Veselam
Psiholoģija

Pirmoreiz Latvijā pēta depresijas un trauksmes ietekmi uz sirds un asinsvadu slimību attīstību0

Foto: Pixabay

Depresija un trauksme starptautiskos pētījumos ir atzīti par neatkarīgiem riska faktoriem, kas veicina sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro slimību rašanos, pasliktina to prognozi un palielina mirstību.

Tikmēr Latvijā līdz šim izpratne par šo faktoru nozīmi bijusi nepietiekama. Nupat Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) aizstāvētais psihoterapeita un psihiatra Rolanda Ivanova promocijas darbs ir pirmais pētījums Latvijā, kur novērtēta depresijas un trauksmes izplatība un ārstēšanas prakse pacientiem ar sirds un asinsvadu slimībām.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, sirds un asinsvadu slimības un depresija ir divas galvenās neinfekciju slimību grupas, kas rada vislielāko slogu sabiedrības veselībai, izraisot darbnespēju un mirstību.

Tikmēr Latvijā līdz šim plašākajos iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru epidemioloģiskos šķērsgriezuma pētījumos depresija un trauksme kā riska faktori netika iekļauti.

“Šis ir pirmais pētījums Latvijā, kurā novērtēta depresijas un trauksmes izplatība un to ārstēšanas prakse pacientiem ar kardiovaskulārajām slimībām un augstu kardiovaskulārās mirstības risku,” uzsver Rolands Ivanovs, kurš savu promocijas darbu “Depresijas un trauksmes saistība ar kardiovaskulārām slimībām un kardiovaskulārās mirstības risku (SCORE) tuvāko 10 gadu laikā primārajā aprūpē Latvijā” veiksmīgi aizstāvējis otrdien, 4. februārī.

Pētījumā tika aptaujāti un izmeklēti 1604 pacienti 24 ģimenes ārstu praksēs visā valstī, un pētījumā pierādīts, ka depresijas simptomi apskates brīdī un depresija dzīves laikā 1,5 – 2 reizes palielina risku saslimt ar kādu no kardiovaskulārajām slimībām.

Turklāt depresijas simptomi bija saistīti ar ļoti augstu kardiovaskulārās mirstības risku. Savukārt trauksme nepalielina risku saslimšanai ar sirds un asinsvadu slimībām.

Saistītie raksti

Pētījuma rezultāti liek domāt, ka trauksmei varētu būt aizsargājoša ietekme uz kardiovaskulāras mirstības prognozi.

Pētījuma rezultāti norāda uz nepieciešamību veikt depresijas skrīningu pacientiem ar kardiovaskulārajām slimībām un palielinātu kardiovaskulārās mirstības risku, secina Rolands Ivanovs.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Veselam
Ģimenes ārsti varēs nozīmēt pacientus ar respiratoru saslimšanu simptomiem valsts apmaksātām Covid-19 analīzēm
13 stundas
VE
Veselam.lv
Veselam
Papilomas vīrusa infekciju nevar izārstēt, bet no tās var pasargāties
14 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēc Covid-19 konstatēšanas diviem darbiniekiem Liepājas SEZ pārvalde strādās attālinātā darba režīmā
15 stundas

Lasītākie

IK
Ilze Kuzmina
Latvijā
Skolas paliks slēgtas. Kā pagāja pirmā attālināto mācību nedēļa?
6 stundas
LE
LETA
Latvijā
Skolēnus no trūcīgajām ģimenēm nodrošinās ar pusdienām 1
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VIDEO. Repatriantu bezatbildībai robežu nav: pašizolācijas vietā sarīko jautru ballīti 4
3 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
“Vai man jāiet uz banku izņemt savi ietaupījumi?” Pirmajā mirklī prātā nāk atbilde, ka ne
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Rīt stāsies spēkā stingrākās sociālās distancēšanās prasības 3
10 stundas