Veselam
Ārstēšana

Pie ārsta? Tikai ne to! Kā pārvarēt bailes no dakteriem0

Foto – Shutterstock

Vairīties no bīstamām situācijām ir tikai dabiski, jo tādējādi iespējams sevi pasargāt gan no fiziskām, gan garīgām traumām. Taču, ja kājas sāk ļodzīties un piere pārklājas aukstiem sviedriem, stāvot pie ārsta kabineta durvīm vai tikai iedomājoties vien par cilvēku baltā uzsvārcī, kaut kas tomēr nav kārtībā.

 

Visbriesmīgākie – zobu un prāta dakteri

Pirms dažiem gadiem tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica aptauju par to, no kā visbiežāk baidās Latvijas iedzīvotāji. Jautāti par bailēm, kas skar dzīvību un veselību, aptaujātie atzina, ka ne tikai paniski baidās saslimt ar dažādām slimībām, piemēram, ar vēzi, AIDS vai miokarda infarktu, bet jūt gluži vai nepārvaramas bailes no slimnīcām, šļircēm un… dakteriem.

“Bailes pieder pie pamata emocijām, kas piemīt ikvienam. Par laimi, to nevar teikt par fobijām – nepamatotām un pārspīlētām bailēm, kas var kļūt traucējošas. Piemēram, bailes no indīgas čūskas ir pamatotas, jo tā var nāvīgi sadzelt, turpretī bailes no zirnekļa nav tik pamatotas, jo Latvijā nav posmkāju sugu, kas varētu kaitēt cilvēkam,” atšķirību starp normālām un iracionālām bailēm vai pat fobiju ilustrē psihoterapeite Baiba Gerharde. “Apmeklējot sāpīgu, nepatīkamu vai nezināmu ārstniecisku procedūru, it īpaši, ja tās laikā ķermenī jāievada instrumenti, teiksim, zonde, bailes varētu būt pamatotas. Taču bailes no ārsta nav pamatotas, jo mediķis nav ļaundaris.”

Daži cilvēki baidās no visiem ārstiem. Piemēram, ja ir tā sauktā baltā halāta sindroms, mediķa klātbūtne vien liek celties asinsspiedienam. Visbiežāk tomēr sevi jāpārvar, lai apmeklētu noteiktu nozaru speciālistus – zobārstus vai psihiatrus. Zinu, ka daudzām manām paziņām ļoti grūti saņemties, lai aizietu pie ginekologa. Kāpēc tā?

“Vizīte pie ginekologa ir daudz personiskāka un varbūt nepatīkamāka nekā pie cita speciālista, jo skar ļoti intīmu saskarsmes telpu. Runa ir par robežām, tiek traucēta intimitāte, tādēļ ļoti svarīga ir uzticēšanās starp ārstu un pacienti,” uzskata psihoterapeite. “Katrai sievietei vajadzētu atrast savu ginekologu, pie kura viņa jūtas labi, pretējā gadījumā tas var būt pāridarījums sev.”

Zināms, ka intīmās saskarsmes apgabalā – iedomātā burbulī, kas ikvienu apņem apmēram 50 centimetru attālumā, spējam ielaist tikai tos, ar kuriem mūs vieno ciešas emocionālās saites, piemēram, laulāto draugu, bērnus. Turklāt ginekologs jāapmeklē regulāri, tāpēc sievietes, kuras šo noteikumu neievēro, moka vainas sajūta. Nereti viņas jūtas kā biklas pirmklasnieces, kuras stāv ar nokārtu galvu skolas direktora priekšā un gaida, ka viņas sabārs.

Tas pats attiecas arī uz zobārsta vai cita daktera apmeklējumu. Pacientam bail no nelabvēlīgas vai kritiskas attieksmes: “Ak Dievs, kas jums tur ir! Kā jūs tā varējāt ielaist problēmas!”

