Veselam
Psiholoģija

Pienāk kaimiņš un piedāvājas palīdzēt. Joki par kaimiņiem0

Foto – Pixabay

Jokdaris, skatoties skaistajā kaimiņienē, pus pa jokam pus nopietni saka:
– Vai atļausi, kaimiņien, tevi nobučot? Vēlos zināt, kura ir saldāka: tu vai mana sieva?
– Pavaicā manam vīram, viņš ir skūpstījis mūs abas…

Vīrietis nopircis dīvānu un mēģina to iedabūt dzīvokli. Dīvāns iestrēgst. Pienāk kaimiņš un piedāvājas palīdzēt. Abi stīvē, sten un pūš, bet nekas nesanāk. Tas, kas nopirka:
– Labi, pietiek. Es jūtu, ka mēs to nekad neievilksim.
– Tas jāievelk?!?!?!?!?

– Ko jūs, kaimiņien, tā skatāties uz mūsu veļu? Vai tad savu jūs nekad neizkariniet žāvēties?
– Protams, izkarinu, tikai pirms tam izmazgāju…

– Iedomājies, tikai, mīļais – kaimiņiene nopirkusi tādu pašu kostīmu kā es!
– Un ko mēs tagad darīsim: pirksim jaunu apģērbu vai pārcelsimies uz citu māju?

Vīrs pārnāk mājās un sieva saka:
– Slēdzis nedarbojas, lūdzu, salabo.
– Kas es tev, kāds elektriķis?!
Otrā dienā:
– Krāns tek, vajadzētu salabot.
– Kas es tev, kāds santehniķis?!
Nākamajā dienā vīrs pārnāk mājās – krāns nepil, slēdzis darbojas.
– Kurš to izdarīja?
– Kaimiņš.
– Ko par to gribēja?
– Lai es padziedu vai pamīlējos ar viņu.
– Nu, un ko tu dziedāji?
– Kas es tev, kāda dziedātāja?!

– Mīļā, lūdzu aizej paskaties, kāpēc mūsu zelta gabaliņš raud?
– Tas nav mūsu, bet kaimiņa…
– Mūžīgi tas viņu šmurgulis brēc caurām dienām!

Mazais Alberts zvana pie kaimiņa durvīm un, kad tas atver, saka:
– Mamma teica, lai es pasakot, ka tētis devās makšķerēt, bet es spēlēšos pagalmā smilšu kastē …

– Nu, kā jūs jūtaties jaunajā vietā?
– Sieva sākumā nervozēja, bet tagad jūtas lieliski – ir jau sastrīdējusies ar visiem kaimiņiem.

Skolotājs atnācis pie sava kaimiņa, ķirurga. Abi parunājas, paskatās TV, iedzer glāzi vīna. Kad viesis jau taisās iet prom, saimnieks saka:
– Nododiet sveicienus sievai. Starp citu, kā viņai ar veselību?
– Oi, atcerējos, ka tieši tāpēc es atnācu – viņa nokrita pa kāpnēm un guļ tur lejā bez samaņas.

Zvans pie durvīm. Īpašnieks atver. Uz sliekšņa kaimiņš no apakšējā stāva. Viņš sniedz maisu un saka:
– Es atnesu jums auzas.
– Auzas! Kāpēc?
– Tiem zirgiem, kas te līdz vēlai naktij skraida.

Vīrietis sūdzas draugam:
– Mani kaimiņi ir neciešami: vakar visu nakti viņi dauzīja pret sienu!
– Tas gan traki, tu nevarēji gulēt!
– Nu, patiesību sakot, es šoreiz negulēju – līdz rītam vingrinājos spēlēt trombonu.

– Klau, kaimiņ, vai tavs suns kož?
– Nāc, nāc! Mani pašu tas interesē – viņš pie manis ir tikai otro dienu.

Jautājums sieviešu forumā:
– Manam kaimiņam Wi-Fi vārds ir 23cm. Kā es varētu uzzināt, no kura dzīvokļa ir šis kaimiņš?

