gados man ir gājis grūti – bijušas vairākas operācijas un „ķīmijas”. Man sparu dod bērni. Cīnos viņu dēļ. Reizēm gan viņiem ar mani nav viegli, jo ir brīži, kad man ir ļoti slikti un viss kaitina. Jaunākais saka: „Mammu, man nepatīk, ka tu kļūsti dusmīga.” Bērniem ir grūti to saprast. Šādos brīžos ļoti palīdz izrunāšanās ar kādu. Brīvprātīgā, kura pie manis bijusi jau vairākas reizes, prot klausīties. Ir bijis tā, ka, viņai atnākot, man sēž asaru kamols kaklā, bet sākam runāt un kļūst vieglāk.”

Viena no brīvprātīgo projekta iniciatorēm, „Latvijas Onkoloģijas centra” ķīmijterapijas nodaļas vadītāja Signe Plāte brīvprātīgo darbības pirmos mēnešus vērtē kā neticami veiksmīgus. Pirmajās nedēļās daļa pacientu gan pret brīvprātīgajiem izturējušies skeptiski un no viņu sabiedrības atteikušies, taču, aizvien vairāk pacientiem saskarsmē ar viņiem gūstot pozitīvu pieredzi un par to stāstot citiem, brīvprātīgie kļuvuši par gaidītiem viesiem gandrīz katrā palātā. „Pašlaik ir izkristalizējušās brīvprātīgās, kuras regulāri nāk uz mūsu nodaļu, un personāls ar viņām jau ir saradis. Ļoti priecājos, ka starp viņām ir pāris tādas, kas pie pacientiem nāk nedēļas nogalē. Sestdien un svētdien nodaļā paliek galvenokārt tie pacienti, kurus mājās neviens negaida, un viņiem atbalsts ir ļoti nepieciešams.”

Nes pat labumus no sava dārza

„Latvijas Onkoloģijas centra” galvenā māsa Inta Laže stāsta, ka brīvprātīgie cenšas uzlabot onkoloģisko pacientu noskaņojumu visdažādākajos veidos. Nes žurnālus, krustvārdu mīklas, grāmatas, ko pēc tam pārspriež, pašceptus pīrādziņus, ziedus, ābolus un citus veselīgus labumus no sava dārza. Mēģina pacientus pievērst kādai nodarbei, piemēram, adīšanai vai zīmēšanai. „Pacienti bieži vien nevēlas runāt par savu slimību, taču vērtīga ir arī saruna par vaļaspriekiem, aktualitātēm pasaulē vai jebko citu, jo pacients šajā laikā aizmirst par savu slimību un varbūt pat par nepatīkamajām sajūtām, kas ir pēc operācijas, staru vai ķīmijterapijas,” stāsta Laže. „Brīvprātīgajiem iecerētā saruna gan ne vienmēr izdodas, bet tas ir normāli. Onkoloģiskajiem pacientiem garastāvoklis var mainīties ļoti strauji. Vienā brīdī viņš ļoti grib runāt ar brīvprātīgo, bet jau nākamajā – noslēdzas un vairs nevēlas runāt ne ar vienu. Tas ir jāsaprot.”

Staru terapijas klīniskās daļas atbildīgā māsa Valentīna Graudumniece stāsta, ka šī iemesla dēļ brīvprātīgajiem vairs nenorāda konkrētus pacientus, pie kuriem doties. „Tagad ļaujam brīvprātīgajiem pašiem apstaigāt palātas un piedāvāt savu palīdzību ikvienam pacientam. Reizēm izrādās, ka grib runāt pacients, kuram, kā mums šķitis, brīvprātīgā atbalstu vajag vismazāk, un otrādi,” novērojumos dalās Graudumniece.

„Tā kā brīvprātīgo kustība smagi slimu pacientu atbalstam Latvijā atšķirībā no citām attīstītām valstīm tikko sākusi veidoties un mūsu sabiedrībai ir kaut kas jauns, lielā iedzīvotāju atsaucība un vēlme palīdzēt vēža pacientiem bija liels pārsteigums. Pašlaik esam saņēmuši vēl dažus desmitus iesniegumu,” stāsta biedrības „Svētās Ģimenes Māja” valdes locekle, brīvprātīgo kustības vadītāja Inese Švekle. „Nu jau organizējam jaunas apmācības, lai sagatavotu nākamo brīvprātīgo grupu vēža pacientu atbalstam. Paldies Austrumu slimnīcas ārstiem, māsām un kapelāniem par labo brīvprātīgo uzņemšanu un ievadīšanu darbā, viņiem uzsākot savas gaitas „Latvijas Onkoloģijas centrā”. Paldies arī Rīgas domes Labklājības departamentam un Austrumu slimnīcas fondam par finansiālo atbalstu, projektu uzsākot.”

Vāks ziedojumus atbalstam

„Latvijas Onkoloģijas centra” kapelāns Juris Meijers, kurš brīvprātīgajiem bieži nāk talkā ar padomu, par pirmajiem brīvprātīgo darbības mēnešiem pauž patiesu gandarījumu. „Brīvprātīgo kustība Austrumu slimnīcā ir aizsākusies ļoti cerīgi, un gribētos, lai tikpat veiksmīgi arī turpinātos, kļūstot par ilgtermiņa projektu un vērtīgu pienesumu onkoloģiskajiem pacientiem un sabiedrībai kopumā,” tā Meijers.

20. decembrī pulksten 20.00 Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā Klostera ielā 2 notiks labdarības koncerts „Adventa mesa”, kas ir dzejnieka Normunda Beļska un komponista Māra Lasmaņa kopdarbs – Ziemassvētku dziesmu cikls solistiem, jauktajam korim un kameransamblim. To aicināts apmeklēt ikviens, ieeja koncertā – par ziedojumiem, kas tiks novirzīti Austrumu slimnīcas brīvprātīgo kustības attīstībai. Finansējums ir nepieciešams gan esošo brīvprātīgo supervīzijai un tālākapmācībai, gan jaunu brīvprātīgo sagatavošanai. Nākotnē brīvprātīgo kustību plānots izvērst plašumā, jo atbalsts ir nepieciešams ne tikai vēža slimniekiem, bet arī pacientiem ar citām smagām slimībām.

LA.lv
ML
Māra Lapsa
Veselam
Izvērsti: Uztura ieteikumi senioriem. No kuriem produktiem neatteikties
8 stundas
IO
Indra Ozoliņa
Veselam
Tamponu, paketi vai piltuvi? Laikus nenomainīts tampons var izraisīt toksisko šoku
8 stundas
DE
DELFI
Veselam
Veiksmīgai sarunai: Sešas frāzes, ar kurām labāk nesākt teikumu
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA/LA.lv
Latvijā
Bordāns runājis ar Vējoni. Kad gaidāms nākamais solis?
3 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Irina Maligina savas “Olainfarm” akcijas nodod Igaunijā jaundibinātam uzņēmumam
52 minūtes
SK
Skaties.lv
Latvijā
Simto jubileju svin dienu pirms valsts svētkiem. Ko Velta novēl Latvijai un valdībai
33 minūtes
LA
LA.lv
Ekonomika
Krievijas koncernam “Gazprom” daļēji piederošais “Conexus” tiesā apstrīd regulatora lēmumu
58 minūtes
LA
LA.lv
Ekonomika
Zemākas cenas, lielāks ātrums – noteikti cenu griesti telefonsarunām
2 stundas