Veselam
Dzīvesveids

Pārtikas piedevu jeb E-vielu ABC0

Foto – Shutterstock

Konsultē IRINA KARPIKOVA – SIA “Locija” sabiedrības veselības ārste (veselības zinātņu maģistra grāds uzturzinātnē) ar pieredzi pārtikas uzņēmumu inspicēšanā un sertificēšanā. Piedalījusies pārtikas drošumu reglamentējošo normatīvo aktu un vadlīniju izstrādāšanas darba grupās.

Pārtikas piedevu nepieciešamība

Pārtikas piedeva ir jebkura viela, ko atsevišķi uzturā nelietojam un kas nav arī raksturīga pārtikas sastāvdaļa, tā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā*. Pārtikas piedevas jeb E-vielas var pievienot dažādos ražošanas posmos – ražošanā, pārstrādē, sagatavošanā, iepakošanā u.c.

E-vielu ražošanā izmanto gan dabiskās, dažādas augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielas, gan pārtikas piedevas var izgatavot mākslīgi – ķīmiskās sintēzes ceļā.

Kāpēc tiek liktas pārtikas piedevas? To lietošana atvieglo tehnoloģiskos procesus, kā arī palīdz ražot produktus ar vēlamu ārējo izskatu, konsistenci, garšu, derīguma termiņu, samazinātu cukura vai tauku daudzumu. Piemēram, konservantu lietošana dažos termiski apstrādātas gaļas produktos ir nepieciešama tīri tehniski, lai uzlabotu produktu mikrobioloģisko kvalitāti, tostarp kavējot tādu bīstamu mikroorganismu augšanu kā Listeria monocytogenes, kas var izraisīt visai draudīgu pārtikas infekciju – listeriozi.

Vēl kāds piemērs – lielākoties zivju konservēšanai izmanto ļoti augstu sāls saturu (kas paaugstina asinsspiedienu), bet to var ražot ar veselībai mazāk kaitīgu produktu, pievienojot skābi un konservantu. Klasiskā majonēze ir ar augstu tauku saturu, toties cietes un emulgatoru lietošana palīdz ražot mērci ar zemāku tauku saturu. Savukārt saldinātāju izmantošana dažādos pārtikas produktos ir noderīga, lai aizstātu cukurus ar augstu kaloritāti (saharozi, glikozi, fruktozi utt.), tādējādi ļaujot samazināt produktos esošo kaloriju daudzumu. Pievienojot noteiktām pārtikas produktu kategorijām saldinātāju (kur to atļauts izmantot), ražotājiem būtu lielāka elastība, izstrādājot pārtikas produktus ar samazinātu enerģētisko vērtību (kuriem piemīt tādas pašas garšas īpašības kā produktiem ar augstu kaloritāti).

Kāpēc tas ir tik būtiski? Protams, organismam ir nepieciešama enerģija kaloriju veidā (ogļhidrāti, tauki u. c.), bet to pārmērīga lietošana kombinācijā ar mazkustīgu dzīvesveidu, var visnotaļ negatīvi ietekmēt cilvēka veselību, izraisot aptaukošanos un aktualizējot tādas veselības problēmas kā hipertonija, cukura diabēts, ateroskleroze u. c. Toties produkti ar samazinātu kaloritāti palīdz kontrolēt vai samazināt svaru, ja tas nepieciešams. Ir cilvēki, kuri uzturā nevar lietot produktus, kas satur cukurus, taču, ja tomēr gribas ēdienu ar saldu garšuv, tad deserti, bezalkoholiskie dzērieni un īpašām diētām paredzēti produkti ar saldinātājiem ir domāti tieši šādai patērētāju grupai. Jāņem gan vērā, ka ne vienmēr teiciens “visi liesi produkti ir veselīgi, bet trekni – kaitīgi” atbilst patiesībai. Piemēram, trekno jūras zivju produktu un olīveļļas lietošana uzturā nodrošina mūsu organismu ar vērtīgām taukskābēm utt. Tāpēc katra situācija jāvērtē individuāli.
E-vielu iedalījums 26 funkcionālās grupās

