Veselam
Dzīvesveids

Kā es pielaikoju zero waste* dzīvesveidu0

Shutterstock ilustrācija

Pirms darba leduskafija. Birojā starp papīru kalniem ar bēdīgu smaidiņu ielaikots video, kurā bruņurupuči un zivis peld starp plastmasas maisiņiem. “Šausmas, nabaga dzīvnieki, cilvēki ir cūkas,” nodomāju. Vakarā maratons starp lielveikalu plauktiem un teju svarcelšanas treniņš, uz piekto stāvu stiepjot trīs iepirkumu maisus. Beigās vēderi pilni, un vienīgie liecinieki par dienas gaitām ir piepildītie miskastes maisi.

 

Tie ir manas ikdienas paradumi, bet arvien vairāk apkārtējo no video laikošanas pievērsušies reālai rīcībai un atkritumu daudzumu savās mājās mēģina samazināt līdz minimumam, pievēršoties bezatkritumu jeb zero waste dzīvesveidam. Projektu bankā patlaban tiek vākti ziedojumi pirmā beziepakojuma veikala izveidei Latvijā. Ir tāda sajūta, ka arī mēs beidzot sākam mosties. Šoreiz blogs par maniem mēģinājumiem dzīvot zaļi un bez atkritumiem. Gandrīz.

 

Kas ir zero waste

izvēloties zero waste dzīvesveidu, atkritumus ne tikai šķiro, bet arī to daudzumu iespēju robežās samazina līdz minimumam. Vienreizlietojami iepakojumi tiek aizstāti ar līdzi ņemamiem traukiem, metāla un atkārtotas lietošanas plastmasas traukiem, kā arī pārstrādājama materiāla precēm. Aiz sevis cenšamies atstāt pēc iespējas mazāk!

Vairākos pētījumos noskaidrots, ka viens latvietis gadā saražojot apmēram 400 kilogramu atkritumu, no kuriem trešdaļu veido dažādi plastmasas iepakojumi. Vai maz iespējams pēkšņi vienā dienā tik krasi mainīt savus ikdienas paradumus? Tagad pacel acis no šīm rindām un paveries apkārt, cik daudz plastmasas iepakojumu redzi! Tas taču ir visur, bet nedrīkst padoties pirms cīņas, ir jāmēģina bruņurupuču, zivju un okeāna dēļ.

 

Uz veikalu ar kastītēm

Pirmajā eksperimenta dienā devos iepirkties. Līdzi paņēmu plastmasas trauciņus, kuros ielikt sveramo pārtiku, lai nebūtu jāizmanto celofāna maisiņi. Slīdot starp produktu plauktiem, sapratu, cik liela loma ir plastmasai: tajās iesaiņots gandrīz viss. Izvēlīgākam ēdājam šis dzīvesveids noteikti sagādātu papildu grūtības, bet, tā kā es pārtieku no padsmit standarta produktiem, kurus ikdienā mainu un miksēju, to iegāde sagādāja patīkamu pārsteigumu. Dzīvoju Ogrē. Gan piemājas lielveikalā, gan piena produktu veikaliņā varēju savos trauciņos iegādāties gan miežu pārslas, gan griķus, rīsus, makaronus, gaļu, piena produktus un riekstus, būtībā visu nepieciešamo. Piemetu klāt pāris augļu un dārzeņu, un pārtika nedēļai bija nopirkta. Protams, var atrast produktus, kurus nevar iegādāties sveramā veidā, bet ikviens no mums var sākt ar minimālu šīs problēmas apzināšanos: ja iespējams iegādāties makaronus, pirksim sveramus un liksim savā traukā. Jau par vienu iepakojumu mazāk!

 

Nevis talkot, bet beigt pirkt plastmasu

Pierobežā dzīvojošie ik pārnedēļas dodas uz kaimiņvalstīm lielveikalos nodot plastmasas pudeles, par kurām iegūst iespēju iepirkties ar atlaidi. Pie mums diemžēl viss ar Lielo talku un trīs krāsu atkritumu konteineriem arī apstājies, bet ir jāsāk no otra gala. Manuprāt, informācijas trūkuma dēļ cilvēki (pat ja vēlētos) nesaprot, kā iespējams ikdienā samazināt atkritumu daudzumu. Pirmkārt, mēs maksājam par dažādiem iepakojumiem, kurus pēc pāris stundām izsviežam miskastē, bet kāpēc lieki tērēt naudu? Loģisks jautājums, bet šeit laikam jāatbild, ka ieradumam liels spēks. Otrkārt, latvietis pēc dabas ir kautrīgs, man arī nepatīk pārmaiņas un apgrūtināt savu ikdienu šķiet muļķīgi (pat bruņurupuču un zivju, un okeāna dēļ). Bet varu pateikt, ka brīdī, kad griķus bēru kastītē vai siera gabalu palūdzu ielikt līdzpaņemtajā trauciņā, nevis ietīt celofāna plēvē, uz mani varbūt kāds paskatījās šķībi, tomēr nekādu šoku un neizpratni nejutu.

 

Pirmais beziepakojuma veikals

Vairāk interesējoties par šo tematu, atklāju, ka patlaban tiek vākti ziedojumi pirmajam beziepakojuma veikalam Latvijā. Kamēr žurnāls ceļo uz tipogrāfiju, kampaņa nav beigusies, tāpēc vēl nezinu, vai jau šovasar sāksies tā iekārtošana, bet jebkurā gadījumā šis ir liels solis Latvijai. Tā būtu vieta, kur visi produkti nopērkami bez plastmasas iepakojuma. Piedāvāšot ne tikai graudaugu produktus, riekstus, tējas, augļus, dārzeņus, bet arī higiēnas preces. Citviet Eiropā šādi veikali jau pastāv.

