Veselam
Dzīvesveids

Pēriens klāt! Latviešu pirtnieku padomi, peroties 0

Foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

Pēršanās ir pirts rituāla kulminācija, jēga un būtība. Kādas slotiņas izvēlēties, ir paša pirtī gājēja vai pirtnieka ziņā. Ziedonis Kārkliņš uzsver, ka svarīgāk par stingri noteiktām likumībām ir spēja sajust īsto slotiņu, protams, zinot, kā katrs augs iedarbojas. Ja vien pirtsslota nav svaiga, tikko kā griezta, to vajag sagatavot, tas nozīmē – pirtsslota jāatdzīvina ar aukstu ūdeni. Enerģiju atdod tikai mitrs augs.

Vieni teic, ka līdz pirtī iešanai izkaltētās slotiņas tur ūdenī 6–8 stundas, tikai tad pamostas to dziedinošais efekts. Citi uzskata, ka šādi viss labums paliek ūdenī, tādēļ rīkojas citādi: salaista slotas vai kādu brīdi pamērcē, tad ietin slapjā lina audumā, iepako plastmasas maisā un atstāj uz nakti.

Arī pirtī esot, slotiņu tur bļodā vai spainī ar vēsu ūdeni. Vispirms jāizsildās, un pareizāk to darīt, guļot uz lāvas, nevis sēžot, ja vien tas iespējams.

Sarmīte Strautmane uzsver, ka sēžot tiek nosprostoti asinsvadi gūžu zonā. Pieredzējusī pirtniece iesaka pirmajā reizē sildīties tikai līdz mazam sviedriņam, turpināt pamazām, atkārtojot izsilšanu. “Pieredzējuši pirtī gājēji izsildīšanās laiku var izmantot, lai rūdītu izturību pret slodzi un stresu. Karsējas, iziet ārā vien uz mirkli, atkal iet lāvas telpā un turpina sildīties. Tā daudzas reizes. Kļūst ļoti grūti, tomēr pēc brīža sasprindzinājums zūd, pārpūles sajūta arī, jo organisms pieslēdzis iekšējās rezerves.”

Pirtnieki Aelita un Juris Batņas peramā organismu pie karstuma pieradina palēnām – guldina uz zāļu paklāja, uz galvas liek vēsas slotas, bet uz akmeņiem lēni lej ūdeni, kam dažādas zālītes atdevušas savu spēku. Tas viss palīdz atslābināties.

“Latviskajā pirtī pats galvenais – ar dabas enerģiju palīdzību satikties ar sevi, pašsakārtoties. Lai cilvēks, uz dažām stundām izvilcis sevi no ārējās vides, varētu tā pa īstam sastapties ar savu iekšējo pasauli. Nosacīti – spētu uz brīdi it kā atgriezties mātes miesās, kur ir siltums, mitrums, klusums un drošība.”

Pēc izsildīšanās un atpūtas miesa jāattīra, lietojot skrubi. Vairums uzliek skrubi un iet pērtuves telpā, lai vērtī gums šādi labāk iekļūtu ādā, citi to dara ārpus pērtuves, siltā telpā – noskrubējas, tad noskalojas siltā dušā. Skrubi var atstāt uz ādas 5–15 minūtes, lai ilgāka iedarbība, pēc tam nomazgāt.

Kad miesa tīra, cilvēks ir gatavs pērienam. Pērējam vispirms vajadzētu nodibināt kontaktu ar peramo, kas guļ uz lāvas. Vienu roku uzliek uz skausta, bet otru uz krustiem, un patur, kamēr abiem elpošana vienā ritmā.

Pēc tam seko pēršana. To, kā darbojas kāds konkrēts pirtnieks, aprakstīt nebūtu lietderīgi. Tā tomēr ir darbošanās, ko labāk vienreiz redzēt nekā simtreiz par to lasīt. Un arī tas vēl par maz, jo katrs šos pamatprincipus pielāgo savai izpratnei, sajūtai un prasmei.