Katrai pārtikas piedevai ir piešķirts numurs, savukārt burts E nozīmē “ēdamais” (no angļu val. – edible). Zināms, ka ar likumdošanu noteiktas 26 pārtikas piedevu funkcionālās grupas: saldinātāji, krāsvielas, konservanti, antioksidanti, nesējvielas, skābes, skābuma regulētāji, pretsalipes vielas, putu dzesēji, apjoma palielinātāji, emulgatori, emulģējošie sāļi, cietinātāji, garšas pastiprinātāji, putu veidotāji, recinātāji, glazētājvielas, mitrumuzturētāji, modificētās cietes, aizsarggāzes, propelenti, irdinātāji, sekvestranti, stabilizētāji, biezinātāji un miltu apstrādes līdzekļi. Lūk – dažu (ikdienas uzturā biežāk sastopamo) pārtikas piedevu grupu īss apraksts*:

 krāsvielas ir vielas, kas papildina vai atjauno pārtikas produktu krāsu, tostarp dabīgi pārtikas produktu komponenti un dabīgas izejvielas. Krāsvielas visbiežāk izmanto konditorejas izstrādājumu, bezalkoholisko dzērienu, aromatizēto produktu ražošanā u. c. No uzturvērtības viedokļa nav labi, ja šādus produktus lieto ikdienā, jo tie satur daudz cukura.
 konservanti – vielas, kas pagarina pārtikas produktu uzglabāšanas laiku (samazinot mikroorganismu izraisītas bojāšanās iespējamību) un aizsargā pret patogēno mikroorganismu augšanu;
 skābes – vielas, kas palielina pārtikas produktu skābumu un/vai piešķir tiem skābu garšu;
 garšas pastiprinātāji ir vielas, kas pastiprina pārtikas produktiem piemītošo garšu un/vai smaržu;
 modificētās cietes ir vielas, kas iegūtas ar ķīmiskiem reaģentiem vienu vai vairākas reizes iedarbojoties uz pārtikas cieti, kura pirms tam var būt apstrādāta ar fizikālām vai fermentatīvām metodēm, hidrolizēta ar skābi vai sārmu, vai balināta. Modificēto cieti lielākoties izmanto kā biezinātāju.

Aizliegumi pastāv!

Pārtikas piedevas var iekļaut Eiropas Kopienas atļauto pārtikas piedevu sarakstos tikai tad, ja tās atbilst sekojošiem nosacījumiem:
 ja, pamatojoties uz pieejamo zinātnisko informāciju, ieteiktajās devās, tās nerada bažas par kaitējumu patērētāju veselībai;
 ja nepieciešamo mērķi nevar sasniegt ar citiem ekonomiski un tehnoloģiski realizējamiem līdzekļiem;
 ja to lietošana nemaldina patērētāju.

Tāpat ir noteikts pārtikas produktu saraksts, kuru ražošanā nedrīkst izmantot pārtikas piedevas. Piemēram, pārtikas krāsvielas aizliegts pievienot – gan tiešā veidā, gan pēc “pārneses principa”, no citām sastāvdaļām – šādiem produktiem: nearomatizēts pasterizēts un sterilizēts (tostarp apstrādāts ultraaugstā temperatūrā) piens; saldēti augļi un dārzeņi; riekstu sviesti un riekstu pastas; kakao un šokolādes produkti; milti un citi miltu izstrādājumi, ciete; neapstrādātas zivis; medus; augļu un dārzeņu sulas un vēl virknē produktu.

