Veselam
Uzturs

“Mēs visi esam baudu vergi.” Pielikt punktu kārei pēc saldumiem! 0

Foto – Shutterstock

Visi zinām, ka ar cukuru aizrauties nav ieteicams – tas kaitē zobiem, veicina liekā svara veidošanos. Bet ko iesākt, ja našķus kārojas dienu un nakti? Kā uzveikt tieksmi mieloties ar saldumiem vēl un vēl?

 

Pastiprinātai vēlmei pēc saldumiem var būt dažādi iemesli.

■ Liela garīgā un fiziskā slodze. Darbs, kurā intensīvi tiek nodarbinātas smadzenes, pieprasa ogļhidrātus. Tos cilvēks pastiprināti patērē, ja ir arī stress un spriedze.

■ Saldumu ēšanā var būt vainojams miega trūkums, kas saistāms ar spriedzi, stresu. Ir pārāk daudz darba, neizdodas laikus aiziet gulēt. Naktī domā par nepadarīto. Ja nākas celties agri, cilvēks jūtas saguris, vājš. Gribas iedzert kafiju vai uzņemt ogļhidrātus. Roka stiepjas pēc kaut kā salda, lai gūtu enerģiju.

■ Saldumu ēšana var būt pieraduma sekas. Saldinātiem dzērienam bieži vien ir akcijas, piemēram, pērc vienu, otru saņem par brīvu. Saprotot, cik daudz cukura ir vienā kolas pudelē, cilvēks parasti ir pārsteigts, jo tik daudz neapēd pat nedēļas laikā. Savukārt ballītē ar divu litru pudeli nepietiek, un vakara beigās ir uzņemts tik daudz cukura, ka pāris dienu varētu iztikt bez našķiem.

■ Ar saldumiem netieši pabarojam smadzenes un piedzīvojam labsajūtu, organismā izdalās serotonīns jeb tā dēvētais laimes hormons. Ēdam saldumus, jo ir sava veida tieksme uzturēt labās sajūtas, kas diemžēl nav ilgstošas, jo glikoze ātri noārdās.

■ Vēlme pēc saldumiem var būt saistīta ar kādu slimību. Cukura diabēta gadījumā slimniekam mēdz strauji kristies cukura līmenis asinīs, rodas nepārvarama vēlme uzņemt kaut ko saldu, citādi smadzenes pamazām atslēdzas, un cilvēks var krist bezsamaņā.

“Mēs visi esam baudu vergi. Atkarīgi no elektroierīcēm, seksa, fiziskām aktivitātēm, adrenalīna. Katrs izvēlas veidu, kā gūt labsajūtu pēc spriedzes pilnas dienas. Ēdiens ir viens no ērtākajiem un ātrākajiem baudas gūšanas avotiem. Sāļa un salda garša ir divi spēcīgi kairinātāji, kam grūti pretoties. Čipsu un kolas kombinācija ir radīta, lai sabiedrību pieradinātu un izraisītu vēlmi pirkt vairāk. Šo nevajadzīgo produktu patēriņš ir milzīgs. Kola pieejama visos veikalos un degvielas uzpildes stacijās,” stāsta ārsts Edmunds Jansons.

“Veikalos pie kasēm našķi novietoti bērna acu līmenī. Atvasēm ir ļoti grūti ieskaidrot, kāpēc nevajadzētu pirkt saldo batoniņu, jo tas taču ir tik gards. Bērnus vada sajūtas, un šokolāde liek justies labi. Var secināt, ka jau agrā vecumā cilvēks pierod pie saldumiem un rodas vēlme tos ēst ikdienā. Pieaugušo vada bērnības atmiņas, izjūtas, kā arī pieradums.”