Svarīgi gan tas, kādas slotiņas izmanto katrā rituāla sadaļā, gan kustību virziens, intensitāte un ritms. Vairums pērēju vispirms darbojas ar tā dēvēto enerģētisko ķermeni, dzenā karstumu ar apļojošām slotiņas kustībām, miesai gandrīz nepieskaroties. Attīra, izmantojot vībotnes, apses vai citu šādas iedarbības slotiņu.

Kā saka pirtnieks Dainis Priednieks – kustību veidi un tas, kā per, var atšķirties, svarīgi ar slotām skart visu ķermeni, cītīgāk izperot pēdas. “Darbojas tā, lai ir gan patīkami, gan saņemtu enerģiju no augiem. Taču arī tas nav pats galvenais. Būtiski saprast, kāds pērienam ir uzdevums – ko cilvēks no tā gaida un ko vēlies viņam dot.”

Pēc pēršanās nepieciešams temperatūru kontrasts, vislabāk to gūt auksta ūdens baseinā vai atklātā ūdens kurtuvē. Ja tādas iespējas nav, jāiztiek ar aukstu dušu. Pēc izkāpšanas no ūdens ieteicams mazliet pagulēt rāmā siltumā uz lāviņas, silti sasegtam pirts priekštelpā vai zaļā zālītē.

Organisms, nonākot no karstuma spējā aukstumā, piedzīvo lielu stresu, ieslēdzas pašsakārtošanās režīms. Tieši šis ir viens no galvenajiem pirts dziednieciskajiem knifiem.

Pirtnieks un psihoterapeits Juris Batņa akcentē to, ka atvēsināšanās laikā peramais nonāk izmainītas apziņas stāvoklī. Tas no pirtnieka prasa lielu atbildību, uzmanību un zināšanas. “Pēc dziļas un mierīgas ieelpas gaiss pāris sekundes tiek aizturēts, tad lēni izpūsts nedaudz garākā izelpā, asinis mazliet piesātinās ar ogļskābo gāzi, un cilvēks nonāk stāvoklī, kas izraisa apziņas paplašināšanos. Katram tas norisinās citādi. Daudziem mainās laika uztvere – iegremdēšanās baseinā ilgusi tikai dažas minūtes, bet šķiet, ka pagājusi mūžība. Citus pārņem lidojuma sajūta, vēl kādam liekas, ka pirtnieks viņu milzīgā ātrumā griezis ap sevi – kā karuselī.”

Arī vienam un tam pašam cilvēkam katra reize var būt kā atšķirīgs piedzīvojums. Piemēram, izbaudot pērienu Zandas un Daiņa Priednieku pirtī un pēc tam gremdējoties aukstajā baļļā, aukstums vienā brīdī pārtapa labsajūtas siltumā. Šķita, ka turu uz sava auguma visu zvaigžņoto debesu segu un tā mani sasilda. Gribējās tikai baudīt, izjust – sevi un šo mirkli. Pēc tam dusēju zālē, sasegta siltos pledos.

Jutu, kā sejā uzplaukst laimīga bēbīša smaids. Šī vieglā prieka sajūta saglabājās vēl ilgi pēc rituāla.

 

Kā pirtī vairojas skaistums

  • Peroties tiek veikta ķermeņa masāža, kas uzlabo asinsriti un ļauj organismā nonākt augu bioloģiski aktīvajām vielām.
    ikpat iedarbīga ir izrīvēšana ar slotiņu – tā ādā nonāk miecvielas, padarot to patīkami maigu un samtainu.
  • Slotiņas vicināšana bagātina gaisu ar augu ēterisko eļļu izgarojumiem un fitoncīdiem, kas caur elpceļiem nonāk plaušās, vienlaikus nomierinot un uzmundrinot.
  • Ūdeni, kurā slotiņa mērcēta, beigās uzlej sev virsū – vērtīgums tiek gan ādai, gan matiem

 

Raksts no “Lauku Avīzes” tematiskā izdevuma “Pirts: praktiski un dziedinoši”

LA.lv