Tas, ka šiem produktiem nedrīkst pievienot pārtikas krāsvielas, tomēr neatceļ citu pārtikas piedevu iespējamo klātbūtni tajos. Piemēram, augļiem un dārzeņiem, kuriem nedrīkst pievienot krāsvielas, ir atļautas vairākas citas pārtikas piedevas – E200-E203 (sorbīnskābe-sorbāti) tikai svaigu, nemizotu citrusaugļu apstrādei, ne vairāk par 20mg/kg pelējumu augšanas novēršanai, E220-228 (sēra dioksīds-sulfīti) tikai galda vīnogās, svaigās līčēs (mērījumi attiecas uz ēdamajām daļām) un mellenēs (Vaccinium corymbosum), kā arī citas piedevas (vaski un sveķi) atsevišķu augļu virsmu apstrādei. Arī nearomatizētam pasterizētam un sterilizētam pienam nedrīkst pievienot krāsvielas, bet drīkst E331 (nātrija citrāti) – tikai ultraaugstā temperatūrā apstrādātā kazas pienam, maksimāli 4000 mg/kg – un E338-45 (fosforskābe-fosfāti-difosfāti, trifosfāti un polifosfāti) – tikai sterilizētā un ultraaugstā temperatūrā apstrādātā pienā, maksimāli 1000 mg/kg.

Atcerēsimies – ja ir vēlme atteikties no pārtikas piedevu lietošanas, ir jāizvēlas neapstrādāti produkti (jo mazāk apstrādāts produkts, jo mazāka iespēja, ka tas satur pārtikas piedevas), jālasa marķējums, bet nefasēto produktu gadījumā – jājautā informācija par sastāvu.
Kā izvairīties no E-vielu uzkrāšanās organismā?

Vairākām pārtikas piedevām ir noteikti lietošanas nosacījumi, kā, piemēram, maksimāli pieļaujamā dienas deva, kas vairāk attiecas tieši uz konservantiem un saldinātājiem.

Bet daudzas pārtikas piedevas drīkst izmantot bez ierobežojuma – cik vien nepieciešams, lai sasniegtu mērķi – piemēram, E 260 (etiķskābe), E 270 (pienskābe), E 300 (askorbīnskābe), E 322 (lecitīni), E 325 (nātrija laktāts), E 402 (kālija algināts), E 415 (ksantāna sveķi), E 941 (slāpeklis), E 948 (skābeklis). Pārtikas piedevas izmanto arī mājsaimnieces – konservējot gurķus, tiek pievienota citronskābe (E 330), 9% etiķis, ko ražo no etiķskābes (E 260). Toties, cepot cepumus, mīklai pievienojam dzeramo sodu (E 500) utt.

Protams, mēs varam lietot eko produktus, taču svarīgi kopumā uzņemt daudzveidīgu un sabalansētu uzturu. Izvēloties sabalansētu uzturu (un samazinot arī tādu uzturvielu kā cukurs, tauki un sāls uzņemšanu un summēšanos), mēs ne tikai nodrošinām savu organismu ar vajadzīgajām uzturvielām, bet arī novēršam nevēlamo vielu uzkrāšanos un pārtikas piedevu summēšanos. Tāpēc – lietosim katru dienu dārzeņus ne mazāk par 400gramiem, desu vietā izvēlēsimies mājas kotletes, saldo aromatizēto piena produktu vietā – pienu, kefīru. Sulu dzērienus aizvietosim ar svaigi spiestām sulām (arī simtprocentīgām sulām no sulu koncentrātiem), kartupeļu čipšus ar vārītiem kartupeļiem. Arī majonēzi varam pagatavot pašu rokām un bez pārtikas piedevām – izmantojot olīveļļu, sinepes, olu dzeltenumu un citrona sulu, tā iztiekot bez konservantiem, emulgatoriem un biezinātājiem.