Vēl cilvēki cenšas izvairīties no psihiatra apmeklējuma. Vai iemesls ir atmiņas par padomju laika psihiatrijas metodēm vai tomēr nevēlēšanās ielaist savā prātā kādu no malas? “Daži baidās nokļūt uzskaitē, domājot, ka tas ierobežos dzīvi, piemēram, par to uzzinās darba devējs, citi jūt bailes no iejaukšanās viņu psihē. Vēl kāds raizējas, ka, vēršoties ar savām problēmām pie psihiatra, viņu var atzīt par traku. Cilvēkus baida arī psihiskie simptomi – trauksme vai panikas lēkmes. Izjūtas ir spēcīgas, tāpēc šķiet kaut kas briesmīgs, ļoti bīstams. No vienas puses, gribas ārstēties, no otras puses, bail uzzināt diagnozi,” saka Baiba Gerharde, atzīstot, ka bailes no psihiatra lielā mērā uztur arī sabiedrības ne pārāk labvēlīgā nostāja pret cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem.

Kur bailēm aug kājas

Psihoterapeites Baibas Gerhardes skatījumā, gan ārsts, gan slimība skar cilvēka ķermeni. Fiziskas drošības vai apdraudējuma sajūta ir saistīta ar ļoti agrīnu pieredzi, ar simbiotiskajām attiecībām ar savu māti, vecākiem pirmajā dzīves gadā. Simbioze ir stāvoklis, kad divas būtnes dzīvo ciešā saskaņā, pastāvīgi paturot viena otru uzmanības lokā un reaģējot uz visniecīgākajām pārmaiņām. “Tas, ka māte atnāk ikreiz, kad mazulis ieraudas, saprot viņa vajadzības un ir atsaucīga, rada sajūtu, ka viņu dzird, saprot un ka iespējams dabūt vajadzīgo. Šī labvēlīgā pieredze rada uzticēšanos cilvēkiem, pasaulei, pārliecību, ka viss būs labi. Arī to, ka katra pumpa nenozīmē vēzi. Turpretī, ja māte bijusi aizņemta, nomākta vai nesaprotoša, uzticēšanās veidojas trausla, nedroša. Pirmajos divos trīs dzīves gados tiek ielikts veselas psihes pamats. Ja šajā laikā pietrūkst mātes uzmanības un mīlestības, ar sekām var nākties saskarties visu turpmāko dzīvi,” stāsta psihoterapeite.

Nākamais būtiskais posms drošības sajūtas veidošanā ir laiks, kad bērns sāk pārvietoties – rāpot. Svarīgi radīt drošu vidi, lai viņš varētu iepazīt pasauli, sevi nesavainojot. Padomju laikos vecāki savu bērnu sargāja, ievietojot sētiņā. Tas var radīt sajūtu, ka pasaule ir ļoti šaura un ka ārpus drošās komforta zonas uzglūn dažādas briesmas. Turpmākajā dzīvē var būt tā, ka, piemēram, sava ģimenes ārsta kabinetā cilvēks jūtas ērti un droši, bet norīkojums pie nepazīstama speciālista liek svīst baiļu sviedrus.

Drošības sajūtu var radīt, esot bērnam līdzās un sargājot, nevis kaut ko aizliedzot un ierobežojot. Jo mazāk ierobežojumu, biedēšanas, jo drošāks izaugs bērns.

Liela nozīme ir arī vecāku reakcijai uz bērna fiziskajām ciešanām un sāpēm. Piemēram, mazulis skraidot pakrīt uz asfalta. Ļaujot bērnam izraudāties un viņu nomierinot, tiek dziedināta bērnības trauma. Vecāki kā sūklis uzsūc bērna bailes, pretī sniedzot mierinājumu. Aizstāj slikto ar labo, radot pārliecību, ka ar viņu viss būs kārtībā.

“Jo vairāk nedziedinātu bērnības traumu, psihes ievainojumu, jo grūtāk dzīvot. Tas tāpēc, ka viena personības daļa ir fiksējusies tajā brīdī un palikusi bērnišķīga, bet pārējā turpina augt un attīstīties. Šā iekšējā bērna dēļ pieaudzis cilvēks nereti jūtas maziņš, bikls un nevarīgs lielā, baltā halātā tērptā ārsta priekšā, kurš noteikti kaut no nodarīs, uz kaut ko piespiedīs, pierunās. Tas šķiet neizturami,” baiļu dziļāko iemeslu atklāj Baiba Gerharde.