Dienas deva

“Lai smadzeņu un muskuļu optimālu darbību, ikdienā jāuzņem noteikts daudzums ogļhidrātu. Katram ogļhidrātam ir savs glikēmiskais indekss. Jo tas augstāks, jo ātrāk produkts tiek izmantots. Konfektei ir augsts glikēmiskais indekss, tāpēc tās iedarbību jūtam jau pēc pāris minūtēm – prāts kļūst gaišāks, pašsajūta uzlabojas,” spriež Edmunds Jansons.

Viegli asimilējamo (organismā viegli pārstrādājamo un uzņemamo) ogļhidrātu dienas deva ir 50 gramu, kas ir desmit tējkarotes vai trīs ēdamkarotes cukura. Izdzerot glāzi sulas, saņemam aptuveni 24 gramus cukura. Izdzerot divas glāzes sulas, par pārējiem saldumiem būtu jāaizmirst. Atlikušo dienas daļu vajadzētu pārtikt no saliktajiem ogļhidrātiem, kas ir pilngraudu produktos.

Lai uzturētu smadzeņu un muskuļu normālu darbību, dienā jāuzņem 380–400 gramu ogļhidrātu.

 

Pa kalniem un lejām

“Apēdot, piemēram, kartupeli, tas pamazām tiek sadalīts līdz glikozei, kas ir organisma degviela. Lai glikozi izmantotu, nepieciešams insulīns – aizkuņģa dziedzera hormons, kas glikozes molekulu palīdz ievadīt šūnā. Izsalkums liecina, ka organismā pietrūkst enerģijas un kurtuves ir tukšas. Ja ilgāku laiku netiek uzņemti ogļhidrāti, šūnas iet bojā. Bez ogļhidrātiem dzīvot nevar. Bada stāvoklī organisms izmanto aknās esošās glikogēna rezerves. Ar tām gan pietiek tikai vienai diennaktij,” paskaidro ārsts.

“Produkti ar augstu glikēmisko indeksu noder izsalkuma situācijās, brīdī pēc 
pārslodzes, treniņa vai nespēka gadījumā. Iedzerot saldu sulu vai apēdot konfekti, glikozes līmenis strauji pieaug un vienlaikus tiek izstrādāts insulīns. Glikozes pārpalikums iespējami ātri tiek izdalīts šūnām. Tomēr pēc ļoti augsta kāpuma ir zems kritums, par ko liecina izsalkums. Pēc saldumu ēšanas drīz vien atkal gribas kaut ko apēst, un organisms dzīvo kā pa kalniem un lejām. Lai enerģijas līmenis būtu stabils, jāuzņem vairāk salikto ogļhidrātu, kam ir zemāks glikēmiskais indekss, piemēram, pilngraudu produkti, dārzeņi, rieksti, ogas, augļi. Šādi produkti sadalās lēnāk, un vienmērīgāk tiek izmantota glikoze.”

 

Ja saldumu par daudz

Pārmērīga ogļhidrātu uzņemšana izraisa veselības problēmas. Neizmantotie ogļhidrāti tiek pārvērsti taukos. Kad rodas liekais svars, klāt arī slinkums un nevēlēšanās mainīt paradumus. Sākas sirds un asinsvadu slimības, cukura diabēts, locītavu kaites. Dzīves kvalitāte un ilgums samazinās.

Ja ātri asimilējamus ogļhidrātus – konfektes un cepumus – uzņem lielā daudzumā, var rasties vielmaiņas traucējumi, imunitātes nomākums. Pastāv audzēja attīstības iespēja. Tāpēc cilvēkiem, kuriem jau attīstījusies kāda onkoloģiska slimība, neiesaka ēst saldumus, jo ļaundabīgās šūnas barojas no glikozes.

Saldumu ēšana, protams, pasliktina arī zobu stāvokli, jo mutē mainās skābuma līmenis.