Ja ir alerģijas un nepanesamība

Ja pārtikas piedevas ražošanā tiek izmantotas izejvielas, kas pieskaitāmas pie pārtikas alergēniem (olas, soja, kvieši u.c.), tad nav iespējams simtprocentīgi apgalvot, ka pārtikas piedeva nav alerģiska. Šādā gadījumā pārtikas produkta sastāvdaļu sarakstā ražotājam jānorāda izejvielas izcelsme izceltā drukā – piemēram, emulgators sojas lecitīns. Tomēr, pamatojoties zinātniskajos datos, no sojas pupām iegūtie dabiski jauktie takoferoli (E306) ir izslēgti no alergēnu saraksta.

Būtiski ņemt vērā, ka patērētāji ar diagnozi “fenolketourija” nedrīkst lietot pārtiku, kas satur saldinātāju aspartams, jo tas satur fenilalanīnu, tāpēc tiesību akti par produktu marķēšanu paredz papildus norādi marķējumā. Tekstu “Satur aspartāmu (fenilalanīna avots)” marķējumā norāda, ja sastāvdaļu sarakstā aspartāms/aspartāma acesulfāma sāls ir norādīts tikai ar atsauci uz E numuru. Toties tekstu “Satur fenilalanīna avotu” marķējumā norāda, ja sastāvdaļu sarakstā aspartāms/aspartāma acesulfāma sāls ir norādīts tikai ar tā konkrēto nosaukumu.
Smelsim pilnu informāciju!

Katram pircējam ir tiesības zināt, par ko viņš maksā naudu, tāpēc ražotāja pienākums ir sniegt pilnu informāciju par produkta sastāvu, tajā skaitā – izmantotajām pārtikas piedevām. Pateicoties marķējumam, patērētājs var izvēlēties tādu produktu, kas atbilst viņa priekšstatam par veselīgu un nekaitīgu pārtiku. Diemžēl reizēm patērētāju uzmanība vairāk tiek pievērsta sastāvdaļām, kuru klātbūtne nerada risku, vienlaicīgi ignorējot citu – ļoti būtisku – informāciju, piemēram, par produkta uzturvērtību, sāls, cukura, tauku un piesātināto tauku daudzumu. E-vielu klātbūtnes risks var būt daudz zemāks, salīdzinot ar citu uzturvielu pārmērīga daudzuma risku.

Daži ražotāji, apkopojot produkta sastāvu marķējumā, nenorāda atbilstošo numuru ar burtu “E”. To patiešām tā drīkst darīt, ja tā vietā tiek uzrādīts pārtikas piedevas nosaukums, turklāt – sākumā atsaucoties uz pārtikas piedevas grupu. Piemēram, drīkst rakstīt – “krāsviela E 100” vai “krāsviela kurkumīns”, “saldinātājs E 955” vai “saldinātājs sukraloze”. Dažus pircējus mulsina vārdi “modificēta ciete”, jo tiek uzskatīts, ka tas ir ģenētiski modificēts produkts. Taču modificētā ciete ir pavisam cita pārtikas produktu sastāvdaļa, kuru ražo no dabīgās cietes, ķīmiski apstrādājot, un tai nav nekādas saistības ar gēnu modifikāciju.

Katram no mums ir izvēles iespēja – pilnībā atteikties no pārtikas piedevu lietošanas – vai arī, lasot marķējumu, izvērtēt kopējo informāciju un tikai pēc tam pieņemt lēmumu – maksāt vai nemaksāt par šo produktu. Jebkurā gadījumā pircējam jābūt uzmanīgam, ja interesējošajam produktam nav marķējuma vai nav norādīta informācija par pārtikas preces sastāvu. Ikvienam jāpārzin savas tiesības, kas šajā gadījumā paredz, ka pārtikas izplatītāju (tirgotāju, ēdināšanas uzņēmumu) pienākums ir sniegt informāciju par produkta sastāvu rakstveidā vai mutiski**.

 

*Atsaucoties uz EK Regulu 1333/2008, kas nosaka prasības pārtikas piedevām.
** Saskaņā ar 20.10.2015 MK noteikumiem Nr. 595 – “Prasības informācijas sniegšanai par nefasētu pārtiku”.

LA.lv