Vai arī pirmajai pieredzei saskarsmē ar ārstu ir kāda nozīme? “Padomju laikos ieteica salabot zobus iespējami lielākam skaitam bērnu. Doma jau bija ļoti laba, tikai izpildījums dažāds. Turklāt poliklīniku un skolas zobārstus nedrīkstēja izvēlēties. Arī es pati piederu tai paaudzei, kuru skolā izsauca pie zobārsta. Mēs nevarējām šo situāciju kontrolēt. Cik gan daudzi bērni bija tā audzināti, lai pateiktu nē? Ar neizbēgamības sajūtu šī paaudze izauga, bet tagad pie zobārsta nāk viņu bērni. Novērojumi rāda, ka daudzi cilvēki, kas tolaik ārstēja zobus, ienākuši zobārsta kabinetā, uzreiz lūdz iešpricēt, lai neko nejustu. Turpretī gados jaunāki spriež tā – vispirms pamēģināšu tāpat un, ja nevarēšu izturēt, tad…” stāsta Līga Kroniņa. Arī bērnībā pārdzīvotā sajūta, ka nav tiesību lemt par savu ķermeni, jo visus lēmumus par ārstēšanos vai zobu labošanu pieņem vecāki kopā ar ārstu vai, vēl ļaunāk, injekcijas vai citas manipulācijas tiek veiktas, ar varu laužot bērna pretestību, var beigties ar grūti pārvaramu baiļu sajūtu no cilvēkiem baltajos virsvalkos. Nedrošība arī traucē mammai paskaidrot bērnam saprotamā veidā, kas īsti tiks darīts pie zobārsta. Ja sagatavošanās vizītei bijusi vien melīgā frāze tev neko nedarīs, tev nekas nesāpēs, ārsts vienmēr pievils bērnu un bailes tiks nodotas nākamajai paaudzei.

Līga Kroniņa tomēr piekrīt, ka baiļu izcelsmē nedrošām attiecībām ar mammu ir ļoti liela nozīme un ka nepamatoto baiļu pamatā lielākoties ir nevis pacienta iepriekšējā negatīvā pieredze pie zobārsta vai kāda cita daktera, bet gan izveidojies priekšstats, ka ārsta apmeklējums ir bīstams, neparedzams, nekontrolējams vai nepatīkams: “Zobārsts nav ne labs, ne slikts. Visu nosaka mūsu domas. Uzskats, ka ļaunais zobārsts grib nodarīt sāpes, raisa bailes un vēlmi darīt visu, lai šis ārsts nebūtu jāapmeklē. Turpretī pieņēmums, ka zobārsts dara visu, lai salabotu zobus, rada pavisam citas izjūtas.”

Domu slazdam durvis vaļā

Foto – Shutterstock

Ko darāt, ja zobārsta kabinetā ierodas sabijies pacients? “Ja bailes ir ļoti stipras, bet nepieciešama akūta, neatliekama zobu ārstēšana, izmantoju smieklu gāzi, nomierinošu injekciju vai vispārējo narkozi. Pārējos gadījumos noder mazo soļu metode,” atklāj Līga Kroniņa, paskaidrojot, ka rīkojas soli pa solim, no vieglākā uz grūtāko: pirmajā reizē pacients atnāk pierakstīties un iepazīties ar stomatologu, otrajā ļauj apskatīt zobu veselības stāvokli, trešajā iesaistās zobu higiēnists, pēc tam ir nelielu, tad – lielu caurumu labošana.

Pētījumi pierāda: lai nerastos bailes, jābūt daudziem regulāriem un nesāpīgiem zobārsta apmeklējumiem. Pirmoreiz tam jānotiek jau pēc pirmo zobiņu izšķilšanās – līdz gada vecumam. Pirmsskolas vecuma bērniem ir tēlainā domāšana, tāpēc ārste nekad nesaka – iešpricēs vai izurbs. Tā vietā stāsta, ka uz zoba uzpilinās miega zāles un tas iemigs, bet urbis tiek dēvēts par zobu dušu vai birstīti (šī taktika noder, arī aprūpējot pieaugušos pacientus).

Visā pasaulē atzīta metode baiļu un fobiju pārvarēšanā ir kognitīvi biheiviorālā terapija (no angļu val. cognitive – izziņa) un biheiviorālā terapija (behaviour – uzvedība). Laila Kalniņa akcentē ciešo saikni starp to, ko cilvēks domā un kā jūtas un rīkojas, piemēram, bailes apmeklēt ārstu ir reakcija, sekas kādām domām. Izprotot domu saturu, šo saikni iespējams mainīt.