Kamēr lielās pārmaiņas vēl briest, prieks, ka mazie uzņēmēji jau tagad sākuši domāt zaļi un, piemēram, piena produktu veikalā piedāvā iegādāties savus ražojumus atkārtoti lietojamos traukos vai nākt ar saviem. Vienreiz pienu ielej pudelē, otrreiz nāc ar to pašu atpakaļ.

Ikdienā, it īpaši vasarā, esmu kaislīga aukstās kafijas dzērāja, dienā vismaz vienu nopērku, bet citreiz pat divas. Ātri aprēķinot galvā, tas ir bezgalīgs daudzums plastmasas krūzīšu un salmiņu, ko atstāju aiz sevis. Barista, kurš taisa gardākās kafijas Ogrē, tagad piedāvā dzērienus iegādāties ar atlaidi tiem, kuri ieradīsies ar savu termosa krūzi. Mazumiņš, bet patīkami.

 

Lai bruņurupučiem tīrāks okeāns

Iepazīstoties ar zero waste principiem, ne visu uzreiz spēju pieņemt un mainīt savā dzīvē. Piemēram, higiēnas un kosmētikas produktus es nevēlos gatavot pati, lai gan teorētiski tas ir iespējams. Zobu pasta un lūpu spīdums manās mājās arī turpmāk būs ļaunajos plastmasas iepakojumos. Līdzīgi ar menstruālajām silikona piltuvēm, kas aizstāj vienreiz lietojamos tamponus un paketes. Ja gada laikā sieviete izlieto ap 250 tamponu un pakešu, cik sanāk visas dzīves laikā? Šī matemātika mani tomēr nepārliecina un ir viena no robežām, ko neesmu gatava pārkāpt. Pagaidām esmu sava (gandrīz) zero waste ceļa sākumā, tāpēc ievērošu pašas apgūtos un pārbaudītos piecus punktus. Ticu, ka manas ikdienas pārmaiņas vismaz vienai bruņurupuču ģimenei atvieglos dzīvi – kājas neķersies celofāna maisiņos, un vēders būs pilns ar augiem, nevis plastmasas gabaliņiem.

 

Veselīgi ieteikumi bezatkritumu dzīvei

Metāla salmiņš aukstā kafijā

Es aizstāju iepriekš kafejnīcā iegādāto kafiju ar pašas gatavotu mājās. Ieleju termosa krūzē, iegādājos metāla salmiņu (jā, arī pie mums tādi ir atrodami!) un no vienām ikdienas gastronomiskajām izvirtībām visus plastmasas traukus esmu izslēgusi.

 

Pašai savs trauciņš veikalā

Iegādājos plastmasas trauciņus, ar kuriem dodos uz veikalu. Tajos pērku gan griķus, rīsus un makaronus, gan sieru, gaļu un riekstus. Var ielikt arī cepumus vai kādus gardumus, iebērt tēju un kafiju. Piena produktu veikalā pienu pērku stikla pudelē, jogurtu, biezpienu, krējumu, kečupu – trauciņos. Neesmu atradusi, kur varētu iegādāties garšvielas. Arī jums noteikti būs kāds iecienīts produkts, kas bez iepakojuma nav pieejams.

 

Ar kastītēm uz darbu

Ja ar mana bloga starpniecību esam sadraudzējušies jau iepriekš, tad esi lasījis, ka uz darbu ņemu līdzi iepriekš sagatavotas pusdienas. Tādējādi izvairos no iepakojumiem, pasūtot vai pērkot gatavas pusdienas.

 

Kompostēšana

Pilnībā nespēju dzīvot, aiz sevis neko neatstājot, tāpēc šķiroju atkritumus, atsevišķi atdalot arī pārtikas pārpalikumus (mizas, serdes u.tml.). Zero waste ļaudis mēdz mājās kompostēt ēdienu pārpalikumus. Man diemžēl nav piemājas dārziņa (dzīvoju piektajā stāvā Ogres centrā), un dzīvoklī nav iespēju un pagaidām arī vēlmes kādu istabas stūri pārvērst par mazu siltumnīcu. Tomēr ārzemēs daudzi ar šo nodarbi patiesi aizraujas arī dzīvokļos. Es gan domāju, ka mums Latvijā katram ir vecmamma, kaimiņiene vai paziņa, kurai var atdot materiālu kompostam. Tāds pašlaik ir arī mans mērķis – atrast ogrēnieti ar mazdārziņu.

 

Lietoti apģērbi

Ne tikai domājot par to, ko liekam vēderā, bet arī citās jomās zero waste principi liek apzināties, cik daudz mums apkārt ir lieku mantu. Pārvācoties nesen labdarības veikalam aizvedu četrus maisus ar apģērbiem, ko vairs nevalkāju. Aicinu arī jūs, pirmkārt, iepirkties lietoto apģērbu veikalos, kur iespējams atrast dažādas oriģinālas modes pērles, otrkārt, izvērtēt, cik daudz mums nepieciešams īstai laimei. Mans atklājums – divreiz mazāk, nekā domāju. Neaizmirsīsim, ka vecos T kreklus var sagriezt un izmantot par putekļu lupatiņām!

 

LA.lv