 

Ar ko sākt

“Pārvarēt atkarību no saldumiem nebūt nav viegli,” uzskata Edmunds Jansons. “Radikāla atteikšanās no cukura cilvēkam var radīt stresu, tāpēc organismam ar pārmaiņām jāaprod pakāpeniski. Vispirms savu mājvietu vajadzētu atbrīvot no našķiem. Ja atvilktnē vai uz galda pa rokai nebūs gardumu, tos neēdīsim tik daudz. Tomēr nevajag obligāti atteikties, ja kāds pacienā ar konfekti, bet pašam tās pirkt un glabāt mājās nav vēlams.

Ja saldumus ļoti kārojas to garšas dēļ, ieteicams ēdienkartē lietot garšvielām bagātus produktus, piemēram, kanēli, kas sakairina garšas kārpiņas. Dažiem cilvēkiem saldumus nemaz negribas. Viņi ikdienā varbūt ēd kaut ko garšvielām bagātu, un neiroloģiskais kontakts starp smadzenēm un garšas kārpiņām tādējādi tiek aizpildīts.

Taču nevajadzētu izmantot mākslīgos saldinātājus, tie ir pat kaitīgāki par cukuru,” brīdina ārsts.

“Jāņem vērā laiks, kad saldumus ēd. No rīta, pirms dodas uz darbu, var atļauties kādu viegli asimilējamu ogļhidrātu, piemēram, arbūzu, dateles, sulu, brokastu pārslas, krekerus, cepumus. Pusdienlaikā jādomā par vidēja glikēmiskā līmeņa produktiem, piemēram, ananasiem, banāniem, rozīnēm, burkāniem, vīnogām. Vakarpusē ap pulksten sešiem varētu būt pēdējais brīdis, kad apēdam kaut ko saldu, piemēram, augli vai graudu batoniņu.”

Kuri saldumi labāki

“Šokolāde ir viens no produktiem, kas rada pozitīvas emocijas, palīdz depresijas gadījumā. Arī šokolādes var izvēlēties dažādas – piena vai tumšās, kas veselībai ir labvēlīgākas.

Nekaitīgākie salduma avoti ir augļi, kuros ir arī vitamīni un minerālvielas. Kūku un cepumu vietā labāk izvēlēties sausiņus 
vai batoniņus, kuros ir rieksti, pilngraudi.

Nevajadzētu grauzt ledenes, it īpaši, ja tām pievienotas krāsvielas, aromatizētāji, ķīmiskie piemaisījumi, kas organismam nav vajadzīgi,” rekomendē ārsts.

“Cilvēks var baudīt arī citas dabiskās saldvielas, piemēram, stēviju jeb meduszāli, kas ir daudz saldāka par cukuru. Lai psiholoģiskā tieksme pēc salduma pamazām pierimtu, iesaku arī fiziskās nodarbes. Turklāt pēc tām ogļhidrātu lietošana ir pamatota, jo muskuļiem tie ir nepieciešami. Pēc darba labāk būtu nevis traukties mājās, apsēsties pie televizora un mieloties ar gardumiem, bet gan noiet kādu ceļa gabalu kājām, izkustēties, paelpot svaigu gaisu. Arī pēc sātīgas ēdienreizes ieteicams iziet pastaigā.

Ja nekādi netiek galā, iesaku doties pie psihologa, lai saprastu, no kurienes rodas nepārvaramā tieksme pēc saldumiem. Cilvēkam derētu izzināt, kāds ir patiesais pārmērīgās saldumu ēšanas iemesls, kāpēc tas radies un kā to novērst.

Par šo problēmu jādomā laikus, kamēr nav pārsniegts vēlamais ķermeņa masas indekss. Pēc tam mainīt paradumus būs grūtāk,” brīdina Edmunds Jansons.

“Ja tieksme pēc saldumiem uzradusies pēkšņi, iespējams, jāaiziet pie ģimenes ārsta, jāveic analīzes, jāpārbauda cukura līmenis. Varbūt cilvēkam ir kuņģa problēmas, čūla vai hroma trūkums organismā, kas arī var radīt pārmērīgas ēšanas tieksmi.”

logo-36

 

LA.lv