“Protams, vajag noskaidrot, kas noticis cilvēka dzīvē, bērnībā, kādi notikumi veidojuši vai ietekmē šādu reakciju, bet kognitīvi biheiviorālās terapijas laikā daudz lielāka nozīme tiek piešķirta darbam ar domām, pieņēmumiem. Nereti cilvēks saprot, ka nav no kā baidīties, bet viņš ir iekritis savu pieņēmumu slazdos, no kuriem paša spēkiem grūti izkļūt. Terapijas laikā domu saturs tiek detalizēti caurskatīts, palīdzot atrast kļūdainās domas un to, kādu reakciju tās radījušas,” viņa paskaidro.

Šī baiļu pārvarēšanas metode palīdz domāt citādāk, racionālāk, atbilstīgi situācijai. Bažas, ka vizītes laikā ārsts varētu durt, piemēram, noņemt asinis analīzei, vai darīt kaut ko citu nepatīkamu, nav gluži bez pamata, taču bieži vien šīs domas ir pārspīlētas un apaug ar citām biedējošām iztēles ainām – kā sniega pika, kas veļas no kalna. Kognitīvi biheiviorālās terapijas laikā šo domu saturs tiek pārskatīts, meklējot situācijai noderīgākus pieņēmumus. Vai tiešām ārsts man durs? Ja durs, cik sāpīgi tas varētu būt? Vai sāpes būs neizturamas? Tiek izmantots arī tāds paņēmiens kā tuvošanās savu baiļu objektam, sadalot to sīkos posmiņos. Pirmais – informāciju par ārstu sameklēt internetā. Otrais – aiziet uz poliklīniku vai ārsta praksi. Trešais – pasēdēt kādu brīdi uzgaidāmajā telpā. Katrs mazais solītis, pārvarot bailes, apliecina spēju mainīt un kontrolēt savu reakciju.

Nepieciešams aptuveni 12 kognitīvi biheiviorālās terapijas seansu, lai mainītu kļūdainos pieņēmumus, izprastu ar bailēm saistītās emocijas un iemācītos jaunus izturēšanās veidus.

Bīstas arī slavenības

Slavenais aktieris Roberts de Niro izvairās no zobārstiem.

Saistītie raksti

Dziedātāja Keitija Perija tik ļoti baidās no kariesa, ka visur līdzi nēsā zobu suku un zobus tīra sešas reizes dienā.

Aktrises Kamerona Diaza un Sandra Buloka baidās no mikrobiem. Diaza, durvis verot, cenšas nepieskarties rokturim, bet Buloka nekad neizmanto skaidru naudu un pēc dušas katru reizi slaukās pilnīgi jaunā dvielī.

 

Konsultantes Baiba Gerharde, dinamiskās terapijas psihoterapeite

Līga Kroniņa, RSU Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas zobārste

Laila Kalniņa, kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapeite, psiholoģe

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Bērnu slimnīcai ziedoti 120 kilogrami svaigu gurķu un 100 litri medus
16 stundas
LE
LETA
Veselam
Aicina valsts amatpersonas palielināt zāļu kompensācijas apmērus
16 stundas
LE
LETA
Veselam
Tikai 78% pirmsskolu darbinieku nodrošināti ar dezinfekcijas līdzekļiem, vēl mazāk ar sejas maskām un cimdiem
16 stundas

Lasītākie

LE
LETA
Latvijā
Viņķele izdod rīkojumu, nosakot prasības rīcībai ar Covid-19 inficēto personu mirstīgajām atliekām 3
7 stundas
LP
Linda Pužule
Pasaulē
“Mēs nebijām gatavi katastrofai.” Tautietes Lindas stāsts par straujo notikumu attīstību Spānijā
Speciālreportāža 11 stundas
LE
LETA
Veselam
Visstraujāk ar Covid-19 inficēto skaits turpina augt Rīgā 1
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Policija atklāj, kāds sods piemērots vīrietim par pensionāres nogrūšanu veikalā Ozolniekos
8 stundas
LL
LETA, LA.lv
Latvijā
VIDEO. Traģiska avārija Juglā: bojā gājusi gājēja
9 stundas