– Nu, kā jūsu jaunie kaimiņi? Vai jau esat sapazinušies?
– Vēl nē. Neesmu īpaši interesējies. Es tikai zinu, ka viņai ir divi mīļākie, bet viņam – trīs sodāmības…

– Kā es neciešu diennakts veikalus! To dēļ nevaru ieiet vakarā pie jaukās kaimiņienes, lai palūgtu sāli.

Ja nebūtu Twitter, es tagad sēdētu pie mājas uz soliņa un apsaukātu kaimiņienes par staigulēm un maitām…

Kaimiņš noķēris Jānīti savā ābelē, zogot ābolus.
– Ak tu viens! Atkal ķēries pie nedarbiem? Es runāšu ar tavu tēvu!
Jānītis paceļ galvu uz augšējiem zariem un saka:
– Tēti, kāp lejā! Te ar tevi kaimiņš vēlas aprunāties…

– Kāpēc tavs kaķis staigā pa griestiem?
– Augšējiem kaimiņiem ir ļoti spēcīgs putekļsūcējs …

– Kurš tur tā kliedz pie kaimiņiem?
– Ā, tā ir viņu meita.
– Laikam dzemdē?
– Nē, kļūst grūta.

Tiesa. Tiesnesis blondīnei:
– Kāpēc jūs noindējāt kaimiņus?
– Veikalā teica, ka tarakānus labāk ir indēt kopā ar kaimiņiem.

Aizelsies vīrietis ieskrien kaimiņa pagalmā:
– Palīdzi man! Man ātri vajadzīgi 7 spaiņi ūdens!
– Jā, labi, bet tev jau pašam ir aka…
– Jā, bet tur iekrita sievasmāte. Un ūdens tikai līdz zodam…

Ja kaimiņi klausās skaļu mūziku līdz trijiem no rīta, piezvani viņiem stundu pēc tam, kā viss apklusis, un saki, cik ļoti tev patika mūzika.

Konservatorijas students noīrējis dzīvokli un nedēļu vēlāk zvana mātei un sūdzas par kaimiņiem: – Viena raud visu dienu, otra guļ gultā un vaid, un vēl ir puisis, kurš dauza galvu pret sienu.
– Turies no viņiem tālāk, dēliņ,- iesaka māte.
– Tā es arī daru. Sēžu visu dienu savā istabā un spēlēju trompeti.

Vīrietis dodas komandējumā un lūdz kaimiņu pieskatīt sievu:
– Tu pavēro manu sievu – ja pie viņas atnāk kāds vīrietis, iedzen durvīs naglu. Es atgriezīšos, paskatīšos uz durvīm un man viss būs skaidrs.
Pēc mēneša viņš atgriežas, un durvīs – viena nagla.
– Tātad vienreiz atnāca, vai ne?
– Kādu vienreiz? Es jau divas durvis nodevu metāllūžņos.

Runā divi kaimiņi:
– Vai tu dzirdēji, kā manējā šonakt vaidēja? Tā jābūt!
– Tu vēl neesi dzirdējis, kā viņa vaid, kad tevis nav mājās…

Jānītis kaimiņu dārzā rauj ābolus un kaimiņš viņu pamana:
– Ak, tu huligāns! Tūlīt es tev parādīšu kā zagt!
– Paldies, tēvoci, citādi mani jau otro reizi pieķer.

Vīrietis noguris pārnāk no darba un dzird aiz sienas zīmīgas skaņas, vaidus un stenēšanu. Tad viņš saka dēlam:
– Man jau apnicis tas kaimiņš! Iešu un pateikšu viņam, lai viņš ar savām bābām to klusāk dara!
– Mamma jau taisījās viņam to pateikt.
– Tiešām? Un nepateica?
– Es nezinu, viņa vēl arvien nav atnākusi no viņa.

Vīrs saka sievai:
– Man tā nemierīgi ap sirdi.
– Kas noticis?
– Šodien liftā mūsu kaimiņš uzmanīgi lasīja “Pašmācības ceļā apgūsti taures spēli.”

LA.lv